Neizpauž līdz pat aiziešanai mūžībā

Datu valsts inspekcija norāda, ka nopietnas sekas var radīt nepareiza personu datu glabāšana vai to vākšana bez noteikta mērķa. Par to var saņemt pat vairāku tūkstošu eiro lielu naudas sodu. Personas dati ir informācija, kurus apkopojot, var identificēt konkrētu personu. Izplatītākie sazīmēšanas dati ir vārds, uzvārds, personas kods, bet tos var papildināt arī ar cilvēka ģenētiskajiem un biometriskajiem – auguma garumu, svaru un citiem rādītājiem. Lai par to vēlreiz iedzīvotājiem atgādinātu, inspekcija no 1. jūlija rīkos e-mācību kursus mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Nereti mūsu lasītāji žurnālistiem jautā, kādēļ nepublicējat laikrakstā likumpārkāpēju vārdus, uzvārdus, interesi par tiem pamatojot ar vēlmi zināt cilvēkus, kurus satikt būtu jāizvairās. To aizliedz personas datu regula. Arī jaundzimušo vārdi vairs neparādās laikrakstu slejās. Tas izskaidrojams ar to, ka mūsdienās cilvēki mēdz dzīvot gan reģistrētā, gan nereģistrētā laulībā, kas ir katra brīva izvēle, taču ne visi esam godīgi savstarpējās attiecībās, no kā visvairāk cieš bērni.

Personas datu regula “aizgājusi pat tik tālu”, ka laikrakstā jāizvairās publicēt nelaimes gadījumu un avāriju notikuma vietas. Īpaši tas attiecas uz mazpilsētu iedzīvotājiem, kuri, izlasot avīzē ziņu, pēc notikuma vietas un, piemēram, ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto automašīnu markas var atpazīt attiecīgās personas. Kā identifikators var būt arī kāda cita vispārīga informācija, piemēram, ieņemamais amats, atpazīstama rakstura vai ārējā izskata pazīme un citas, kas to ļauj sasaistīt ar konkrētu cilvēku, kā tas parasti ir mazā pašvaldībā vai darba kolektīvā.

Personas datu regula vairs neattiecas uz mirušu cilvēku. Laikrakstos mēdzam publicēt radu un draugu, kolēģu sēru sludinājumus bēru gadījumā. Nav noslēpums, ka redakcija nereti nonākusi nepatīkamā situācijā, jo pēc līdzjūtības izteicēja vēlmes publicēts sludinājums, izsakot līdzjūtību, piemēram, Jānim Bērziņam, mammu mūžībā pavadot, ko parakstījusi Līga. Šis ir gadījums, kad, manuprāt, tomēr būtu jānorāda kādi konkrētā aizgājēja identifikācijas dati, jo vārdu salikums ir pietiekami izplatīts, lai lasītājiem nāktos zīlēt, kurš no Jāņiem Bērziņiem ir devies aizsaulē. Nereti ir gadījumi, kad līdzjūtība izteikta cilvēkam ar pavisam retu vārda, uzvārda salikumu. Taču gadās, ka tajā pašā pilsētā dzīvo vēl kāds šāda vārda nesējs, kura tuvinieki nu nebeidz saņemt līdzjūtīgus vārdus no radiem un draugiem. Vēl neērtāk jūtas notikumā iesaistītais “aizgājējs”, kurš sveiks un vesels, tajā pašā laikā nāk pretī pa ielu un priecīgi sveicinās. Tādēļ, izsakot līdzjūtību publiski, tomēr jāpiedomā pie rakstītā vārda.