Lai arī vasara būtībā ir tikai dažas dienas, atvaļinājumu laiks ir sācies. Diemžēl manējais jau aizvadīts, jo tā pirmo daļu izmantoju februārī, lai sauli smeltos tālajā Ēģiptē. Tas patiesi bija fantastiski, kad no ziemas vari aizlidot atpūsties Sarkanās jūras krastā, pagulēt zem palmām un aizmirst par visām ikdienas rūpēm.
Arī sava atvaļinājuma otro daļu izmantoju, lai pabūtu citās zemēs. Šoreiz tepat, kaimiņos, Igaunijā. Nekad nebiju bijusi Sāremā, Igaunijas salā, tādēļ piekritu pensionāru biedrības “Sudrabs” aicinājumam un kopā ar vēl citiem ekskursantiem no Alūksnes, Liepnas un Pededzes devos ceļā.
Cauri Latvijai, cauri Igaunijai līdz pašai Baltijas jūrai, kur ar prāmi 20 minūšu laikā nonācu lielākajā Igaunijas salā, kas atzīta par UNESCO biosfēras teritoriju. Sāmsalā atrodas daudzas dabas takas, kurās varat iepazīt salas dabas daudzveidību, ieskaitot ainaviskās dolomīta klintis, kur arī mūsu tūristu autobusiņš piestāja, lai tās izstaigātu un apskatītu.
Tālāk devāmies uz lielāko Sāremā apriņķa pilsētu un tā centru Kuresāri, kas atrodas Rīgas līča krastā. Gids Jānis Prangels ļoti interesanti pastāstīja par daudzām vietām, kuras redzēju caur autobusa logu, bet visiespaidīgākā bija Kuresāres pils, kas ir vislabāk saglabātais viduslaiku cietoksnis Baltijas valstīs. Mūsdienās tajā atrodas vēstures muzejs. Tas ar pastāvīgo un pagaidu ekspozīciju palīdzību apmeklētājiem piedāvā iepazīt stāstus par Sāremā un salas iedzīvotājiem gan tālas pagātnes, gan arī nesenas vēstures skatījumā.
Viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem Sāmsalā noteikti ir Kāli meteorīta krāteris. Tas veidojies pirms aptuveni 4000 gadiem, kad meteorīts sadalījās atmosfērā un nokrita zemē vairākos fragmentos. Krāteris ir apmēram 110 metru diametrā un 22 metrus dziļš. Lai arī laika gaitā krāteris ir daļēji piepildījies ar ūdeni, joprojām var skaidri redzēt tā formu un apmērus.
Sāremā dienvidu galā atrodas 52 metrus augstā Serves bāka. Lai gan arī tajā dienā mūs pārsteidza lietus, no bākas paveras iespaidīgs skats uz jūru un apkārtējo ainavu. Dabas mīļotājiem noteikti patiktu arī tūres pa salas neskartajiem mežiem un takām.
Pastāstīju tikai par nelielu daļiņu, ko paguvu apskatīt divās dienās, taču sala ir slavena arī ar savām viesnīcām, kurās tūristi pēc ekskursijas vakarā var veldzēties pirtīs un baseinos, atpūsties mīkstās gultās. Vēl gribas paslavēt igauņu viesmīlību, jo viņi tūristus prot uzņemt. Pusdienas ēdām kādā privātsaimniecībā, kur saimnieks pats ir pavārs un viesmīlis. Kartupeļi, dārzeņi, sautēti skābētie kāposti un mutē kūstoša cepta cūkgaļa bija gatavoti gluži kā mājās. Pie kafijas turpat cepta maize un smalkmaizītes. Iesaku! Aizbrauciet! Noteikti nenožēlosiet!
