No komiksa skandāla līdz vārda brīvībai

Lasītāji noteikti atminas bēdīgi slaveno “lsm.lv” publicēto mākslinieces Gundegas Evelones “Cūku komiksu”, kurš, publicēts tieši kara Ukrainā otrajā gadadienā, izpelnījās plašu kritiku, jo tajā kā cūkas bija attēloti Ukrainas neatkarības cīnītāji. Vēlāk komiksa sērija tika dzēsta, bet “lsm.lv” galvenā redaktore Marta Cerava publiski atvainojās.

Klajā nācis Mediju ētikas padomes atzinums. Piekrītu Ētikas padomei, kura atzīst, ka jau sākotnēji cūku kā tēlu izvēle komiksā ir bijis riskants lēmums, jo latviešu un daudzās citās kultūrās šim tēlam ir pretrunīgs, pārsvarā negatīvs vērtējums. Tiesa, tam ir arī izņēmumi, piemēram, līdz ar cūkmena kā populāra vides aizstāvja parādīšanos Latvijā cūkas tēlam parādījušās arī pozitīvas nozīmes. Kaut arī komiksi drīkst provocēt, būt satīriski, Ētikas padome saskata, ka šajā gadījumā provokācija un aizskārums bija noticis nevilšus un nevietā, un raugās uz to kā paviršības un neiejūtības sekām. Lai arī mākslinieces radošā brīvība nav apstrīdama, katram ir pienākums rēķināties ar laiku, kurā dzīvojam, un to, ka pretrunīgos tēlos ietērpts vēstījums par tik jūtīgu tēmu kā Ukrainas aizstāvji tiks uztverts pretēji autores iecerētajam.

Kaut arī esmu aktīva mediju, īpaši sabiedrisko mediju, satura patērētāja, jāatzīstas, ka “Cūku komiksi” līdz šim skandālam nebija nonākuši manā uzmanības lokā vai varbūt nokļuva, taču tikpat nemanāmi aizslīdēja. Vārdnīca skaidro, ka karikatūra ir tēlotājas mākslas žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums. Acīmredzot es tajā nesaskatīju neko smieklīgu. Jo humors ir diezgan subjektīva lieta. Manuprāt, karikatūras ir tik smalks žanrs, ka tās var atļauties radīt tikai retais. Nu, piemēram, mākslinieks Gatis Šļūka. Redzot viņa darbus, ir jāpasmaida, nav dzirdēts, ka tie būtu nokļuvuši kāda ombuda redzeslokā, kaut reizēm mēdz sabiedriski politiskās norises un cilvēkus tajās attēlot visai neglaimojošā gaismā. Karikatūra ir spēcīgs žanrs, ko apliecina arī 2015. gadā notikušais teroristu slaktiņš Francijas satīriskā žurnāla redakcijā. Pasaule to nodēvēja par uzbrukumu vārda brīvībai.

Arī par “Cūku komiksu” izskan līdzīgi viedokļi, un arī es kā medija pārstāvis piekrītu, ka ir jājūt tā trauslā robeža, kad uzbrukums karikatūras vēstījumam pāraug uzbrukumā medijam un žurnālistiem. Tādi, kā liecina “lsm.lv” redakcija un karikatūras autore, bijuši, un tas nav pieļaujami. Faktiski “Cūku komiksa” skandāls kļuvis par katalizatoru diskusijai par mediju brīvību Latvijā. Tādēļ jācer, ka šī notikuma raisītā diskusija dos lielāku labumu, nekā ar publikāciju nodarītais kaitējums.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” ļoti reti publicējis karikatūras, acīmredzami tādēļ, ka šim žanram ir ļoti augsti kvalitātes kritēriji. Ja kāds mākslinieks pieļauj, ka viņa darbi varētu būt publikācijas cienīgi, aicinu sazināties ar redakciju. Piekrītu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš teica, ka jokot var un vajag, bet svarīgs ir arī konteksts.