Aivita Lizdika
Pašvaldībām dzērāji jāatskurbina par savu naudu
Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta. Pērn par dzērāju atskurbšanu speciāli nerūpējās septiņas pašvaldības: Ventspils novada, Kuldīgas un Saldus pilsētas, Aizkraukles novada, Varakļānu, Līvānu un Valkas pilsētas vietējā vara. Tur policija pārdzērušās personas nogādāja vai nu slimnīcā, vai arī aizveda uz dzīvesvietu. No šā gada arī šīm pašvaldībām bija jāatrod kāda vieta, kur ievietot dzērājus, vai arī jāslēdz līgums ar kādu sabiedrisko organizāciju vai citu pašvaldību.
Jau pērn, kad Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, tika secināts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos un sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi – no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar iespēju sniegt neatliekamās medicīnas palīdzību. Arī tagad “Latvijas Avīze”, aptaujājot iestādes, secināja, ka dzērāji katrā novadā var saņemt dažādu pieeju. Bet vispirms neliels atskats vēsturē.
Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām
Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties – nereti līdzās par noziegumiem aizturētiem –, vairs īsti nebija labi.
Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija – alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo tam vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam. Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā. Paralēli atskurbtuvju telpas turpināja uzturēt Valsts policijas iecirkņi, tās izveidoja jaundibinātās pašvaldību policijas utml. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām. Ja konkrētā pašvaldība ar atskurbināšanu nenodarbojās, tā slēdza līgumus ar citu pašvaldību. Tās pašvaldības, kas atskurbināja, meklēja sev piemērotāko risinājumu, piesaistot policiju, slimnīcu, patversmi.
Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija – 15 eiro – nav pamatoti ar aprēķiniem.
Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un pašvaldībām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kas, starp citu, kā pašvaldības autonomā funkcija ir arī iekļauta Pašvaldību likumā. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tā ka tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.
“Gaiziņā” pie tirgus
Latvijas iedzīvotāju liela daļa koncentrējusies galvaspilsētā un ap to. Ja no šiem cilvēkiem kādam vajadzīga atskurbināšana, tad tos nogādā Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā “Gaiziņš”, kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus. Centra pirmajā stāvā atrodas atskurbtuve, kur nogādā klientus no Rīgas un apkārtējiem novadiem: ikdienā 30–60 cilvēkus, ziemas mēnešos – līdz 90, no kuriem daži paši labprātīgi atnākot.
Pagājušā gadā tur ļaudis atskurbuši 8268 reizes (konkrētu personu skaits ir mazāks, jo daļa ieradās atkārtoti) no Rīgas, kā arī Mārupes, Ādažu, Bauskas, Jūrmalas, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, pat Siguldas, Limbažu un Tukuma novadiem. Bijuši arī ārzemnieki – no 27 valstīm no visiem kontinentiem, izņemot Austrāliju, piemēram, no Beļģijas, Krievijas, Vācijas, Turcijas, Somijas, Tadžikistānas, Kanādas, Irānas, Indonēzijas, Zviedrijas utt. Ārzemnieku lielākā daļa ir tūristi vai cita veida Rīgas viesi, kurus pašvaldības policija atrod stāvoklī, kādā viņi nespēj pateikt, kur atrodas viņu viesnīca vai cita apmešanās vieta.
Ja var, tad Rīgas Pašvaldības policija, kā arī viņu kolēģi visā Latvijā, parasti nogādā atskurbušos mājās. Protams, ja tas ir iespējams, nav tālu un pats pilsonis neiebilst. Ja policija redz, ka cilvēks ir ne tikai noreibis, bet viņam nepieciešama mediķu palīdzība, viņš tiek vests uz medicīnas iestādi.
Administratīvā soda uzlikšana par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā arī ir policijas kompetence, bet tos ne vienmēr uzliekot, jo esot liela ķēpa ar soda piedzīšanu. Tas bieži nav iespējams, ja cilvēks ir pastāvīgs atskurbtuves viesis. Ar ārzemniekiem parasti neesot problēmu par atskurbtuvju pakalpojumu samaksu.
Rēķinus par Latvijas pilsoņiem Sarkanais Krusts pieprasa pašvaldībām, kurās klienti deklarēti. Summas ir atšķirīgas. Vai pašvaldības pēc tam mēģina atgūt savu iztērēto naudu no atskurbtuvju klientiem, ir katras pašvaldības kompetence. Prakse ir dažāda.
Sarkanajam Krustam ir atskurbtuve arī Vidzemē – Cēsīs, kuras pakalpojumus pagājušā gadā izmantojuši 229 cilvēki 540 reizes no Cēsu, Smiltenes, Valkas un Siguldas novadiem.
