Netīrais logs

Jauna ģimene, vīrs un sieva, pārcēlās uz dzīvi privātmāju rajonā. Blakus esošās mājas kaimiņi, kungs un kundze cienījamos gados, vēroja jaunos kaimiņus. Ik rītu brokastojot, viņi lūkojās jauno kaimiņu pagalma virzienā un vērtēja katru viņu darbību. “Skat, cik netīri viņa izmazgājusi veļu. Viņa nezina, kā tas jādara,” skatoties uz jaunās kaimiņienes rosību pagalmā, noteica kundze. Vīrs uz to tikai atsmaidīja un neko nepiebilda. Līdzīga situācija atkārtojās arī nākamajā dienā – kundzesprāt, veļa atkal bija izmazgāta nepietiekami tīra. Arī šoreiz vīrs tikai noskatījās, bet neko neteica. Nedēļu vēlāk kundze, malkojot ikrīta kafiju, priecīgi iesaucās: “Re, beidzot viņa iemācījusies mazgāt veļu! Tā ir tīra un bez pleķiem”. Šoreiz vīrs neklusēja, bet atbildēja: “Jā, veļa ir tīra, jo es šorīt pamodos ātrāk un notīrīju mūsu virtuves logu,” teica viņš. Kundze bija pārsteigta, taču neko neatbildēja. Tas, ko mēs redzam, vērojot citus, ir atkarīgs no loga tīrības, caur kuru mēs skatāmies.

Dzīvē ir ļoti daudz situāciju, ko mēs vērtējam tikai caur vienu, savējo, skatu punktu. Nezinot un neredzot faktus vai iemeslus, kādēļ ir tieši tā, kā ir. Lai vērtētu, analizētu un pat tiesātu citus cilvēkus, mums vispirms jāattīra pašiem savs prāts. No stereotipiem, pieņēmumiem, standartiem. Vai tas ir viegli vai grūti? Vai esam gatavi iztīrīt paši savu mājsaimniecību (lasīt – prātu)? Kopš izlasīju šo stāstu, bieži, pirms metos kādu nosodīt vai izteikt savu, patiesībā neko neizsakošo vērtējumu, pajautāju sev – ko es patiesībā zinu? Cik daudz? Vai tas ir pietiekami?

Ir liela vērtība būt blakus cilvēkiem, kuri nebaidās pateikt, ka tu kļūdies un tev nav taisnība. Šajā gadījumā tas bija kundzes vīrs, kurš bija pacietīgs, tomēr vienubrīd neizturēja netaisnību, ko ik rītu izteica viņa sieva. Tam ir vajadzīga liela drosme. Bieži vien aizrādījums, ka tu rīkojies nepareizi vai runā nepatiesību, cilvēkus aizvaino. Kuram gan gribas dzirdēt, ka tu kļūdies? Taču sadzirdēt un mainīties ir divkārt lielāka vērtība. Es, protams, nezinu vai mainījās šīs kundzes skats uz dzīvi, taču man gribas cerēt, ka uz dažām lietām viņa turpmāk skatījās savādāk. Ne caur vienu vienīgo skatu punktu, kas varbūt ir netīrs jeb pilns ar priekšstatiem, bet spēt paskatīties ar savādāku, tīrāku un saprotošāku skatienu.

Attēlam ilustratīva nozīme/ Pexels.com