Cilvēkiem var atšķirties viedokļi un domas par vienu un to pašu notikumu. Visiem tas ir saprotami un pieņemami. Tomēr vienā un tajā pašā notikumā viena ziņa kādam liekas pelavas, citiem tā pati – graudi. Kā atšķirt pelavas no graudiem, kad informācija ir tik ļoti atšķirīga? Tāds jautājums rodas saistībā ar kara darbību Ukrainā, jo paustā informācija dažādās valstīs atšķiras. Nav nekāds noslēpums, ka par karadarbību otrpus Latvijas robežai, Krievijā, runā pavisam savādāk kā pie mums Latvijā. Varētu pat teikt, ka tā ir diametrāli pretēja informācija un to, ko mēs uzskatām par Krievijas Kremļa propagandu, viņiem ir vienīgā patiesība, kurai viņi tic.
To, ka informācija izplatoties no mutes mutē, var deformēties līdz nepazīšanai, pagājušajā nedēļā pārliecinājās Smiltenes novadā. Ziņa par to, ka Smiltenes novadā nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt bērnunama bērnus no Ukrainas, cilvēku valodās mainījās tik ļoti, ka jau steidzami tika vāktas mantas 22 bērniem, kuri esot vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem, un viņiem nav absolūti nekā. Tā nebija patiesība, bet cilvēki ticēja informācijai un izplatīja to tālāk. Pašvaldība situāciju salīdzina ar kūlas ugunsgrēku – kur lēnām gruzd pirmais stiebrs un pēc stundas desmit kilometru attālumā degošais mežs vairs nezina, kur sākās liesmas.
Labklājības ministrija tiešām bija vērsusies pašvaldībā par iespējām nepieciešamības gadījumā uzņemt bērnunama bērnus. Apzināšanas procesā uzrunātas izglītības iestādes Palsmanē, Gaujienā un citur, lai saprastu vietu skaitu, kas pieejamas nepieciešamības gadījumā. Vienā no iestādēm tās bija 22 bērniem. Kāda darbiniece sarunā ar radinieci ieminējās, ka ar laiku nepieciešamība uzņemt Ukrainas bērnunama bērnus noteikti būs. Radiniece izteica vēlmi, dodoties ciemos, ievest vienā no Smiltenes novada biedrībām lietas, kuras noderēs vēlāk. Pēc sarunas viņa izteica šo savu ieceri arī pāris draudzenēm, un tās labprāt pievienojās iecerei. Droši vien kāda no draudzenēm ieminējās saviem draugiem vai radiem, un vairs nav zināms, kur šajā visā uzradās ziņa ar daudzajām izsaukuma zīmēm, SOS un informāciju par to, ka bērni ir klāt un Smiltenes novada pašvaldība un novada nevalstiskās organizācijas nespēj nodrošināt viņus ar apģērbu un nepieciešamajām higiēnas lietām. Ziņa apceļoja Latviju un lika atbildēt Smiltenes novada pašvaldības un pagastu pārvalžu darbiniekiem uz satrauktiem zvaniem un e-pastiem visu dienu. Zvanīja ne tikai no Smiltenes novada, bet arī no Cēsīm, Rīgas, Liepājas, Alūksnes, Gulbenes un citiem novadiem. Tā radās haoss un nepatiesa informācija. Vienīgais ieteikums – domā, pirms dalies!
Reklāma