Ziemassvētku laiks mūs vienmēr apstādina. Pat tad, ja ikdienas skrējiens ir bijis straujš un nepielūdzams, gada nogale un svētku gaidīšana liek mums uz mirkli pieklust. Šonedēļ mūsu laikraksta redakcija aicināja Jūs, dārgie lasītāji, uz mirkli nolikt malā darbus un rūpes, lai padomātu par ko tādu, kas neko nemaksā, bet kam piemīt neizmērojams spēks. Mēs aicinājām Jūs teikt paldies vārdus. Pateikt paldies nekad nav par daudz, taču ikdienas steigā šis vārds nereti ir aizmirsts. Mēs domājam: “Viņš jau tāpat zina, ka esmu pateicīgs,” vai “Tas jau ir viņa pienākums.” Vai tā tiešām ir? Pateicība nav tikai pieklājības frāze – tā ir enerģijas apmaiņa, kas otram cilvēkam liek sajusties redzamam, vajadzīgam un novērtētam. Smaids kaimiņam sasveicinoties, svešiniekam atvērtas durvis, palaižot viņu pa priekšu veikalā, garšīgas vakariņas ģimenei vai silts rokas pieskāriens, kad otram ir grūti. Tas viss par cilvēku stāsta daudz.
Mēs esam pelnījuši pateicību par lielajām lietām – par to darbu, ko darām savās darbavietās, par atbildību, ko nesam, un par sasniegumiem, kas prasa spēku un izturību. Taču ne mazāk svarīgas ir tās mazās, klusās un it kā nemanāmās lietas, ko darām katru dienu un kuras mēs ikdienā mēdzam uztvert kā pašsaprotamas. Šajos svētkos gribas īpaši pateikties mūsu pastniekiem, sētniekiem, apkopējiem, atkritumu apsaimniekotājiem, pārdevējiem – visiem tiem “neredzamā” darba nenogurstošajiem darītājiem, kuru ikdienas pūles padara mūsu dzīvi ērtāku un sakārtotāku. Mēs bieži apbrīnojam brīžus, kad visa Latvija apvienojas akcijā “Dod pieci”, kur no maziem piecu eiro ziedojumiem izaug miljons eiro vērts atbalsts. Katrs sētnieka iztīrītais pagalms, katra pastnieka atnestais preses izdevums, katra apkopējas izmazgātā grīda un pārdevējas pacietīgais smaids ir kā tie pieci eiro ziedojumu kastītē. Atsevišķi – ikdienišķs darbs, bet kopā lielums, ko saņemam ik dienu.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā sirds meklē ceļu pie tiem, kuriem pašiem ir atvērtas sirdis citiem. Novada pensionāru apvienība, pilsētas un pagastu pensionāru biedrības, Alūksnes invalīdu, Latvijas astmas un alerģijas, represēto, multiplās sklerozes un citas biedrības ir lielisks piemērs tam, kā kopā būšanas prieks var radīt māju sajūtu arī ārpus pašu mājām. Šie ir cilvēki, kuru vēlme darboties citu labā ir pelnījusi visdziļāko cieņu. Paldies Jums par to!
Pateicība ir kā gaisma – jo vairāk mēs tajā dalāmies, jo gaišāka kļūst mūsu pašu pasaule. Lai Jums visiem brīnumaini Ziemassvētki un lai jaunais, 2026., gads atnes jaunas iespējas darīt labu un nepagurt pateicībā citam pret citu!
