Ko liksim groziņā?

Būs vai nebūs samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme augļiem un dārzeņiem un cik lielā mērā, šobrīd nav vēl pilnīgi skaidri zināms. Zināms gan ir tas, ka patlaban spēkā esošā 5 % PVN likme augļiem un dārzeņiem būs spēkā vien līdz gada beigām, bet no jaunā gada tai būtu jābūt tādai pašai kā citiem pārtikas produktiem – 21 %. Valdība piedāvā kompromisa risinājumu – likmi samazināt līdz 12 %, kam budžetā jāatrod 16 miljoni eiro. Lauksaimnieku nozarei šis gan nav pieņemams risinājums, jo šādā veidā tiek apdraudēta dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā. Lauksaimnieku ieskatā – nāksies konkurēt ar citu valstu audzētāju “iespējams, nekvalitatīvāku un izmantošanai uzturā nedrošāku pārtiku”.

Diemžēl jau šobrīd man kā pircējam lielveikalā nemaz nav izvēles, kādu ābolu pirkt, – vien no Polijas un Nīderlandes ievestie, neviena Latvijas ābola. Cilvēks pēc dabas ir slinks, un arī šajā gadījumā ērtāk ir nopirkt ābolu lielveikalā kopā ar maizi, pienu un citiem ikdienā nepieciešamākajiem produktiem, nevis skriet pa pilsētu, meklējot savā zemē audzētu ābolu. It kā tik ierasts auglis, teju katra latvieša dārzā audzis no sen seniem laikiem, bet, kad vēlies to nopirkt veikalā, – nav.

Es gribu ēst Latvijā audzētus dārzeņus, augļus un ogas. Tas pat nav stāsts par cenu – ja būs divas izvēles iespējas, vienmēr pirkšu Latvijā audzēto. Tā ir uzticēšanās zemniekiem, ka produkts būs tīrs un pēc iespējas veselīgāks, nevis apstrādāts ar ķīmiskiem līdzekļiem. Es ticu, ka tā tiešām ir! Šoreiz stāsts ir par valsts attieksmi pret zemniekiem un uzņēmumiem, kas mums šīs pašu zemē augušās veltes sagādā. Nesen lasīju kāda ārsta viedokli, ka vecāki bērnus baro ar neveselīgu pārtiku. Ārste novērojusi, ka vecākiem veikalu iepirkuma groziņā pusfabrikāti, ātri pagatavojama pārtika, našķi un uzkodas vien. PVN palielināšana augļiem, ogām un dārzeņiem būs vēl viens solis atpakaļ, nevis uz priekšu. Būtu jādara viss, lai situācija uzlabotos, nevis pasliktinātos. Dārgāki Latvijā audzētie dārzeņi, ogas un augļi noteikti situāciju nemainīs uz labo. Ne visām ģimenēm būs rocība izvēlēties pašu zemē audzēto, kas bieži vien ir dārgāks kā ievestais. Nomizos spīdīgo un ilgstoši skaisto ābola mizu un ēdīs. Nav nekāds noslēpums, lai skaisto augli no tālienes atvestu līdz Latvijai, tas ir apstrādāts ilglaicīgākam svaigumam un daiļākam skatam. Latvijas ābolam to nevajag! Ir skaists un garšīgs tāpat!