Ceļā uz cilvēciskāku vidi

“Es ļoti ilgi negāju pie ārsta, jo man bija ļoti bail uzzināt diagnozi, kas, protams, apstiprinājās. Man bija bail, ka vajadzēs dārgas zāles, kuras nav iespējams iegādāties…”

Tas ir tikai viens no neskaitāmajiem stāstiem, ko dzirdēju sabiedrisko mediju labdarības maratona “Dod pieci!” stikla studijā. Par šo labdarības pasākumu, šķiet, ir dzirdējis teju katrs Latvijas iedzīvotājs, kaut vai garāmejot, un ļoti daudzi ir ziedojuši un ziedo šobrīd. Šogad “Dod pieci!” pievērsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.

Tas ir nepiedodami bezatbildīgi, ka nav kārtības smagi slimu pacientu ārstēšanā un tam trūkst finansējuma. Grūti un nemaz negribas iztēloties situāciju, kad smagi slimam cilvēkam, kuram jau tā dzīve sagriezusies kājām gaisā, vēl jālauza galva, kur ņemt zālēm naudu. Un tas notiek laikā, kad valsts pārvaldē un institūcijās laiku pa laikam joprojām tiek konstatētas tādas izšķērdēšanas, no kurām metas nelabi. Taču realitāte ir tāda, kāda ir. Pat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs maratona stikla studijā teica, ka nekur un nekad visu valsts segt nevar, tādēļ ziedošanas jēga ir svarīga ne tikai tādā valstī kā Latvija, bet arī daudzās bagātākās un attīstītākās valstīs, solot turēt valdību pie vārda par tās dotajiem solījumiem smagi slimu cilvēku veselības aprūpes uzlabošanai. Viņš norādīja, ka diskusijas, tostarp labdarības maratons “Dod pieci!”, par pacientiem, kuru ārstēšanai vajadzīgas lielas naudas summas, ir likušas sasparoties arī valdībai. Lai nu tā būtu, bet tikmēr cilvēkiem ir jācīnās ne tikai ar slimību, bet arī ar naudas trūkumu, kuru šai cīņai akūti vajag.

Mēs varam asarām acīs klausīties personīgus un emocionālus pieredzes stāstus labdarības maratona studijā, līdzjūtīgos studijas viesu komentārus un vienlaikus priecāties par Latvijas cilvēku dāsnumu, redzot, kā pieaug saziedoto eiro skaits, bet tā īsti saprast, ko nozīmē nokļūt šādā situācijā, var tikai cilvēks, kurš pats tādā ir bijis. Vai ir pašlaik. Vai – vairs nav… Pat, ja diagnoze nav smaga, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem uz aptieku jādodas biežāk nekā uz veikalu, un viņa maciņa saturs lielākoties paliek tur. Bet vēl taču ir visi pārējie izdevumi.

Noslēdzoties akcijai, labdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 1 000 743 eiro, bet ziedot varēs līdz pat 6. janvārim, tostarp Alūksnes “Narvesen”. Viena no problēmām ceļā uz cilvēciskāku vidi nu būs izcelta, bet to vēl ir daudz. Katrs “Dod pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā. Nebūs par vēlu sākt jau šajos Ziemassvētkos.