Kādēļ laiks skrien?

Kad kolēģis aizvadītajās brīvdienās darba čatā iesūtīja foto no pilsētas galvenās egles tapšanas procesa, pirmajā mirklī nodomāju, ka tā ir pērnā egle un šādi izpaužas ilgas pēc Ziemassvētkiem, kas tumšajā novembrī būtu pašsaprotamas. Taču izrādījās, foto ir no reāllaika – egle patiešām ir jau gatava, jo svētdien jau pirmā Advente. Laiks skrien kā plēsts, jo, šķiet, vēl tikko grābu pēdējās rudens lapas, nupat kārām sarkanbaltsarkano karogu un dziedājām himnu, bet nākamajā dienā – jau jāsāk meklēt Ziemassvētku lampiņas.

Laiku pa laikam mēs katrs domājam par laiku. Kļūstot vecākiem, mums bieži vien šķiet, ka laiks skrien aizvien ātrāk un ātrāk. Psihologi ir konstatējuši šo subjektīvo laika paātrināšanos, bet attiecībā uz cēloņiem īstas vienprātības joprojām nav. Un tagad arī “kovid” pandēmija ir pa savam sagrozījusi mūsu laika uztveri, dzīve rit pavisam citā ritmā.

Šķietami pārāk ātri uzslietā Ziemassvētku egle mani iedvesmoja dažādos avotos painteresēties, kāpēc tas laiks tā skrien. Izrādās, mūsdienām raksturīgā izjūta, ka laiks skrien par ātru, kas ar gadiem pieaug, joprojām ir palikusi neatrisināta mīkla. Vairums no mums domā, ka laiks paiet ātri vienkārši tāpēc, ka mums ir daudz darāmā un nepagūstam visu izdarīt. Pētnieki to nosaukuši par laika spiedienu, un tas iet rokrokā ar stresu. Tādējādi mūsu laika uztvere steidzas. Šogad zinātnieki nākuši klajā ar jaunu izskaidrojumu, kādēļ laiks steidzas ātrāk. Izrādās, Zeme ir pārspējusi pati savu rekordu, griežoties ap savu asi ātrāk nekā jebkad iepriekš. Lai vai kā, versijas, kas mēģina skaidrot laika steigu, noteikti nav nedz pirmās nedz pēdējās.

Visticamākā šķiet teorija, ka viss ir atkarīgs no aktivitātēm, emocijām vai vides, kurā atrodamies. Pozitīvs emocionālais stāvoklis un lielāks satraukums ir ciešā kontekstā ar sajūtu, ka laiks tajā brīdī paskrien daudz ātrāk, savukārt negatīvas emocijas un zems uzbudinājuma līmenis izraisa sajūtu, ka laiks knapi velkas. Savukārt pašlaik populārākais neirozinātnieku izskaidrojums tam, kāpēc laika uztvere bērnībā un vecumā tik ļoti atšķiras, pamatojas uz laika īpašībām, ko var pielīdzināt gumijai, proti, laiks saraujas, sastopoties ar jau pazīstamām lietām, un izstiepjas, apgūstot jaunas zināšanas. Tātad mums jāizšķiras – vai mēs gribam pavadīt garlaicīgu dzīvi, kurā nevaram vien sagaidīt vakariņas, brīvdienas vai Ziemassvētku vecīti vai arī – piepildīt laiku, allaž apgūstot kaut ko jaunu un interesantu, baudot piedzīvojumus un izpētes prieku, bet rēķināties, ka tad būs sajūta, ka laiks skrien kā traks. Izvēle katra paša ziņā. Lai jums piepildīts Ziemassvētku gaidīšanas laiks!