Pēc svētkiem uz mājām

Līdz 15. novembrim Latvijā spēkā ir īpaši stingri “Covid-19” ierobežojumi jeb stingrais “lokdauns”. Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādā un pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.
Tāpat ieviesta mājsēde no pulksten 20.00 līdz 5.00.
Situācija neizbrīna, ja rīkojam protestus un spītīgi cīnāmies ar vējdzirnavām. Viss ir par izvēlēm. Nav noslēpums, ka, piemēram, no 11. oktobra līdz 17. oktobrim, atklāto “Covid-19” gadījumu skaits pieaudzis par 48,8 %, par ko informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārstāvji. Pēc SPKC paustā, Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar “Covid-19” tempa. Arī pētniecības un datu apstrādes kompānijas “Our World in Data” apkopotā informācija apliecina, ka Latvijā šobrīd ir pasaulē augstākais vidēji dienā atklāto “Covid-19” gadījumu skaits septiņu dienu periodā, uz miljonu iedzīvotāju šim rādītājam sasniedzot 1097,14. Otrajā vietā šobrīd ir Barbadosa ar rādītāju 1017,90, bet trešajā – Gruzija, kur šis rādītājs ir 1015,17.

Nav labākā lieta ar ko izcelties, diemžēl. Tāpēc nav arī jābrīnās par pašreizējo situāciju. Protams, tagad daļa cilvēku teiks – redz, vakcīna jau nepasargāja, mēs tāpat esam tur, kur esam.
Veikalā man kāda sieviete teica, ka mājsēde šoreiz ieviesta tādēļ, lai vakcinētie varētu uzbrukt nevakcinētajiem.
Es atvainojos, pasaulē ir patiešām daudz dažādu cīņu starp sabiedrības slāņiem, piemēram, daudzi cilvēki Eiropā ik dienu saskaras ar rasu un etnisko diskrimināciju. Bet vakcinēto un nevakcinēto jautājumā, manuprāt, cilvēki paši šo diskrimināciju kultivē.
Neviens cits mūs “nešķiro”, tikai mēs paši. Mēs neesam ienaidnieki viens otram. Ir jāpieņem apstākļi un jādzīvo turpmāk, nezaudējot veselo saprātu.
Atkal dodoties attālinātā darba pasaules ritmā un posmā, kad ik vakara pastaigas aizstās vingrošanas paklājiņš, bet skaisto gadalaiku maiņu pasaulē varam vērot caur virtuālu vai fizisku logu, vēlos pateikt milzīgu paldies visiem, kuri kopš vasaras man deva iespēju atkal “izgaršot klātienes dzīvi”.
Paldies par svētkiem Alūksnē. Paldies par koncertiem, teātriem. Paldies par dārza svētkiem māju pagalmos. Paldies par kafejnīcām un mīļiem cilvēkiem aci pret aci. Man ir ļoti paveicies, ka apkārt ir gudri cilvēki. Redzīgi. Jūtīgi. Viedi. Es zinu, kur meklēt atbildi, kad esmu strupceļā.
Kopā būšana – tā tiešām ir Dieva dāvana! Tas bija pasakaini.
Būsim mājās būšanā, lai kaut kad atgrieztos “normālajā” laikā. Piekrītot aktrisei Baibai Brokai – jo es nevēlos dzīvi nodzīvot čībās.