Dziesma kā spēka avots

24. februāra rīts sākās ar ziņu, ka Krievija iebrukusi Ukrainā. Tagad šķiet tik simboliski, ka dienu iepriekš Latvija atvadījās no Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģenta, arī ilggadējā Alūksnes rajona koru virsdiriģenta Edgara Račevska, jo līdz ar viņa aiziešanu mūžībā noslēdzies nozīmīgs posms Latvijas kora mūzikas un arī Dziesmu svētku kustības vēsturē.

Tādēļ līdz sirds dziļumiem aizkustināja mirklis pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kad, pavadot mūsu kora mūzikas leģendu pēdējā gaitā, vīru kora izpildījumā skanēja “Mūžu mūžos būs dziesma”. Dziesma vienmēr stiprinājusi latvieša garu, tā skanējusi priecīgos un skumjos, mūsu tautas vēsturē izšķirošos brīžos. Ir mirkļi, kas paliek atmiņā uz mūžu, un tādi ir 1990. gada Dziesmu un deju svētki Atmodas laikā, kad Edgars Račevskis diriģēja Lūcijas Garūtas lūgšanu “Mūsu Tēvs debesīs”. Tai skanot, dziedātāju rokās cita pēc citas iemirdzējās svecīšu liesmiņas un tās noslēgumā Dziesmu svētku Lielajā estrādē mirgoja jau tūkstošiem svecīšu. Dziesmas pēdējās taktis pārauga dziļā klusumā, bet lielais kopkoris bija kļuvis par vienotu veselumu…

Līdzīga sajūta bija 25. februāra vakarā, Latvijas Televīzijā skatoties koncertu pie Rīgas Kongresu nama “Ukrainas brīvībai”, kurā piedalījās arī dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki. Koncertā izskanējušās kora dziesmas bija tas atbalsts, ko ar spēku un pārliecību viņi var sniegt Ukrainas tautai.

Vēl pirms 24. februāra notikumiem laikrakstam tapa publikācija par 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem, kuriem valdība deva “zaļo gaismu” februāra vidū. Intervijās gan Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, gan Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš, kurš pirmo reizi būs arī Dziesmu svētku virsdiriģents, bija cerību pilni, ka martā pēc ierobežojumu atcelšanas dzīve atgriezīsies normālās sliedēs un amatiermākslas kolektīvi varēs gatavoties svētkiem. Divi gadi koronavīrusa pandēmijas dēļ tiem jau tā bijuši sarežģīti un noteiktie ierobežojumi radījuši bažas par ietekmi uz Dziesmu svētku procesu. Jānis Baltiņš mūsu sarunā piebilda, ka jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem, taču vai gan 22. februārī, kad notika intervija, varējām iedomāties, ka jau pēc divām dienām Ukrainā sāksies karadarbība, kas mainīs visu mūsu dzīvi?

Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēja vēstures un kultūras attīstības līkločos veidojusies kā nevardarbīga protesta forma un iespēja apliecināt savu piederību vienotai nācijai. Lai dziesma palīdz mums visiem kopā izdzīvot arī šo laiku!