3. maijā, visā pasaulē atzīmē Pasaules preses brīvības diena, kas ir vārda brīvībai zīmīgs notikums ik gadu. Vienmēr aizdomājos, ka arī šajā svētku dienā drosmīgi žurnālisti, operatori, fotogrāfi riskē ar savu dzīvību, lai arī turpmāk informētu mūs par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Par to katrs varēja pārliecināties arī nule LTV1 demonstrētajā dokumentālajā filmā “Okupācija. Vārda cena”, kas stāstīja par ukraiņu žurnālistu piedzīvoto, vienlaikus vedinot domāt, kas okupācijas gadījumā sagaida žurnālistus Latvijā…
Preses brīvība ir viena no Eiropas Savienības (ES) pamatvērtībām, un šogad Eiropas Parlamenta deputāti ir apstiprinājuši jaunu tiesību aktu – Eiropas Mediju brīvības aktu, kas, cerams, vēl vairāk brīvību nostiprinās, aizsargājot žurnālistus un medijus no politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. Saskaņā ar to dalībvalstīm būs jāaizsargā mediju neatkarība, turklāt būs aizliegta visu veidu iejaukšanās redakcionālos lēmumos. Tas ir ļoti nozīmīgi šajā izaicinošajā laikā, kad neatkarīga un objektīva informācija plašsaziņas līdzekļos ir ne tikai nepieciešama, bet arī var būt izšķiroši svarīga.
Lai iepazītos un diskutētu ar Eiropas mediju un žurnālistu organizāciju pārstāvjiem, kas dalījās nozares redzējumā un gaidās attiecībā uz nupat pieņemto dokumentu, kopā ar kolēģiem no Latvijas mediju organizācijām apmeklēju konferenci “Mediju brīvība – Eiropas Savienības demokrātijas balsts”. Šī bija arī iespēja aktualizēt mediju nozares neatliekamās vajadzības un diskutēt par jau piedāvātajiem un iespējamiem risinājumiem ES līmenī. Pasākumā iepazināmies arī ar Eiropas Žurnālistu federācijas nesen īstenoto pētījumu par ziņu tuksnešu veidošanās riskiem reģionos. Proti, risks, ka atsevišķās teritorijās vairs nebūs vietējo un reģionālo mediju, kas informē par lokālajiem notikumiem, ir pietuvinājies. Laikā, kad periodikai kopumā ir grūtākie laiki atjaunotās valsts vēsturē, tāds tuksnesis vairs nav mīts. Vieta tukša nestāv, un tas ātri aizpildītos ar agresīvā kaimiņa propagandas mēsliem.
Mēs skaidri redzam, ka Latvijas tirgus objektīvi ir par mazu, lai mediji Latvijā varētu izdzīvot vai attīstīties, balstoties tikai uz brīvā tirgus principiem. Ir nepieciešams gan lielāks publiskais atbalsts vietējiem medijiem, tostarp no Latvijas Mediju atbalsta fonda, kā arī regulējums digitālajām platformām – “Facebook” gigantam un citiem, lai ieviestu vienlīdzīgus spēles noteikumus visām mediju formām un veidiem. Jārod veids, kā panākt, lai šīs platformas maksā lielākus nodokļus, tādējādi lai to ienākumu daļa atgriežas nacionālo, vietējo mediju asinsritē. Atbildes šajā konferencē netika rastas, bet ceru, ka ceļš uz situācijas nopietnības izpratni gan.
Jauku žestu Pasaules preses brīvības dienā sarūpēja “Narvesen”, tikai uz vienu dienu piešķirot 50 % atlaidi visiem preses izdevumiem visās “Narvesen” tirdzniecības vietās. Aicinu izmantot iespēju – mazināt ziņu tuksnesi un kaut ko izdevīgi abonēt.
