Tas brīdis ir pienācis – visu alūksniešu gaidītākais notikums ir klāt! Pilsētas svētki jau vakar ieskandināja un izgaismoja Alūksni, un līdz pat svētdienai viss turpināsies. Šogad īpašs gads – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai – 115, Alūksnes pilsētai 105, savukārt, Alūksnes pilsētas svētkiem – 30 gadi! Nu, re, pilsēta sakopta, pat tiltu uz Pilssalu steigšus salaboja.
Kas tik nav bijis pilsētas svētkos šo gadu garumā! Programmā viss, ko sirds kāro, – koncerti kā uz ielām, tā baznīcā, gardumi, atrakcijas bērniem, vecākiem un tiem, kuri vienkārši atnākuši, jo “skaņa bija no turienes”. Un katru reizi “cepuri nost” kultūras darbiniekiem. Nav viegli katru reizi izdomāt ko citu – un, kā esmu dzirdējusi no svētku organizatoriem, – kā beidzas šie pilsētas svētki, tā sākas gatavošanās nākamajiem. Lai vienmēr izdodas būt radošiem!
Ak, baļļuki! Tur jau satiekas jautrība, draudzība, varbūt dzimst jauna mīlestība. Arī šovakar pilsēta skanēs, ļaudis priecāsies un cilvēku masas plūdīs no vienas kafejnīcas uz nākamo, jo katrā būs, ko redzēt, dzirdēt. Atskatoties uz laikapstākļiem svētkos, bijuši arī lietaini vakari, bet tas nekad nav mazinājis alūksniešu vēlmi ballēties. Lai vai kas – pilsētas svētki ir svēta lieta!
Ar to jau viss nebeidzas – rīt dienas pirmajā pusē atvērsim ne tikai sirdis, bet arī maciņus amatnieku tirdziņā. Kā teikt, “visu gadu naudu krāju pilsēt’s svētku tirdziņam”. Priecāsimies par jaunajām ģimenēm ar jaundzimušajiem, skatīsimies koncertus un ballēsimies līdz rīta stundai Pilssalā.
Laiki mainās, bet Alūksnes pilsētas svētki ikvienam novadniekam īpaši.
Par mūsu puses kapusvētkiem laikam pat nav skaļi jārunā. To jau visa Latvija zina – ja kādu neesi saticis, brauc uz Alūksnes kapusvētkiem. Man no bērnības atmiņā – mugurā bija svētku kleitiņa, kā teikt, jāuzpucē taču smalkākās štātes, domāju, šajā ziņā nekas nav mainījies. Tagad gan vienkārši aizeju, nolieku puķītes, un viss. Lai guļ mierīgi, nav, ko drūzmēties.
Šie svētki nav tikai izklaide – tie ir arī kopā būšanas prieks, piederības sajūta un lepnums par Alūksni. Katrs mirklis, kas aizvadīts svētku laikā, kļūst par daļu no kopējā pilsētas stāsta.
Augusta pirmā nedēļas nogale Alūksnē būs pagājusi, bet kā gan alūksnietis lai pirmdien dzīvo tālāk? Varbūt vajadzētu pasludināt to par oficiālu brīvdienu? Jo taču pēc lielās dancošanas un garās pastaigas pa kapiem kājas stīvas, un lustēšanās jau arī prasa vieglu atpūtu gultā ar ledustējas glāzi.
