Medaļas neredzamā puse

Darbu 1. novembrī sāka jaunievēlētā 14. Saeima. Līdz ar to amata krēslus zaudēja divas trešdaļas iepriekšējās Saeimas deputātu. Tiesa, deputāti bešā nepaliek, jo saskaņā ar likumu tie, kuri nav ievēlēti nākamajā Saeimā, saņem pat atlīdzību par to – vienreizēju pabalstu trīs mēnešalgu apmērā, kas ir 2000 eiro mēnesī, trīs mēnešus pēc kārtas.

Četriem no līdzšinējiem “tautas kalpiem”, kurus vēlētāji arī izbrāķēja darbam jaunajā Saeimā, Valsts prezidents pasniedza medaļu, kas ir salīdzinoši jauns apbalvojums. To pirmo reizi 2020. gadā piešķīra bijušajam Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim par mūža ieguldījumu pils attīstībā. Šādu prezidenta rīcību var vērtēt pretrunīgi. Jā, deputāti strādājuši, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā, likuši pamatu augsti attīstītas Latvijas armijas veidošanā, virzījuši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu Saeimā, Administratīvi teritoriālo reformu un citu, kā teica Egils Levits, pateicoties un pasniedzot sudraba medaļu arī par abpusējo sadarbību. Taču medaļas neredzamā puse vēsta, ka iedzīvotāji vērtē – darbs nav bijis pietiekams, lai šie cilvēki to turpinātu arī 14. Saeimā. Te nu rodas jautājums – kāds ir šīs medaļas pasniegšanas mērķis? Visdrīzāk tā ir kā prezidenta mierinājuma balva līdzšinējiem ministriem un deputātam, jo augstākais apbalvojums viņiem noteikti būtu vēlētāju uzticība darba turpināšanai. Piešķirot politiķiem šāda veida apbalvojumu, zināmā mērā tiek devalvēta valsts apbalvojuma nozīmība.

Tajā pašā laikā pirmajā jaunās Saeimas sēdē prezidents bija tiešāks kā citkārt un aicināja jaunievēlētos deputātus turpmākos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi. “Nešaubos, ka jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku, tāpēc jaunajai Saeimai un valdībai jābūt reformu Saeimai un valdībai,” teica E. Levits. Viņš atzina, ka gadiem ilgi valdībā runā par skolu reformu, bet tā uz priekšu virzās “grīļīgi un lēni”. No vēja enerģijas Lietuva un Igaunija iegūst vairāk nekā trīs reizes lielākas jaudas kā Latvija, lai gan saule un vējš visās valstīs ir vienāds, norādīja prezidents. Tādēļ E. Levits atbalsta jaunas Enerģētikas ministrijas izveidi, kas gan arī izraisa diskusijas. Ja jaunas ministrijas izveide nozīmētu lētākus energoresursus, lielākajai daļai iedzīvotāju nebūtu pretenziju pret šādas ministrijas izveidi, bet pašlaik, šķiet, nav pat skaidras apjausmas, ar ko tā nodarbosies.

Vai jaunajai valdībai izdosies strādāt tā, lai deputātiem pasniegtajai prezidenta medaļai abas puses būtu sudraba, varēsim vērtēt pēc četriem gadiem.