Kur, kad un cik bieži?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veikusi pētījumu, kurā Latvija pērn atzīta par visdzerošāko valsti Eiropas Savienībā. Latvijas Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka līdz ar to valsts ekonomika ik gadu zaudē līdz pat 1,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ tagad valdība plāno, kā un kādus grozījumus veikt alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Lai samazinātu alkohola patēriņu, speciālisti vispirms iesaka saīsināt alkohola pārdošanas laiku darbdienās līdz pulksten 20, bet svētdien tā tirdzniecību pārtraukt vēl ātrāk – pulksten 15. Tāpat arī noteikt aizliegumu alkoholiskos dzērienus pārdot pārtikas tirdzniecības vietās. Iespējams, tas tiešām mazinātu vēlmi, dodoties uz veikalu pēc pārtikas precēm, pie viena paņemt arī kādu ikvakara aliņu vai vīna pudeli.

Mediķi, kuri ikdienā strādā ar alkohola radītajām sekām, norāda, ka ļoti svarīgi būtu noteikt citu vecuma ierobežojumu, kas ļautu tikai pat no 25 gadu vecuma iegādāties grādīgos dzērienus. Tieši ar pusaudžiem un jauniešiem bieži vien ir vislielākās problēmas, jo viņiem vēl nav pietiekami nobriedušas smadzenes, un alkohola ietekmē ātrāk rodas atkarība. Arī viņu organisms, lietojot apreibinošos dzērienus, ātrāk saindējas, izsaucot sliktu dūšu, vemšanu, kas atsevišķos gadījumos pat beidzas ar letālu iznākumu.

Piekrītu speciālistu paustajam viedoklim, ka visu alkohola aprites likuma grozījumu noteikšanā būtu jāsadarbojas kaimiņvalstīm. Labi atceros, kā pirms koronavīrusa pandēmijas sestdienās mūsu pārtikas tirdzniecības vietas bija pilnas ar igauņiem, kuri degvīnu pirka, piekraujot ar pudelēm pilnus pārtikas ratiņus. Tobrīd Igaunijā alkohola cena bija krietni vien augstāka nekā Latvijā. Tagad igauņu pieplūdums Latvijas veikalos mazinājies, un arī grādīgo dzērienu cenas abās valstīs ir līdzsvarojušās.

Plānotās izmaiņas likumā būtiski skars arī alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklamēšanas iespējas, pieļaujot to tikai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un ražošanas vietās. Domājot par to, manuprāt, būtu jāpievērš uzmanība arī tam, ko rāda televīzija. Esmu novērojusi, ka reta ir kāda filma vai seriāls, kura sižetā nebūtu iekļauta dzeršana. Darbojošies personāži paceļ glāzes par priecīgiem notikumiem, satiekas kafejnīcā pie vīna glāzes, vakarā, atgriežoties no darba, pie kamīna atlaižas ar sarkanvīna pokālu rokā, arī tad, kad galvenais varonis piedzīvojis mīlas sāpes, viņš ķeras pie grādīgās dziras. Tajā visā noskatoties, nākas pieņemt, ka alkohola lietošana ikdienā ir dzīves norma.

Varbūt, izdarot grozījumus likumā, tomēr atkal nevajadzētu noteikt aizliegumus un ierobežojumus, kurus cilvēks vienalga pamanās apiet, bet vispirms, sākot ar jauno paaudzi, veicināt paradumu maiņu un izpratni par to, kur, kad un cik bieži alkoholu lietot vai nelietot.