Grūtās brīvdienas

Šīs rindas rakstu pirmdien, tas nozīmē, ka esmu veiksmīgi pārdzīvojusi brīvdienas, kas pēc valdības noteiktajiem ierobežojumiem bija mokošas lielai daļai iedzīvotāju. Par to liecina nikni ieraksti vai labākajā gadījumā – sarkastiski jociņi sociālajos tīklos, taču reizēm saklausāmi pat centieni kūdīt uz revolūciju un izplatīti video, kuros cilvēki tiek rosināti “atvērt acis un iet gāzt valdību.”

Valdība aizvadītajā nedēļā noteica, ka brīvdienās un svētku dienās varēs iegādāties tikai pārtiku, higiēnas preces un degvielu. Protams, ierobežojumu politika nebija simtprocentīgi pārdomāta, vēl piektdien tika revidēts preču saraksts, ko varēs vai nevarēs iegādāties brīvdienās, taču nu tā kā viss būtu skaidrs. Man īpašs prieks, ka valdība tomēr apdomājās un atļāva nedēļas nogalēs un svētku dienās pārtikas veikalos tirgot drukātos preses izdevumus, citādi tas būtu liegums iedzīvotājiem saņemt informāciju par notikumiem valstī, it sevišķi pandēmijas laikā. Tika precizēti arī citi nepārdomāti lēmumi, un paldies par to.

Bet tas, kas mani nudien pārsteidz, ir cilvēku bļaustīšanās pilnīgi nevietā un par jebko. Skolas slēgt – slikti, mācības daļēji attālināti, daļēji klātienē – arī slikti. Pirms pandēmijas daļa sabiedrības bija gatava brīvdienās lielveikalus slēgt, lai ierobežotu patēriņu, un visas no tā izrietošās sliktās sekas, tagad daļēju slēgšanu piedzīvojam, bet nu to traktē kā brīvības ierobežošanu. Starp citu, lai tautieši ārzemēs mani palabo, ja kļūdos, bet Īrijā, Anglijā savulaik bija iedibinātas tā saucamās banku brīvdienas, kad nestrādāja neviens veikals. Visi pārdomāti iepirkās nedēļas garumā un nejuta trūkumu. Nākamā bļaustīšanās ir par ārstiem – cilvēki, kuri nekad pie ārstiem nav gājuši, tagad klaigā, ka pie ārsta netiek. Vēl citi – nekad nav regulāri sportojuši, bet tagad grib par visām varēm svīst sporta zālē.

Tūkstošiem vecāku pāris dienu laikā pauž sašutumu par plānotajām maskām skolās, bet nekad nav dzirdēts, piemēram, ka vecāki tik masveidīgi būtu satraukušies par kādām citām problēmām skolā. Piemēram, dzimtās valodas apguves līmeni, lai pēc tam valodu apguvušais pilsonis vismaz varētu sociālajos tīklos paust savu niknumu par valdības patvaļu kaut cik gramatiski pareizi.

Skaidrs, ka valdība mēdz kļūdīties, konsekvences trūkums uztrauc, tomēr kļūdas tiek labotas, un sabiedrības daļas bļaušana par visu ir kļuvusi absurda. Ceru, ka līdz nākamajām brīvdienām būsim izveidojuši pārdomātu iepirkšanās plānu un neapdraudēsim sevi un citus ar nepārvaramu vēlmi nopirkt kaut ko šausmīgi svarīgu tieši sestdienā.