Cik daudzi dzīvo uz vientulības salas?

Straujiem soļiem tuvojas novembris – manuprāt, gada tumšākais mēnesis. Šajā posmā vairāk aizdomājos par to, cik daudzi no mums ir vientuļi. Katram šīs izjūtas nozīmē ko citu – kāds jūtas vientuļš tumšā vakarā, kāds – tuvojoties Ziemassvētkiem, bet kāds šo izjūtu sevī nes ik dienu.

Vientulība var izaugt no paša cilvēka, protams, to var pastiprināt apkārtējā vide. Visskumjāk, ja šī izjūta ir pastāvīga, kā mūžība, ja mums apkārt ir cilvēki, kuri iekšēji izmisumā kliedz.

Vientulība nav tikai fiziska. Tādas sajūtas var piemeklēt arī pilnīgā cilvēku mežā, jo dvēselē kāda stīga noskaņota nostalģiski. Kāds var izskatīties smaidīgs, bet patiesībā tāds nemaz nav. Cik ļoti mēs varam pamanīt līdzcilvēkos šīs izjūtas? Sabiedrībā, darba ikdienā viņš ir pavisam ikdienišķs, priecīgs un komunikabls! Bet, aizejot mājās, ir bezgala vientuļš. Dēļ šādām izjūtām notiek daudzas nelaimes, jo apkārtējie laicīgi nenoreaģē. Kad jau notikusi kāda traģēdija, tad apkārtējie aizdomājas – nu, kā tad tā; vai tiešām neviens neredzēja; neviena nebija blakus; nebija ar ko parunāt?

Viens no fenomeniem ir sociālie tīkli. Tajos cilvēks var izlikties par to, kāds viņš nemaz nav, – ievieto skaistas bildes, gaida citu reakcijas, atzinības. Līdz ar to rodas sajūta, ka viņš nav viens, ka ir kādam svarīgs. Tas strādā, bet ne ilglaicīgi.

Patiesībā, būšana vienatnē ir nepieciešama, svarīgi veidot attiecības ar sevi. Es vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri uz kādu brīdi spēj būt vienatnē ar sevi, – tā nav vientulība. Tas nozīmē, ka cilvēks ir tik pašpietiekams, ka viņš var viens ar sevi pavadīt laiku, viens aizbraukt ceļojumā… Bet tikai uz kādu mirkli – pēc tam atkal var mesties ierastajā dzīvē.

Manuprāt, tas ir drosmīgi, ja cilvēks atzīst, – ir problēma, ar kādu jārunā, lai uzlabotu savu pašsajūtu, līdz ar to veselību. Tā taču ir – ja sāp aklā zarna, tad ir skaidrs, ka jāvēršas pie ārsta, nevis pašam jāmēģina to izgriezt!

Ir arī labā ziņa. Psihoterapeite Inga Lubāne teikusi: “Vientulību palīdz kliedēt saturs, ar kuru piepildīta dzīve. Lasīšana, sportiskas nodarbības, radoša darbība, darbs, koncerti, rokdarbi, ceļojumi un cits. Jebkas, kas sniedz gandarījumu, kas ļauj iesaistīties aktīvi.”

Un, nē, es nepavisam nejūtos un neesmu vientuļa. Bet šādas pārdomas par citiem man uznāk gandrīz katru gadu, kad ārā vakaros sāk strauji satumst un rīta agrajās stundās ir sajūta kā nakts vidū.