Parādīt ne tikai fasādi

Aizvadīti brīnišķīgi skaisti Latvijas neatkarības svētki, kuros prezidents Egils Levits apmeklēja Alūksni un pilsēta nudien bija skaista. Es negribu mest darvas pili medus kausā, bet nevarēju arī neuzrakstīt par savām sajūtām. Pirms prezidenta ierašanās redzēju, kā atjauno ielu līniju krāsojumu, aizber bedrītes, dzirdēju, kā dažu nozaru darbiniekiem dubultā jāstrādā, lai viss būtu tīrs. Tauta runā, ka tad, kad pilsētu apmeklē kādas amatpersonas, pilsētā sakoptas ēkas uz ielas pusi, bet iekšpagalmi palikuši nekārtībā. Un mani nepamet mazliet sajūta, ka prezidenta vizītei sakopjam savas fasādes un izrādām sevi vislabākajā formā, jo tā pienākas. Pienākas tīri galdauti, visiem jāstāv ar taisnu muguru un jābūt pieklājīgiem. Visu saprotu, jo, uzņemot viesus savās mājās, arī sakopju māju un gribu atstāt labu iespaidu. Man arī patīk dzīvot sakoptā vidē, un Alūksne ar to vienmēr var lepoties! Bet, manā sakoptajā mājā ienākot, cilvēki nezina, cik nekārtīgi te mēdz būt, kad ciemos pie meitiņas ir draugi un mājās dzīvo vēl suns, kurš izplūkā savas rotaļlietas pa grīdu.

Vai prezidents pie autoostas soliņiem redzēja cilvēkus, kuri tur nereti sēž dažādās reibuma kondīcijās? Aizbrauca uz pagastu, uz kuru ved bedrains ceļš? Vai bija pansionātā un redzēja, cik cilvēku dzīvo vienā istabā? Vai viņš ir izbraucis cauri Apes ielas pagalmiem, kur bedres liek sakost zobus? Vai ir pabijis kopā ar darbinieku, kurš pilsētā stāda puķes un iedzēris ar viņu tēju? Vai ir bijis skolas stundā, uzzinot, cik izaicinošs ir pedagoga darbs? Vai ir redzējis ikdienas Alūksni? Prezidents redzēja skaistu pilsētu, kurā darbojas aktīvi ļaudis un kuri spējīgi uzņemt un noorganizēt militāro parādi un skaistus koncertus. Grūti parādīt prezidentam īsto situāciju bez svētku un pietātes piejaukuma. Vai mēs beidzot nevarētu uzņemt amatpersonas mazliet vienkāršāk? Tas ir normāli, ka sapucējamies, bet, ja mēs gribam, lai šī persona zina mūsu īsto dzīvi, mēs nevaram rādīt viņam tikai fasādi. Jāļauj viņam ienākt arī tad, kad mājās valda maziņš haosiņš. Saprotu etiķeti, bet tajā pašā laikā to arī īsti neizprotu. Kā vienkāršā tauta var aizklauvēties līdz prezidenta durvīm, ja ar viņu var parunāt tikai mazus mirklīšus oficiālā gaisotnē? Ielūgsim amatpersonas uz makšķerēšanu ezerā, pastaigāsim pa pilsētu, apmeklēsim kādu daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju sapulci. Es gribu ļoti vienkāršu Valsts prezidentu, kurš, braucot uz novadiem, aplūkotu arī sētas pusi, saredz arī aiz tiem cilvēkiem, kuri ir sapucējušies, saskata ne tikai Alūksnes skaistumu, bet arī problēmas, jo tieši tas prezidentam ir jādara, lai spētu attīstīt valsti.