Sandra Apine
Nevar nepamanīt, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā starpnacionālā spriedze Latvijā ir būtiski pieaugusi. Publiskajā telpā ik dienas var pamanīt tekstus, kas līdzinās naida runai, un spilgtu piemēru pēdējā laikā netrūkst. Sociālajos tīklos nesen nonāca video, kurā redzams, kā krievu valodā runājoša sieviete uz ielas agresīvi izturas pret kādu citu sievieti, kura ar viņu atsakās sarunāties krievu valodā. Tāpat lielu ažiotāžu izraisījis tiktokeris Dima, kurš tēmu – krievu valodas lietojumu apkalpojošajā sfērā – padarījis par savu jājamzirdziņu. Viņš ļoti mierīgā un ārēji pieklājīgā formā terorizē Latvijas iedzīvotājus un dažādus uzņēmumus, pieprasot viņam sniegt pakalpojumus krievu valodā, kas Latvijā no juridiskā aspekta ne ar ko neatšķiras no somāliešu valodas. Pēdējais incidents bija ar kādu ātrās ēstuves darbinieku, kurš atsacījās viņu apkalpot krieviski. (Protams, izņēmumam vajadzētu būt Ukrainas bēgļiem, kuri, loģiski, tik ātri mītnes zemes valodu apgūt nevar, taču tie, kuri šeit uzkavēsies, valodu jau apgūst speciālās nodarbībās.)
Valsts darba inspekcija saņem arvien vairāk sūdzību par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tas nav nekāds jaunums un praktizējas jau sen, īpaši galvaspilsētā, kaut arī inspekcija nenogurstoši atgādina, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Latvijas Satversmes 4. pants vēsta: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Savukārt Valsts valodas likuma 5. pants: “Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.”
Izskatās, ka to atminējusies arī Tieslietu ministrija, kura sākusi darbu pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās. Ministrija norāda – Latvijā ir nostiprinājusies prakse ikdienas saziņā, pakalpojumu sniegšanā un arī darba vietās līdztekus izmantot gan latviešu, gan krievu valodu, un tas būtu jānovērš. Likums sāk ceļu uz Saeimu.
Nav šaubu, ka valodu zināšanas ir viena no bagātībām, ko nevar nozagt ne inflācija, ne banku krīzes, ne citi ļaundari, taču, kamēr spriedze nav sasniegusi maksimumu, nospraust robežas būtu svarīgi. Ne velti, kāda Twitter lietotāja pirms brīvdienām publiski lūdza padomu: “Vajag detoksu no krievu valodas. Uz kurieni lai aizbēg? Pēdējās nedēļās sanācis būt daudz kur. Un viņi ir visur. Skaļi, agresīvi un bezkaunīgi.” Izpalīdzīgie Twitter cilvēki iesaka doties uz Roju, Talsiem, Kuldīgu, Smilteni, Cēsīm un arī uz Alūksni.
Reklāma