Netraucēt kopienas balsij

Aizvadītās nedēļas nogalē Rēzeknē notika Latgales un Vidzemes reģionālo mediju tikšanās “Reģionālais medijs – kopienas balss un balsts?”, kurā piedalījās arī VARAM ministre Inga Bērziņa, solot risināt vairākus medijiem sasāpējušus jautājumus. Pasākumā reģionu mediju, īpaši Latgales laikrakstu situāciju, ieskicēja Latvijas reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude, un redakciju pārstāvji dalījās pieredzē par to, kāda konkrētajam reģionālajam medijam ir komunikācija ar pašvaldību, kādi ir tās trūkumi un kādā veidā tie būtu novēršami. Īpaši sarežģītu situāciju komunikācijā ar līdzšinējo vietvaru – Rēzeknes valstspilsētas domi – ieskicēja laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redaktore Marina Teterenko. Salīdzinoši labāks sadarbības piemērs ir reģionālajam Latgales laikrakstam “Vaduguns”, kur medijs slēdzis sadarbības līgumus ar pašvaldību par satura un reklāmas publicēšanu.

Pirms tikšanās mediji apkopojuši informāciju, cik kurā novada pašvaldībā izmaksā sabiedriskās attiecības, un pārrunāja, kā tās traucē vai palīdz žurnālistu darbā. Diskusijas izaicinājums – kā veicināt veiksmīgu sadarbību, kurā katra no pusēm labi dara savu darbu, nevis pašvaldības sabiedriskās attiecības imitē žurnālistiku un pietur informāciju ar nolūku būt pirmajiem jaunumu vēstītājiem, īpaši – tuvojoties pašvaldību vēlēšanām. I. Plaude aprēķinājusi, ka atsevišķās pašvaldībās sabiedriskajām attiecībām veltītais budžets ir tikpat liels, cik viena reģionālā laikraksta uzturēšanas izmaksas gadā. Viņa norādīja – bieži vien pašvaldībā strādā vismaz pieci cilvēki, kuri visi nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām, – muzejā savs, tūrisma centrā savs, slimnīcā – savs, nemaz nerunājot par speciālistiem pašvaldības administrācijā.

“Nesen publicētā OECD tā sauktā Uzticēšanās pētījuma rezultāti rāda, ka viens no būtiskākajiem neuzticēšanās iemesliem pašvaldībām ir uzticamas informācijas trūkums. Ne jau skaisti sabiedrisko attiecību teksti un bildes to var aizstāt. Jo vairāk pašvaldības ieguldās “savās avīzītēs, mājas lapās, feisbukos” un citos līdzīgos mediju izstrādājumos, tādējādi graujot patiesi neatkarīgu mediju pastāvēšanas iespējas, jo sabiedrība tām uzticas aizvien mazāk. Savukārt, jo ļaudis zinošāki, jo vairāk viņi lieto tieši neatkarīgus jeb īstus, tā sauktos tradicionālos medijus – avīzes, TV, radio – un jo vairāk viņi spēj iedziļināties notiekošajā, spēj to izvērtēt, jo jūtas iesaistīti gan vietējās kopienas, gan arī valsts pārvaldē. Rezultātā viņi arī vairāk tai uzticas. Tādēļ valsts un pašvaldību politikai būtu jābūt tādai, lai katrā novadā pastāvētu profesionāli neatkarīgi mediji, kas pašvaldībās notiekošo var pieskatīt, vienlaikus kritizējot un arī izskaidrojot notiekošo. Reģionālie mediji ir vienīgie varas līdzsvarotāji reģionos,” uzsvēra I. Plaude, aicinot par to aizdomāties gan valdību, gan vietvaras, gan arī katru lasītāju.