Ceļā uz “atkrievošanos”?

Viens no apspriestākajiem tematiem šonedēļ ir tas, ka pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Šādā veidā Latvija apliecina piederību Eiropas kultūras telpai un attieksmi pret Krievijas Federācijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā.

Tātad, 4. – 8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma šajā priekšmetā. Savukārt, 9. klases skolēna liecībā ierakstīs iepriekšējos gados iegūto vērtējumu krievu valodā. Lai skolēns atteiktos no šīs valodas apgūšanas, vecākiem jāraksta iesniegums, un nākamajā mācību gadā bērns varēs apgūt citu svešvalodu. Praksē ir tā, ka pārsvarā līdz šim kā otro svešvalodu tomēr vairākums izvēlas tieši krievu valodu. Un it kā jau var saprast – kur tad atrast pedagogu, piemēram, spāņu vai itāļu valodai? Šķiet, viņu nav nemaz tik daudz. Man ir aizdomas, ka ar otrās svešvalodas pedagogiem būs problemātiski vai arī… Viņi būs kā “uz izķeršanu”!

Viedokļi ir gana atšķirīgi – ir arī tādi, kuri uzskata, ka mēs, latvieši, to tik vien darām, kā apspiežam krievvalodīgos. Tiešām? Laiku laikos taču ir bijis tā – mēs ar krievvalodīgajiem runājam viņu valodā, nevis savā. Tur gan esam paši vainīgi, kā teikt, izlutinājuši tos, kuriem ne prātā nav nācis runāt tās valsts valodā, kurā paši dzīvo.

Alūksne ir pavisam tuvu agresorvalstij, un kādam, tālajā Rīgā, varbūt šķiet, ka mēs te to vien darām, kā runājam krieviski. Personīgi man nav nācies ne bērnībā, ne arī pēc tam regulāri sazināties ar kādu šajā valodā. Arī skolā kā otra svešvaloda man bija vācu valoda (es gan neteikšu, ka šodien varētu ar kādu pačalot vāciski – principā, neko neatceros, jo valoda netiek pielietota ikdienā). Jā, es zinu krievu valodu, varu filmu skatīties vai par dzīvi parunāt, piemēram, ar kādu ukrainieti. Kaut gan daudzi no viņiem jau cītīgi mācās latviešu valodu. Vārdsakot, bez krievu valodas ir iespējams iztikt.

Varētu iztikt arī tajās darba vietās, kuras joprojām meklē darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Redzēts ne viens vien sludinājums, kur kā viena no prasībām ir krievu valodas zināšanas. Tas nav pieļaujams, mēs esam Latvijā, mums jārunā latviski! Ir jābūt stingrai nostājai, beidzot tas mugurkauls jāiztaisno, un viss. Bez izņēmumiem. Es jau saprotu, ka krievu valoda nekur nepazudīs, tas nav iespējams. Bet lai tā dzīvo savās mājās. Turēsim godā latviešu valodu, būsim lepni un ar paceltu galvu dosimies uz priekšu!

Starp citu, laikam nekad mūžā salīdzinoši īsā tekstā neesmu tik daudz lietojusi vārdu savienojumu “krievu valoda”, bet šoreiz tā sanāca.