Ko likt uz kārā zoba?

Bērnībā dzīvojoties laukos vai doties mežā, vecāki mani mācīja, ka ogas, ko neatpazīstu, ēst nedrīkst un arī man nezināmām sēnēm skarties klāt nedrīkst. Dogma, ko mācu arī saviem bērniem, – neko svešu mutē likt nedrīkst, jo nezināmā skaisti sarkanā oga var būt indīga. Var smagi saslimt vai pat nomirt. Arī viņiem tā ir dogma, ko cenšas ievērot, lai arī reizi pa reizei izskan jautājums – vai drīkst pagaršot? Ja saku, ka nē, tad kādēļ tieši nē. Ne vienmēr varu atbildēt, jo, lai cik labi arī mācījos skolā dabas zinības, vēlāk bioloģiju un pat piedalījos ārstniecības augu konkursā, visus augus es nezinu.

Kādreiz pa pļavu vai mežu negāja ar biezu enciklopēdiju padusē un par katru augu informāciju uzreiz nemeklēja. Mūsdienās ir iespēja uzņemt fotogrāfiju un kādam zinošākam pavaicāt, kas attēlā īsti ir redzams. Vai meklēt atbildi interneta dzīlēs, un ir pat tālruņa aplikācijas, kas augu atpazīst un to raksturot spēj uzreiz fotografēšanas brīdī. Lietderīgi un ērti.

Tomēr, vai varam ticēt pilnīgi visam, ko lasām un ko mācāmies interneta vidē. Piemēram, padomu un citu cilvēku pieredzi varam jautāt sociālajos tīklos. It kā nekas slikts, bet, redzot, cik dažādas ir cilvēku atbildes, manī radās šaubas par ticamību. Piemēram, nupat kāda sieviete bija nofotografējusi savā dārzā augu, kam ir mazas melnas odziņas – izskatās kā mazi melni tomāti. Cilvēkam interese – indīgs vai tomēr vērtīgs augs, ko varētu likt uz kārā zoba. Līdzcilvēki izpalīdzīgi dalās pieredzē, taču, pats interesantākais, – viena daļa saka, ka ogas ir indīgas un nekādā gadījumā nedrīkst ēst, otri
– ļoti veselīgas un ieteicamas. Paga, kā tad īsti ir, kam ticēt? Ja tā ir melnā naktene, tātad indīga, bet varbūt Kanādas zelta mellene, sanberija, kas skaitās saules ogu valdniece un sola milzīgu dziedniecisku spēku. Vēl kādam liekas, ka tas ir bebrukārkliņš. Kādam noteikti ir taisnība, pirmajam, otrajam vai trešajam, to gan es nezinu, bet skaidrs viens – sajaukt viegli.

Jautājuma uzdevēja gana drosmīga un tomēr vienu ogu pagaršo. Skābena, garšojot kā nenogatavojusies mellene. Pati priecīga, ka nenoindējās un vēl dzīva. Veiksmīgi. Vai es būtu gatava pagaršot ko, iespējams, indīgu un riskēt ar savu dzīvību, lai arī sola brīnumainas lietas un zelta kalnus veselībai? Nē, tomēr nē. Mani izbrīna, ka cilvēki ir gatavi pamēģināt, un to iesaka arī daļa padomu sniedzēju. Vai tiešām ir tāds bads, ka jāliek viss, ko redz, uz kārā zoba. Protams, mazās devās varbūt tiešām nekas arī nenotiek, tomēr stāsts ir par attieksmi – savu veselību un dzīvību. Sargājam tomēr vispirms paši sevi.