Bezdeficīta budžets uz iedzīvotāju rēķina

Pēdējā laikā vislocītākais temats Latvijas sabiedrībā un valdībā ir pašvaldību budžets. Alūksnes novada pašvaldības dome to pieņēma bez deficīta, bet četrām pašvaldībām, tostarp kaimiņiem Gulbenē, tas nav izdevies. Savukārt Rēzeknes dome līdz valdības noteiktajam datumam budžetu pat nav izskatījusi un apstiprinājusi, kas novedis pie domes atlaišanas.

Ko tik katra no pašvaldību domēm nav darījusi, lai lāpītu budžetā iespējamos robus! Alūksnes novadā šim jautājumam pievērsās drastiski – vienlaicīgi samazināja vairākas skolas, ievērojamu skaitu darba vietu pašvaldībā, reorganizēja pagastu pārvaldes.

Ogres novada pašvaldības dome palielināja nekustamā īpašuma nodokli, diplomātiski norādot, – lai iedzīvotāji sakoptu savus īpašumus, lai beidzot cilvēki atbrīvotos no tiem, kas gadiem ilgi stāv tukši, izskaustu “mūžīgo būvniecību”.

Līvānu novada dome izdomājusi virknei pirmsskolas izglītības darbinieku mazināt slodzi, tādējādi budžetā ietaupot aptuveni 100 000 eiro. Līdzīgu taupības soli spērusi arī Preiļu novada dome un vēl dažas pašvaldības Latvijā.

Arī Talsos pieņemts taupības budžets – tās darbiniekiem būs tikai četru dienu darba nedēļa ar attiecīgu algas samazinājumu, nebūs finansējuma daudziem kultūras pasākumiem, stipendiju mediķiem un skolotājiem, nebūs brīvpusdienu skolēniem un bērnudārzniekiem.

Latvijā pavisam ir 43 pašvaldības, un katrai no tām ir savs stāsts par 2024. gada budžeta pieņemšanas procesu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens gan saka, ka pašlaik neredz masīvu pašvaldības sistēmas nobrukumu. Tomēr, noraugoties pašvaldību budžeta sagatavošanas procesā, Finanšu ministrija plāno uzsākt pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas noteiks, kā izlīdzināt finanses un nodrošināt pašvaldības bāzes funkcijas. Manuprāt, to bija jāsāk darīt jau pirms diviem gadiem, lai pašvaldībās nerastos pašreizējā kritiskā situācija.

Jā, budžets pieņemts bez deficīta, tikai skumji, ka aiz tā visa stāv cilvēks. Aiz katras slēgtās skolas, aiz katras optimizācijas… Ko darīt atlaistajiem, kā dzīvot ģimenēm ar bērniem? Atklāts paliek jautājums, kādā veidā reģionos stiprināt ekonomisko aktivitāti. Finanšu ministrs norāda, ka pašlaik Latvijā ir pašvaldības, kurās vadība pat nezina, cik darba vietu kopumā novadā ir, nezina, kā veicināt nodarbinātību. Šāds jautājums nav pat iekļauts dienas kārtībā.