Baiļu un izmisuma skatiens

Vai tiešām tā vēl notiek? Ir pirmais jautājums, ko gribas uzdod, izlasot par dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” kuplā kaķēnu pulka neseno papildinājumu ar vēl diviem kaķīšiem. Pirms dažādām dienām patversmē ieradās kungs, kurš paziņojis, ka esot atvedis pieklīdušus kaķēnus. Kad patversmes darbinieki skaidrojuši, ka jāievēro konkrēta procedūra, lai kaķēnus ievietotu patversmē, kungs sadusmojies un teicies kaķēnus izlaist mežā, jo tā ir vienkāršāk. Nekas ļoti sarežģīts gan nebija jādara, vajadzēja vien aizpildīt noteiktu veidlapu, kur jānorāda, kur tieši kaķēni pieklīduši un kurš viņus atradis. Kungs kategoriski atteicies nosaukt adresi, kur kaķēni atrasti, kā arī savu vārdu – jo kāpēc tad ir domātas patversmes un kādēļ gan jāsniedz informācija? Diezgan žigli viņš iekāpis mašīnā un aizbraucis prom, atstājot kaķēnus, kuri bija ielikti mazā kastītē. Tik nobijušies, ka pat nekustējās, nemēģināja tikt ārā. Uz patversmes darbiniekiem lūkojās vien izmisuma un baiļu pilni divi acu pāri. Nevarēja arī nepamanīt netīrās ķepas un kažociņus.

Diemžēl šī nav pirmā reize, kad pie patversmes durvīm tiek atstātas dzīves dvēseles gluži kā atkritumu maiss pie pārpildītas miskastes. Tik vienkārši! Bez jebkādiem pārmetumiem. Protams, šie kaķēni nonāk labās rokās, patversmē, siltumā, aprūpēti un apmīļoti. Gan jau kādu dienu atradīsies arī gādīgi saimnieki, kuri par mazajiem draiskuļiem rūpēsies un dos mājas. Lai arī cik nepareizs un neatbalstošs, tomēr labāks risinājums, kā kaķēnu sūtīšana “jūrskolā” vai vienkārši atstāšana mežā. Arī tā diemžēl vēl joprojām notiek. Lai arī cik daudz par to ir runāts, ir cilvēki, kuri šo uzskata par vienīgo risinājumu. Teiksiet, klāj kārtis galdā, atklāj, kurš vainīgais, jāsaņem sods. Piekrītu, bet neko tas vairs nemainīs. Kaķēnu vairs nav un pierādīt neko nevar. Neko vairs neizmainīsim. Tas paliek uz paša cilvēka sirdsapziņas. Vien nez vai pats cilvēks par izdarīto sajutās kaut kripatiņu slikti. Esmu par to, ka mīlēt dzīvas radības jāmāca jau no bērnības. Bērni, kuriem pašiem mājās ir kāds mīlulis vai ir iespēja samīļot kāda tuvinieka kaķi vai suni, pret dzīvniekiem, kas sastapti uz ielas, izturas ar cieņu. Viņiem nenāk prātā mest ar akmeni vai darīt ko citu sliktu. Jo tā neizturas pret tiem, kurus mīl.