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops par atskurbtuvju klientiem runā, no vienas puses, ciniski, no otras – līdzjūtīgi. “Sabiedrībai jāsaprot, ka atskurbtuve nav soda vieta, bet nav arī ārstniecības vieta. Tā ir palīdzības vieta tiem, kas nokļuvuši bezpalīdzības stāvoklī. Ik gadu daži cilvēki pie mums arī nomirst… Protams, ja mēs redzam, ka cilvēkam nepieciešama mediķu palīdzība, tie tiek arī saukti. Bet atskurbtuve nav slimnīca. Ja cilvēkam vajag slimnīcu, tad viņš uz turieni arī jāved. Daugavpilī atskurbtuve iekārtota slimnīcā, kur viņiem veic analīzes, sonogrāfijas un citas dārgas procedūras. Labi, ka šie dzērāji vēl intīmpakalpojumus nevar pieprasīt…” ironizē U. Līkops. “Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai guļ uz dermatīna matračiem, kā pie mums! Starp citu, šie dzērāji arī guļot čurā, kakā un vemj. Vienīgais, ko mēs iedodam, ir tīras apakšbikses…” man stāsta U. Līkops. “Gaiziņš” ir vienīgā Rīgas atskurbtuve. Žurnālistus tajā neielaiž, jo, kā saka U. Līkops, tā nav nekāda ekskursiju vieta.
Pakalpojuma izmaksas dubultojušās
Alūksnes novada pašvaldība atskurbšanas pakalpojumus jau vairāku gadu garumā pērk no Balvu pašvaldības policijas. Tas, kā tagad nosaka likums, ir viens no pašvaldībai obligāti nodrošināmajiem pakalpojumiem. Lai par tiem norēķinātos, Alūksnes novada pašvaldības 2024. gada budžetā no nodokļu maksātāju naudas paredzēti līdz 10 000 eiro bez PVN. “Pagājušajā gadā no Alūksnes novada teritorijas uz Balvu atskurbtuvi nogādāti 95 klienti. Arī šogad rēķināmies ar aptuveni tādu pašu skaitu,” pašvaldības domes sēdē, kad deputāti lēma par šī pakalpojuma nodrošināšanas iespējām šogad, teica novada pašvaldības Centrālās administrācijas Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina.
Pašvaldība aprēķinājusi, ka izveidot atskurbtuvi Alūksnē ir pārāk dārgi. “Šim nolūkam būtu jāizveido piemērotas telpas, tās ikdienā jāuztur, jāalgo apkalpojošais personāls, tādēļ, izanalizējot iespējamos izdevumus, nonācām pie secinājuma, ka arī šogad turpinām sadarbību ar Balvu novada pašvaldību, slēdzot līgumu par mūsu novada iedzīvotāju nogādāšanu Balvu atskurbtuvē nepieciešamības gadījumā,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis. Pakalpojums ir dārgs. Pašvaldība pērn par viena cilvēka uzturēšanos atskurbtuvē maksājusi 50,99 eiro, šogad šī summa ir dubultojusies, un tā ir 107,94 eiro. Turklāt, maksa par uzturēšanos atskurbtuvē tās klientam netiek piedzīta, jo pakalpojums ir ar likumu jānodrošina pašvaldībai. I. Berkulis norāda, ka šogad jau no pakalpojumam paredzētās naudas summas pašvaldības budžetā ir iztērēta puse finansējuma.
Vispirms uz mājām
“Vislielākā uzmanība potenciālajiem atskurbtuves klientiem ir jā-
veltī rudens un ziemas periodā. Reizēm ar atskurbšanas pakalpojumu sniegšanas pakalpojumiem jānodarbojas arī Alūksnes slimnīcai, kad kāds ir atradis cilvēku guļam uz ielas un izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību. Vasaras periodā atskurbšana notiek savādāk, bieži vien kārtīgi izguļoties kādā parkā, kur dzērāju neviens pat nepamana,” saka SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja deputāte Maruta Kauliņa.
