Diāna Lozko
Vai Tev ir savs “bucket list” jeb tā saucamais vēlmju spainītis? Lietas, kuras tu gribi izdarīt dzīves laikā? Man blociņā ir ierakstītas pāris šādas lietas, un viena no tām – redzēt dzīvē īstu vali. Mums katram ir tiesības par kaut ko sapņot, un neļaujiet nevienam teikt, ka jums nav tam naudas, laika, iespēju. Jūsu sapņi dod vienkārši pozitīvu noskaņojumu, un jūs nevienam ar to nenodarāt pāri. Kāpēc būt pesimistiskam ir reālāk, nekā būt sapņotājam? Būtībā tas ir tikai attieksmes jautājums. Kad Ziemassvētkos iesapņosieties par kādu lietu – ļaujiet šim sapnim būt, lai cik tas grandiozs un neticams nešķistu. Un lai jūsu Jaunā gada apņemšanos nepavada teicieni – bet tas jau nav reāli! Kas vispār šajā pasaulē ir reāli un kas nav? Ir izdarāmas lietas un neizdarāmas, bet neviens mums nedrīkst aizliegt sapņot. Mums, latviešiem, ir izteikts paradums otru neiedrošināt. Arī man pašai tas ir raksturīgi. Bet kāds priesteris Anglijā, kad tur viesojos, teica, ka Eiropā daudz kur valda šāda attieksme – neticība. Savukārt Amerikā tā ir hiperbolizēta ticība saviem un savu bērnu spēkiem bez kritiskās domāšanas. Abi varianti nav labi, bet kaut kur ir jābūt vidusceļam. Nezinu, vai skolās tagad tā notiek, bet manā laikā skolēniem arvien uzsvēra, ka bez labām atzīmēm tālu netiksim. Vienmēr atcerēšos ētikas skolotāju Viju Puzuli, kura mūs, tuvojoties mācību gada noslēgumam, apsēdināja zālē aplī un lasīja grāmatu par cilvēkiem, kuriem dzīvē sākumā nav veicies un viņi sasnieguši kaut ko tikai gadiem ejot, pat lielā vecumā. Viņa viesa pārliecību, ka nekas no tā, ko skolā mums centās iestāstīt, nav nepārlaužama patiesība. Veiksme vienā nozarē nenozīmē veiksmi citā un otrādi. Es savā pieredzē esmu dzirdējusi vārdus – tu nedrīksti iet strādāt uz veikalu, tev taču ir augstākā izglītība. Bet es nekad neko tādu neteikšu savai meitai. Jā, finansiālā drošība ir svarīga, taču nav svarīgi, kādu darbu viņa darīs, galvenais, lai ir laimīga. Augstskolā biedēja un mēs paši biedējām sevi ar to, ka, ja neveiksies studijās, būs jāstrādā par tramvaja vadītājiem. Kas par augstprātību manī toreiz bija! Man nav svarīgas bērna atzīmes, viņa statuss vai kas cits. Es gribu, lai Ziemassvētkos un Jaunajā gadā mana meita iedomājas vismežonīgākos sapņus un Dievs dod man gudrību nekad neteikt – tas nav iespējams. Viņai pašai būs jāatrod veids, kā ko panākt, varbūt saskarties ar vilšanos, bet tas nav mans, tas nav mūsu uzdevums būt neticīgajiem Tomiem.
Reklāma