Sandra Apine
Pagājis pusgads, kopš Latvijā sākta vakcinācija pret “Covid-19”, bet pilnībā vakcinēti ir tikai nedaudz vairāk kā 30 % iedzīvotāju. Saskaņā ar Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra datiem tas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Vakcinēšanās procesu Latvijā vajājušas dažādas likstas – gada sākumā vakcīnu allaž trūka, tad apvija skandāli, un iedzīvotāji sāka izvēlēties, viņuprāt, labākās, taču tagad Veselības ministrija ziņo, ka vakcinējamos gaida pietiekams skaits vakcīnu plašā nosaukumu spektrā. Taču diemžēl vēlme vakcinēties mazinās. Tā ir arī Alūksnes un Apes novados, kur Alūksnes novadā vakcinējušies 5000 iedzīvotāju, bijušajā Apes novadā – 1000. Par to rakstām šīsdienas laikraksta numurā.
Saprotot, ka šie trīsdesmit procenti vakcinēties gribēja un to ir izdarījuši. Tagad izaicinājums ir pārliecināt vismaz 40 % neizlēmušo, lai līdz rudenim sasniegtu vismaz minimālo pūļa imunitātei nepieciešamo 70 % vakcinācijas līmeni.
Lai veicinātu vakcinēšanos, tagad tiks likta lietā, kā mēdz teikt, pātaga un burkāns. Lemjot par to, kā motivēt šo sabiedrības daļu, valdība izdomājusi darboties trīs virzienos – piestrādāt pie trāpīgākas informēšanas, atsevišķām nozarēm tomēr noteikt vakcinēšanos par obligātu, kā arī īstenot loteriju, kas plānots kā vilinošais burkāns.
Šis plāns gan nav viennozīmīgi vērtēts gan ētisko apsvērumu, gan šim vērienīgajam “valsts projektam” atvēlēto ievērojamo finanšu līdzekļu dēļ. Kopumā izlozes rīkošanai varētu tikt tērēti ap 1,2 miljoniem eiro! Pie tam tas notiek laikā, kad koronavīrusu pārslimojušie stāv rindā uz izmeklējumiem, un tas ir tikai viens piemērs, kam daudz lietderīgāk varētu izlietot šos līdzekļus. Vai tiešām loterijai būtu jābūt tam galvenajam stimulam, dzinējspēkam, kas mudinātu cilvēkus vakcinēties?
Manuprāt, pašreizējā iecere solīt laimestus nav īstā pieeja tik nopietnā lietā kā vakcinācijas process. Drīzāk tiešām ir jāskaidro, jāsāk atspēkot antivakseru viedokļi, ko, atverot sociālos tīklus, mēs ieraugām vispirms, lai cik apzinīgu ļaužu burbulī dzīvotu.
Vakcināciju uztveru kā loģisku profilaksi bez liekiem emociju izvirdumiem. Sabiedrībā noteikumi ir pastāvējuši visos laikos. Ja gribi braukt ar automašīnu, ir jānokārto tiesības. Tie, kuri nenokārto – nedrīkst braukt. Ja gribi strādāt kādā noteiktā profesijā, tev ir jābūt atbilstošai izglītībai, žurnālists nevar būt ārsts un tamlīdzīgi. Tāpat ar vakcinēšanos. Ja vēlamies rudenī atgriezties pie normālas dzīves, ir noteikumi, kas jāievēro.
Reklāma