Gan jau arī šī nebūs pēdējā lejupslīde

Straujā preču un pakalpojumu sadārdzināšanās nu jau vairs nav nekāds pārsteigums. Tā kļuvusi par ikdienišķu mūsu dzīves sastāvdaļu. Vienīgi ir jautājums – cik ilgi un cik augstu cenas var kāpt? Grūtāk samierināties ar kredītu procentu likmju kāpumu. Īpaši sāpīgi tas ir tiem, kuri vēl pērnā gada sākumā izlēma izmantot iespēju iegūt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Gada nogalē arī hipotekāro kredītu procentu likmes pieauga, kas nozīmē, ka kredītņēmējiem būs jārēķinās ar lielāku summu, kas atmaksājama bankai.

Ģimenēs, kurās ir divi pelnītāji, kredītu procentu likmju paaugstināšanās īpašas galvassāpes varbūt arī nerada, jo cilvēki, pirms iegādāties īpašumu kredītā, droši vien aprēķināja savas iespējas. Ja arī viens no pelnošajiem ģimenes locekļiem pēkšņi zaudē darba spējas vai darbu, saistības pildīt var uzņemties otrs.

Smagāka situācija ir tiem, kuri ir vienīgie pelnītāji, ģimenes uzturētāji un kredīta maksātāji. Jebkurā gadījumā, arī pie stabilas ekonomiskās situācijas valstī, ir liels risks uzņemties ievērojamas kredītsaistības vairāku gadu desmitu garumā. Tad, nedod Die’s, ja piemeklē kāda no iepriekšminētajām likstām!

Jau pirms iepriekšējās globālās ekonomiskās krīzes Latvijā bija daudz jauno ģimeņu, kuras tobrīd pelnīja pietiekami daudz, lai atļautos kredītā iegādāties plašus un dārgus īpašumus Pierīgā, braukt ar luksus klases kredītā pirktām automašīnām, tērēt nopelnīto naudu ārzemju ceļojumos, neveidojot naudas uzkrājumus “drošības spilvenam” krīzes situācijās. Tolaik, iestājoties ekonomiskajai krīzei, valsts un pašvaldību iestādēs krasi samazināja darba vietu skaitu, un daudzi kredītņēmēji palika ne vien bez iztikas līdzekļiem, bet arī bez iespējas nokārtot savas kredītsaistības. Lai tiktu no tām vaļā, šīs ģimenes atstāja īpašumus likteņa vai, pareizāk sakot, bankas varā un pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, sākot visu no gala.

Pašreizējā krīzē var veidoties līdzīga situācija, tādēļ, ņemot kredītu, krietni vien jāparēķina, jo pieaug ne vien kredītprocenti, bet arī jaunā mājokļa uzturēšanas izmaksas un vispārējā dzīves dārdzība. Cenas aug kurināmajam, pieaug elektrības rēķini, ūdens, kanalizācija. Tādēļ arī grūti ir veidot uzkrājumus, bet, atgūstoties no šīs krīzes, labākos laikos tomēr jāatceras par “drošības spilvena” veidošanu. Gan jau arī šī nebūs pēdējā ekonomikas lejupslīde Latvijā.