Citu dzīvju “ķidāšana”

Televīzijā sācies jauns pārvērtību šovs. Atšķirībā no citiem pārvērtību raidījumiem, kuros uzpucēja nagus, safrizēja matus un uzkrāsoja lūpas, šajā raidījumā pārvērtības būs daudz drastiskākas. Runa ir par pārvērtībām cilvēka izskatā jeb ķermenī, ko var labot tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Nekas pārsteidzošs gan tas nav, jo bija redzēti un dzirdēts par līdzīgiem šoviem citās valstīs. Taču, klausoties šo dalībnieču stāstos, mani šokēja pavisam kas cits. Ne izskats, ne uzdrīkstēšanās mazajā Latvijā piedalīties šādā šovā, bet līdzcilvēku izteiktās piebildes par to, kā cilvēks izskatās.

Vai tiešām kāds ir pelnījis, lai viņu sauktu par resnu govi, vai vairākās avārijās cietušu sievieti – par kropli? Tiešām? Mēs nedrīkstētu pat domāt un analizēt citu cilvēku izskatu, kur nu vēl izteikties skaļi. Tieši tas mani pārsteidz visvairāk! Kādēļ jāanalizē citu dzīve? Nemaz nezinot nianses, kas un kādēļ noticis. Cilvēkam jau tā ir grūti, bet līdzcilvēku attieksme viņa dzīvi neatvieglo, tieši pretēji – padara to vēl smagāku. Cik gan jābūt stipram, lai pēc negatīvu komentāru dzirdēšanas par sevi spētu soļot pa dzīvi paceltu galvu un vēl pieteikties šovam, kur atkal tevi vērtēs, analizēs un kāds noteikti izteiksies neglaimojoši. Īpaši jau mazajā Latvijā.

Tā nav tikai televīzijas šovu problēma. Aprunāšanu un runāšanu par citu cilvēku dzīvēm nākas dzirdēt teju katru dienu. Vai man interesē, kā dzīvo Pēteris, Kārlis vai Jānis? Lielākoties nē. Taču ir cilvēki, kuri no šādas informācijas “barojas”, un tenku, reizēm patiesu, reizēm pavisam aplamu, izplatīšana ir neiztrūkstoša dzīves sastāvdaļa. Man pat gribas teikt – dzīvesveids. Kādam patīk adīt, kādam lasīt grāmatas, vēl kādam slēpot, bet zinu cilvēkus, kuriem patīk aprunāt un baumot. Var jau teikt, ka aprunāšana nav noziegums, bet… arī nekas labs tas nav. Tiek patērēta enerģija, ko varētu veltīt kam labam.

Mani iedvesmo grāmatu autores, amerikāņu rakstnieces un dziednieces Luīzes Heijas rakstītie vārdi – iemācījies mīlēt sevi, tu iemācīsies mīlēt un pieņemt arī citus cilvēkus. “Tu neesi nācis šeit, lai izpatiktu kādam vai darītu to, ko vēlas citi. Tavs mērķis un misija – pašrealizācija, pašizpausme un mīlestības izpausme dziļākajā tās līmenī. Mīli sevi – tūlīt, šeit un tagad!”. Ja mēs visi tā darītu, tad dzīvotu brīnumjaukā pasaulē, taču tā nav, un, domāju, ka nekad arī nebūs. Tādēļ sargāsim sevi, savu enerģijas lauku.