Kaut es arī viņu vecumā tā varētu!

Kopš aiziešanas pensijā visu savu dzīvi esmu veltījusi sabiedriskajam darbam, saka Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vadītāja Gita Tortuze. Viņa nav vienīgā, šādu cilvēku Latvijā ir daudz, kuri bez samaksas vada kādu kolektīvu vai biedrību, organizē pasākumus, ekskursijas, raksta projektus, brauc līdzi savējiem uz koncertiem, aicina būt kopā, lai īsinātu laiku vecumdienās. Un daudz ir arī to, kuri pēc pensionēšanās dzied un dejo kādā no amatiermākslas kolektīviem. Par to kārtējo reizi pārliecinājos pagājušās nedēļas nogalē, kad kopā ar “Sudraba” sieviešu vokālo ansambli “Sudraba notis” Veltas Stradiņas vadībā un Alūksnes novada Kultūras centra dāmu deju kolektīvu “Sidraba pavediens” ar Nelliju Slišāni priekšgalā pabiju viņu gada notikumā – 6. Latvijas senioru sadziedāšanās svētkos Mālpilī, Siguldas novadā. Tur pēc reģionālajiem koncertiem Inčukalnā, Allažos, Jūdažos un Morē kopā sanāca vairāk nekā 750 dalībnieku no 65 senioru kolektīviem Latvijā. Skaisti saposušies, īpaši domājuši par saviem skatuves tērpiem, lai arī daudzi no viņiem vairs ne tik stalti, ne tik slaidi, ne tik vieglu soli, kā pašiem gribētos, jo lielākajam svētku dalībnieku vairumam jau nosvinētas 70 un 80 gadu dzimšanas dienas. Kādu redzu ar pārsietu roku vai kāju, kāds uz svētkiem atbraucis, nestāstot bērniem un mazbērniem par tā brīža veselības problēmām, jo sava kolektīva biedrus nedrīkst pievilt. Jāatzīst, ka senioru pulkā pārsvarā bija sievietes, bet to vīru, kuri todien lepni stāvēja uz skatuves, balsis, izdziedot savas mīļākās dziesmas par aizgājušo jaunību un Latvijas ozoliem, jūru, skanēja vareni.

Koru pavadījumā uz skatuves kāpa arī senioru deju kolektīvi. Lai arī kāds jaunais smīkņā par savu omīšu un opīšu ļaušanos publiskam dejas solim, viņu sejās tobrīd mirdzēja prieks. Par kopā būšanu, par varēšanu, par saņemtajiem aplausiem. Par to, ka mēģinājumi ikdienā ir īsta fizkultūra, kā savulaik teica mana mamma, kur izkustēties, bet svētkos var iziet sabiedrībā un justies vēl kādam vajadzīgs. Tā ir arī iespēja satikt citus un parādīt sevi, un tam nemaz nevajag daudz.

Skatoties viņos, nāk prātā tik viena doma – kaut es viņu vecumā tā varētu! To uzsver daudzi, bet todien arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, kuri starp citiem sveica seniorus svētkos. To pirms pāris nedēļām senioru svētkos Gulbenes novadā teica arī Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Princovs. Skaisti, tomēr senioru kolektīvu vadītāju darbs, ja vien kolektīvs nav piesaistīts pašvaldības kultūras iestādei, Latvijā netiek atalgots.