Manuprāt, viena no skumjākajām ainavām, ko Latvijā var ieraudzīt teju jebkurš braucējs, ir pamestas, pussabrukušas lauku mājas, ieaugušas garā zālē un sirmās ābelēs. Pēdējās vēl spītīgi turas pretī laika zobam, kaut apzinās, ka vienīgie, kam tās vēl bargās ziemās vajadzīgas barībai, ir aļņi… Protams, pa vidu šim skumjajam aprakstam izspraukušies arī vairāki saules stari, kuru gaismā redzam atjaunotas senču mājas un rosīgus jaunos saimniekus, taču kopumā skats uz pamazām izmirstošo Latviju nav iedvesmojošs.
To apliecina arī oficiālais statistikas portāls. Jūnijā apkopotā statistika par Latvijas iedzīvotāju skaitu vēsta, ka tas samazinājies par 11 tūkstošiem, kas salīdzinājumā varētu būt divas Alūksnes. Faktiski 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju – par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā, pārējās, tostarp Rīgā, sarucis. Iedzīvotāju skaits pieaudzis vien septiņos Rīgas reģiona novados, visvairāk Mārupes.
Tas loģiski, jo turpina samazināties arī dzimušo skaits. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni – par 1 464 bērniem jeb 9,2 % mazāk nekā 2022. gadā, un par 2 930 jeb 16,8 % mazāk nekā 2021. gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.
Kamēr pilsētu iztukšošanos vēl pa auto logu caurbraucot var tik ļoti nepamanīt, laukos tas ir redzams kā uz delnas. Diemžēl sakoptas lauku sētas mēdz mīties ar pussabrukušām un sabrukušām ēkām, sakopti tīrumi – ar krūmiem aizaugušām platībām. Statistikas dati rāda: kopumā Latvijas lauki pēdējo 33 gadu laikā pazaudējuši ceturtdaļmiljonu (252 014) iedzīvotāju. Satraucoši ir arī dati, ka 2022. gadā laukos dzīvoja 601 171 iedzīvotājs, bet 2023. gadā – vairs tikai 568 493 cilvēki. Kritums ir 32 678 cilvēki, kas ir tikpat, cik šajā laikā dzīvo Ventspilī.
Mazāks iedzīvotāju skaits, jo īpaši laukos, nozīmēs, ka vidēji vienam iedzīvotājam dārgāk izmaksās visu veidu infrastruktūra, arī veselības aprūpe, jo ceļu kilometru skaits jau nemainās, bet sarūk to lietotāju, tātad arī maksātāju skaits, taču uzturēšanas izmaksas jau paliek teju tās pašas, bet inflācija to vēl sadārdzina.
Rēķināt negribas un varbūt pat bail, bet rodas jautājums, kā dzīvosim pēc 10 un 20 gadiem un kāda tad izskatīsies mūsu Latvija pa automašīnas logu…
Reklāma