Monarha būtība

Viņas seja rotā Lielbritānijas banknotes, monētas un pastmarkas, valsts himna aicina – Dievs, sargi karalieni!, un vairāk nekā pusgadsimtu ilgās valdīšanas laikā Elizabete II kļuvusi par tikpat neatņemamu britu nacionālās identitātes simbolu kā angļu tējas dzeršanas rituāls vai Londonas divstāvu autobusi. Lai gan formāli britu karaliene apveltīta ar plašām pilnvarām, viņas ietekme uz pavalstnieku dzīvi bijusi gaužām maza. Tādēļ vēl jo vairāk mani vienmēr izbrīna tas, kādēļ briti tik ļoti dievina un pielūdz savu monarhiju un savu karalieni. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka tikai padsmit procenti britu vēlētos likvidēt monarhiju un nodibināt republiku. Acīmredzot tādēļ, ka Elizabete vienmēr ir bijusi saikne ar laikmetu, kad Lielbritānija vēl bija varena impērija un acīmredzot šīs sajūtas britus nepamet, pateicoties šai karaļnama pasakai.

Tā tas bija līdz šī gada 9. septembrim, kad karaliene 96. dzīves gadā un 70. valdīšanas gadā aizgāja mūžībā, un droši vien būs arī turpmāk, ja vien Čārlzs III būs cienīgs mātes sekotājs. Katrā ziņā māti pārspēt viņam būs grūti. Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāve nav vienaldzīga ne tikai britiem, bet arī visai pasaulei, jo līdz ar viņas aiziešanu mūžībā noslēdzas kāds liels laikmets vēsturē. Viņa pārdzīvojusi daudzus prezidentus un premjerministrus un iegājusi vēsturē kā karaļnama etalons, etalons daudzām citām karaliskajām ģimenēm un karaļnamiem, ne velti par citiem karaļnamiem mēs zinām ļoti maz un pat neinteresējamies. Viņa izgājusi cauri ārkārtīgi sarežģītam laikam, pēckara laikam, kad tik daudz mainījusies Eiropa, Lielbritānija, pasaule, ieskaitot pēdējo gadu krīzes. Neskatoties uz šīm grūtībām, tie, kuri ar karalieni tikušies, pauduši apbrīnu, raksturojot Elizabeti II kā ārkārtīgi laipnu un cieņpilnu cilvēku. Daudziem karaliene paliks atmiņā arī ar ļoti augsto atbildību pret saviem pienākumiem, ko pildīja līdz pēdējam elpas vilcienam tiešā nozīmē, jo trīs dienas pirms aiziešanas mūžībā viņa, kājās stāvēdama un smaidīdama, savā Balmorālas pilī uzņēma Lielbritānijas jauno premjermi Lizu Trasu. Var tikai apbrīnot pienākuma izjūtu, kas viņai piemita.

Elizabete II bija cilvēks, kas iedziļinājās jebkurā jautājumā, par karalieni saka Vaira Vīķe – Freiberga, un, manuprāt, tā ir ļoti vērtīga kvalitāte. Viņa nekad neizrādīja ne augstprātību, ne iedomību, kā to mēdz darīt ne viens vien diplomāts. Laikam tā arī ir tā īpašā monarha būtība, ko var apbrīnot, un to arī pasaule dara. Man prātā kāds karalienes citāts, tik aktuāls šodienai: “Kad iestāsies miers, atcerieties, ka mums, šodienas bērniem, būs jādara rītdienas pasaule labāka un laimīgāka.”