Atklājēja gars

Ja darīsi to, kas tev patīk, vienmēr būsi laimīgs. Sen zināma patiesība, par kuru man šonedēļ atgādināja kāds vaboļu pētnieks no Daugavpils. Pasaule ir ļoti aizraujoša, un arī tādu sīku radību kā vaboles pētīšana var būt aizraušanās visai dzīvei. Pie tam, darbs ir arī hobijs. Ne tikai sev, bet ieinteresē un aizrauj arī citus. Viņam ir uzdots jautājums, ko tāds liels vīrs, ap 1,90 metrus garš, pēta sīkas vaboles. Viņa atbilde – es daru to, kas man patīk.

Taču, vai ziniet, kas tādu vaboļu pētnieku iepriecina visvairāk? Lielākais prieks ir jaunatklājumi – jaunas vaboles atklāšana, ko neviens iepriekš nav aprakstījis, un zinātnē tas ir jaunums. Vēlāk šo sugu nosauc arī atklājēja vārdā. Viņa lielākie atklājumi gan saistās ar Filipīnām, kur kopā ar studentiem devies vairākus gadus un atklājis ne vienu vien jaunu vaboļu sugu. Jā, jā daugavpilieši to dara Filipīnās. Ir atklājuši pasaulē ko tādu, par ko neviens iepriekš nezināja un nebija interesējies. Pie tam, viņi ir arī ieinteresējuši vietējos iedzīvotājus pētīt dabu un atklāt jaunas sugas, ko Filipīnās netrūkst. Vajag vien darīt. Arī Filipīnās izveidots pētniecības centrs, kur mācīties un izglītoties pēc Daugavpilī gūtās pieredzes.

Pēc sarunas ar pasaulē slavu guvušu biologu arī manī radās iedvesma būt dabas, kurā dzīvoju, pētniekam. Es nezinu visus kukaiņus un vaboles, kuri rušinās man līdzās dobēs, lido no zieda uz ziedu. Tā ir ļoti interesanta pasaule, par kuru es zinu salīdzinoši maz. Taču atliek parunāties ar iedvesmojošu un gudru cilvēku, lai arī man par to rastos interese. Vismaz gribētos papētīt, kas rosās un dzīvo man blakus, ja ne uzreiz doties uz Filipīnām. Zinu, ka atklāšu daudz ko jaunu un interesantu sev. Jo daba ir interesanta! Katrai tādai mazai radībai ir ļoti liela nozīme, savs darbiņš, kas dabā jāpadara.

Šo sleju rakstu ar diviem mērķiem. Pirmkārt, lai rosinātu nebaidīties izdarīt izvēles, kas iepriecinās un sagādās prieku sev. Otrkārt, runāt ar cilvēkiem un stāstīt par sev saistošām lietām, jo kādu tās var iedvesmot un iedrošināt. Es lielākoties izvairos runāt un stāstīt par to, kas man patīk, aizrauj vai ko jaunu esmu uzzinājusi. Mūžīgā atruna – kuram gan tas interesēs. Jā, varbūt daudziem nē, taču vienu ieinteresēs, un tas jau būs labi. Viens no šī paša vaboļu pētnieka dzīves moto ir: veidojot savu dzīvi, vairāk ieklausīties sevī! To der ik pa laikam atgādināt sev mums katram.