Laiks darbam, bet vai atpūtai?

“Man ir atvaļinājums, tāpēc varu strādāt, cik gribu” – šādu joku jeb visnotaļ patiesu dzīves patiesību nupat izlasīju sociālajos tīklos. Lai cik nepareizs varētu likties šis teikums, tā ir mūsdienu realitāte. To apliecina arī “Bite” veiktās aptaujas dati – tikai katrs piektais atvaļinājumu pavada bez raizēm par darbu, lielākā daļa – 66 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājuma laikā mēdz traucēt kolēģi, klienti un sadarbības partneri. Praktiski darbā neatrodas, bet ir sasniedzami telefoniski vai elektroniski. Pieejami jebkurā laikā un gatavi risināt kādas ar darbu saistītas problēmas.

Iedomāsimies… ir pulksten desmit vakarā, telefonā atskan skaņas signāls. Pienākusi jauna ziņa. Roka automātiski stiepjas pēc telefona. Prāts nemaz vēl nepaspēja situāciju izanalizēt un izvērtēt, vai tas tiešām jādara. Viens acumirklis, un ziņa jau izlasīta. Nekad iepriekš cilvēces vēsturē saziņas iespējas nav bijušas tik tuvu – vārda vistiešākā nozīmē rokas stiepiena attālumā. Esam nepārtrauktā saziņas, ziņu, informācijas virpulī. Telefons uz naktsskapīša, dators turpat, vēl arī vienmēr skanošais un visu vēstījošais televizors vai radio skan fonā. Viss svarīgi – jāzina un jāanalizē. Notikumi mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, reizēm pat minūtēm.

Šī virpuļa dēļ sabiedrībā zudušas darba un brīvā laika robežas. Un nav ko slēpt, tās ir negatīvās kovida sekas. Jā, iemācījāmies ērti strādāt no mājām, un tieši tā strādājot arī pamazām izzuda brīvā laika robežas. Ja darbs ir no mājām, tātad darbā esmu visu laiku, un visu laiku jābūt gatavam strādāt. Kovids vairs mūs neierobežo, bet šāds strādāšanas režīms saglabājies. Dzīve virtuālajā vidē tobrīd zēla un plauka. Bijām ierobežoti, izmesti no ierastās lietu kārtības, un to visu kompensēja cits virtuālais virpulis. Un tas turpina virpuļot joprojām.

Vai es gribu tā dzīvot? Būt vienmēr gatava un pieejama? Nē, tādēļ manam tālrunim pēc desmitiem vakarā ir klusuma režīms. Ziņas, kas pienāk, nedzirdu. Man tā ir ērti. Un vainas sajūta, ka nakts laikā kādam neesmu atbildējusi, ir tikai no rīta. Tehnoloģijas ir attīstījušās, un ar mani sazināties var vienīgi tuvie cilvēki jeb “favorīti”, kam dotas šādas iespējas. Neslēpšu, šādu opciju ieviesu tieši kovida laikā, un iemesls bija tīri praktisks – nevarēju iemigt, skanot signāliem savā telefonā, kas arvien vēstīja par jaunām ziņām. Protams, ne vienmēr tās bija saistītas ar darbu.