Iegūt izglītību var dažādi

Vienas no pēdējā laika asākajām diskusijām ir par un ap tālmācībām. Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz liegt tālmācību no 1. līdz 9. klasei. Tikmēr portālā Manabalss. lv jau savākti vairāk nekā 11 000 balsu par to, lai attālinātās mācības arī turpmāk būtu pieejamas visu klašu skolēniem.

Tik daudz lasīts un dzirdēts par izglītības nozīmīgumu mūsu dzīvēs, un katram ir savas metodes, kā kaut ko iemācīties, apgūt. Skaidrs, katram bērnam un vecākiem ir savi iemesli, kāpēc viņi izvēlas tieši attālinātās mācības, jo katra situācija ir atšķirīga. Teikšu gan, atceroties kovida laika attālināto mācīšanos, man uzmetas zosāda, jo konkrēti manām atvasēm tas nebija piemēroti, – viņi vēlas socializēties klātienē. Bet tas nenozīmē, ka esmu pret tālmācībām.

Pusaudžu terapeits un psiholoģijas pasniedzējs Nils Sakss Konstantinovs “Facebook” plūsmā dalās savās pārdomās un uzsver, ka pēdējo gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija paveikusi daudz kaitējošu lietu. Kā viņš saka – sliktas sekmes ir arī klātienes skolās. “Jautājumam nevajadzētu būt par attālinātu vai neattālinātu skolu – tie ir apmācību formāti, piemēroti dažādiem bērniem. Bet ir labas attālinātās skolas, kuras pilda savu uzdevumu, un ir sliktas attālinātās skolas, kuras to nedara. To tad vajadzētu drīzāk izvērtēt, nevis aizliegt visas bez atšķirības,” raksta N. Sakss Konstantinovs.

Saprotams, ka attālinātās mācības nekad nebūs nepieciešamas absolūti visiem bērniem, bet dažiem tā ir labākā vai vienīgā alternatīva. Tālmācību izvēlas ne tikai tie, kuriem ir kādas mentālas problēmas, bet arī tie, kuri dzīvo ārzemēs un vēlas mācīties Latvijā, daudz ceļo vai dzīvo lauku reģionos, kur nokļūšana līdz skolai rada grūtības. Starp citu, pazīstu kādu jauku, laipnu un foršu jaunieti, kurš izvēlējies tālmācību. Iemesls – izjuta mobingu klātienes skolā, līdz ar to pastiprināts nervozums, no kā veidojas arī pašcieņas trūkums. Un šobrīd viņš ir priecīgs – viss izdodas un mācības vedas pavisam labi! Kas vienam neder, otram – der.

Piekrītu, ka nekas neatsver tikšanos klātienē, svarīgi, lai pedagogs redz skolēna acis, lai jūt savu izglītojamo. Bet situācijas ir tik atšķirīgas, ka vienas noteiktas receptes visiem nav.

Jāizvērtē ir katras skolas kvalitātes aspekts un jāstrādā pie tā, nevis uzreiz ar vienu slotas vēzienu jāaizslauka viss prom. Katrs skolēns ir unikāls – izvēles iespējai vienmēr vajadzētu būt, tālākais jau katra paša ziņā. Vēlu veiksmi tiem, kurus visvairāk skar šīs varbūtējās pārmaiņas, jo skaidrs ir viens – atgriezties klātienes skolās vienai lielai daļai skolēnu būtu ļoti grūti un sarežģīti.