Krievu valodai skolās – nē?

Apgalvojums, ka skolēns nevarētu iegūt pamatizglītību, mainot otrās svešvalodas izvēli pamatskolas vecākajās klasēs, neatbilst patiesībai, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, noliedzot publiski izskanējušos apgalvojumus. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņa atgādināja, ka otrās svešvalodas apguve ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās. Ministrijas pārstāve uzsver, ka konkrēti krievu valoda kā otrā svešvaloda nav obligāta, tās var būt arī citas svešvalodas. Vecākiem un bērniem ir tiesības vērsties pie skolas direktora ar aicinājumu mainīt piedāvāto otro svešvalodu. Tāpat viņa aicināja izglītības pārvaldes meklēt “elastīgus risinājumus” un ieklausīties vecākos un bērnos.

Es pazīstu vairākus manas paaudzes cilvēkus, kuri nezina krievu valodu un ļoti labi bez tās iztiek. Zinu arī cilvēkus, kuri kopš kara sākuma principiāli vairs nerunā krievu valodā. Reiz jau rakstīju savas pārdomas par to, ka valoda nav vainīga, taču, būsim atklāti, Ukrainas situācijā valoda diemžēl ir viens no konflikta stūrakmeņiem. Arī Latvijā.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka krievu valoda tiek pieprasīta, ko reizēm ir nācies piedzīvot. Bet valoda pati par sevi nav ne pie kā vainīga. Šādu likteni piedzīvoja arī vācu valoda, kas vēl aizvien dažos cilvēkos izsauc nacisma asociācijas un Hitlera uzvedības atdarināšanu. Diemžēl arī valoda saskaras ar aizspriedumiem, un tur neko īsti pat nevar izdarīt. Bet svarīgāk ir kas cits – kā mēs izvēlamies komunicēt. Darbā man ikdienā nākas komunicēt krievu valodā, bet es to varētu aizvietot arī ar ukraiņu valodu, taču man ir bezgala grūti to iemācīties.

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Es saprotu motivāciju un patiesībā pat atbalstu šo lēmumu, taču mani uztrauc paaudze, kura nespēs komunicēt krievu valodā, nespēs sekot līdzi uzlabojumiem, ja tie Krievijā notiks, nespēs izprast apvērsumus, ja tādi notiks, un nespēs komunicēt ar tiem krievvalodīgajiem, kuri vēlas citādāku Krieviju. Protams, atbilde visam šobrīd ir angļu valoda un ar to vien varētu pietikt, taču mani tik un tā nepamet sajūta, ka nemācēt krievu valodu būs liels nākamo paaudžu trūkums.