Savukārt Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Ziemeļvidzemes iecirkņa priekšniece Valda Gibala – Lesiņa norāda, ka tieši vasarā policijas darbiniekiem nākas vairāk strādāt ar cilvēkiem alkohola reibumā, jo ziemā dzērāji pārsvarā uzturas telpās. “Atskurbtuve ir galējais variants, lai dzērāju vestu uz turieni. Parasti vispirms cenšamies noskaidrot cilvēka dzīves vietu. Dzīvojam mazpilsētā, tādēļ cits citu pazīstam, zinām, kur viņš dzīvo, un tur arī viņu nogādājam. Šie cilvēki pārsvarā mums jau ir zināmi, jo regulāri atkārtojas viens un tas pats kontingents. Taču ir gadījumi, kad dzērumā atrastais cilvēks nav pazīstams, viņam līdzi nav arī dokumentu vai viņam nav savas pastāvīgās dzīves vietas. Stiprā alkohola reibumā mēdz būt arī iebraucēji. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks dzērumā ir agresīvs, un, aizvedot mājās, viņš to paudīs arī pret saviem ģimenes locekļiem. Tad tomēr vedam uz atskurbtuvi, lai izguļ dzērumu un atgriežas skaidrā prātā,” stāsta V. Gibala – Lesiņa. Par nokļūšanu atpakaļ mājās gan atskurbušajam jādomā pašam, šāds pakalpojums vairs nav valsts policijas kompetencē.
Aicina nebūt vienaldzīgiem
“Policijas darbinieki cilvēku atskurbšanai nogādā tajā atskurbtuvē, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu. Ja tajā vietu vairs nav, vedam uz citu konkrētajai pašvaldībai tuvāko,” saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zane Vaskāne. Viņa aicina iedzīvotājus būt līdzcietīgiem un gadījumā, kad redz kādu guļam uz ielas vai citviet sabiedriskā vietā, nebūt vienaldzīgiem un nepaiet garām. “Iespējams, nejaušais garāmgājējs tobrīd ir vienīgais cilvēks, kurš gulošajam var izglābt dzīvību. Noteikti jāapjautājas, vai nepieciešama palīdzība. Cilvēks alkohola reibumā var apdraudēt citu un savu dzīvību, nejauši izskrienot uz ielas zem automašīnām. Tad ir jāizsauc policijas darbinieki,” skaidro Z. Vaskāne. Viņa neslēpj, ka ir arī gadījumi, kad gulošais nav alkohola reibumā, bet viņš ir nokritis, jo viņam ir nopietnas veselības problēmas. Tādā gadījumā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Artis Drēziņš “Latvijas Avīze”
Aivita Lizdika
Kādai jābūt atskurbtuvei
Ministru kabineta noteikumi “Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai” noteiktas prasības atskurbtuves telpu iekārtojumam un aprīkojumam.
■ Jābūt uzņemšanas telpai, atskurbināšanas telpām vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dušas telpai un tualetes telpai, telpai vai vietai uzkopšanas inventāra, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, telpai personālam.
■ Atskurbināšanas telpas iekārtojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu atskurbināšanai ievietotās personas drošību un būtu iespēja novērot to atskurbināšanas telpā (durvīs ierīkoti skatāmlodziņi, telpā ierīkota videonovērošana vai tā ir atvērta).
■ Katra atskurbtuves telpa un tās aprīkojums jāuztur tīrs un darba kārtībā. Atskurbtuves telpu sienu un grīdu apdarei vajag izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus. Atskurbtuves telpu grīdas seguma mitrā uzkopšana jāveic atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi dienā, lietojot mazgāšanas līdzekļus.
■ Matracis un spilvens ir jāpārvelk ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalku. Tos mazgā un dezinficē atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc katra klienta izrakstīšanas.
■ Ja atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmanto dvieli, gultas veļu vai segu, tā jāmazgā atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc klienta izrakstīšanas. Ja dvielis, gultas veļa vai sega ir piesārņota ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, tā jāmazgā ar dezinficējošiem mazgāšanas līdzekļiem.
■ Gaisa temperatūrai atskurbināšanas telpās, dušas telpās, tualetes telpās un personāla telpās jābūt 18–25 °C, bet gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās – ne zemākai par 18 °C. Gaisa apmaiņa telpās jānodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas.
Valsts nauda pašvaldībām
No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtā nauda pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojumu. No 2024. gada valsts nav paredzējusi maksāt pašvaldībām par šo pakalpojumu.
Gada izdevumi – miljons eiro
Aprēķinātie izdevumi, kas radušies pašvaldībām 2023. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus 2022. gadā personām, kuras alkohola reibumā atradās bezpalīdzības stāvoklī: valsts par katru personu pašvaldībām piešķīra līdzfinansējumu 15 eiro apmērā, taču pašvaldībām tas nesedza visas izmaksas. Izcenojumi dažādās vietās bijuši atšķirīgi. Valstī kopā 2022. gadā (par 2023. gadu šādi dati vairs netiek apkopoti) atskurbtuvēs personas nonākušas 23 730 reizes (viens cilvēks var tur nonākt vairākas reizes). Valsts par to kopā samaksājusi 303 288 eiro, taču kopējie izdevumi pašvaldībām gadā bijuši 1 024 019,48, tātad starpība, kas palika uz pašu vietvaru makiem, – 720 731,42 eiro.
Reklāma