Saeima ar likuma grozījumiem pērn noteica, ka no šā gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. Lielākajā daļā vietvaru sava policija jau bija, izņemot septiņās. Likuma izmaiņu autori toreiz pamatoja, ka pašvaldības policijas izveide radīšot jaunas darba vietas, kā arī atslogošot Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības noteikumu izpilde. Taču viena lieta ir uzrakstīt uz papīra, otra lieta – lēmumus īstenot dzīvē. Pašvaldības jau toreiz iezīmēja un arī tagad uzrāda problēmas.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsver, ka pašvaldībām funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vienmēr ir bijusi, neatkarīgi no tā, ir vai nav tāda struktūrvienība kā pašvaldības policija. Tāpat šī funkcija vienmēr bijusi dalīta ar valsti, jautājums tikai – kādā apmērā. “Bet valstij visu laiku Valsts policijai trūkst naudas. Tāpēc 2022. gadā Pašvaldību likumā noteica, ka pašvaldības piedalās sabiedriskās kārtības pasākumu veikšanā, izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Vienlaikus dalīta funkcija ar valsts atbildību par sabiedrisko kārtību palika, bet robežas nav skaidras joprojām,” stāsta A. Salmiņš. “Latvijas Pašvaldību savienība un daudzas pašvaldības protestēja: mums uzliek jaunu funkciju, bet finansējumu līdzi nedod. No valsts saņēmām atbildi: jums jau nekas nemainās. Bet tad rodas jautājumi: kam jāmaksā par pašvaldības policijas izveidi un finansēšanu, kāda ir sadarbība ar Valsts policiju? Valsts un pašvaldības atbildību dala vairākās jomās, bet sabiedriskā drošība ir valsts galvenais jautājums, kam sabiedriskā kārtība ir pakārtota. Vai tagad sabiedriskās kārtības uzturēšana ir lētāka? Nē. Vai policijas ir vairāk? Formāli jā. Vai drošības kontrole ir labāka? Nē, daudzviet Valsts policijas patrulēšana notiek tikai uz izsaukumiem, to mēģina aizstāt ar pašvaldības policijas resursu, taču tas ir nepietiekams, sevišķi Latgalē,” uzskata A. Salmiņš.

Bet varētu jautāt – vai pašvaldības iedzīvotājam nav vienalga, par kādu naudu pašvaldības policija tiek uzturēta – no valsts vai pašvaldības budžeta? Vai tantei Bauskā un onkulim Ludzā nav pilnīgi vienalga, kas patrulē ielās vai atbrauc noregulēt ģimenes konfliktu: valsts vai pašvaldības policists?

“Jautājums ir par to, ka ar pašvaldības naudu mēģina nosegt to, ko nespēj Valsts policija. Pirms izmaiņām pašvaldības policija savas kompetences ietvaros bija kā papildinoša, palīdzoša institūcija Valsts policijai. Mēs sludinām, ka valstī drošība ir prioritāte, bet izrādās, ka nav kas patrulē Latgalē,” oponē A. Salmiņš. “Tajā pašā laikā Latvijas pašvaldību policijas vidējais līmenis ir stipri virs vidējā Eiropas Savienībā, piemēram, Rīgas pašvaldības policija ne gramu nav sliktāka kā Parīzē. Bet problēma ir tajā, ka katra pašvaldība nosaka savas policijas darbošanās kārtību un noteikumus un katrai pašvaldībai ir savas iespējas. Un deķis ir raibs. Vienā pašvaldībā ir vairāk nekā simt policistu, citā – četri. Vienā vietā labas algas un tehnika, citā – minimālas algas, nodrošinājums un darbības.” (Jāpiebilst, ka nevienai no institūcijām – Latvijas Pašvaldību savienībai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Iekšlietu ministrijai – nav apkopotu datu par visām pašvaldību policijām, cik katrā policistu un kādā režīmā tās strādā.)

Bet vai tad minimālās prasības nav nekur noteiktas? “Funkcijas noteiktas likumā, bet minimālās prasības, labi zinot problēmas ar finansējumu, noteiktas vadlīnijās, kas nav obligātas. Tajās teikts, ka uz 1500 iedzīvotājiem jābūt vienam labi ekipētam policistam. Tāpat pašvaldības policijai jāstrādā diennakts režīmā. Rezultātā 12 pašvaldībām diennakts režīma nav – lai tādu izveidotu, vajag lielus resursus. Jāpiedalās ceļu satiksmes uzraudzībā, tur kur ir ūdeņi – pat kuģis jānopērk. Atceros, pirms dažiem gadiem Rēzeknes mērs izdomāja likvidēt pašvaldības policiju. Valsts pārvalde apjuka: kā tad tā, kā pašvaldība iedomājās nepildīt savu brīvprātīgo funkciju?! Jāsaprot, ka, tiklīdz tiek izveidota pašvaldības policija, sāk strādāt likums par policiju, kur pašvaldības policijas sadaļā ir obligātas lietas, kas jāievēro. Ir zināmas prasības profesionalitātei, ko nemaz nav tik viegli ievērot. Kā jau teicu: atbildību par kārtību dala valsts ar pašvaldībām. Kad Saeimā diskutējam, kā tad pašvaldība ar četriem policistiem var nodrošināt patrulēšanu, viens no deputātiem atbildēja: Valsts policija palīdzēs. Tad jautājums: kā vārdā, kam tad jāpalīdz, ja pēc idejas jau pašvaldības aizpilda to tukšumu, ko nespēj valsts. Daudz lētāk būtu profesionāla Valsts policija un pašvaldības policijai būtu palīgfunkcija, tās pienākumi būtu sekot, kā tiek ievēroti pašvaldību saistošie noteikumi, rūpēties par kārtību sabiedriskajos pasākumos, palīdzēt Valsts policijai. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības kļuvušas lielākas, kas nozīmē, ka daudzviet nāk klāt lauku teritorijas, ka arī tur, kur pašvaldības policija bija, bija jāparedz papildu nauda. Piemēram, Bauskas novads, veidojot policiju 24/7 režīmā, papildus atvēlēja 1,1 miljonu eiro. Iekšlietu ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu pašvaldības policijas darbību 24/7 režīmā un vienu pašvaldības policijas darbinieku uz 1500 iedzīvotājiem, būtu nepieciešami vismaz divu trīs procentu apmērā no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa). Aprēķinā netika iekļauti izdevumi, kas būtu nepieciešami pašvaldības policijas ekipējumam, transportam, komunālajiem maksājumiem, apmācībām,” turpina A. Salmiņš.

Tāpat viņš norāda, ka viss vēl būtu daudzmaz ciešami, ja neredzētu, ka 19 pašvaldībām šogad esot problēmas ar savu funkciju pildīšanu un labu prognožu par nākotni neesot.

“Jā, mēs gribam pašvaldības policiju, bet ne visur to var atļauties labu un pietiekami lielu. Ja tiktu stiprināta Valsts policija, būtu mēreni laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, daudzmaz definēta atbildība un sadalīts finansējums par sabiedriskās kārtības uzturēšanu, ar daudz mazākiem līdzekļiem sasniegtu to līmeni drošības un kārtības nodrošināšanā, kas ir tagad,” saka LPS padomnieks.

Ko sagaidīja pašvaldības?

Kad tika apspriesti grozījumi likumos, kas pašvaldībām uzlika par pienākumu veidot policiju, Latvijas Pašvaldību savienība savos atzinumos Iekšlietu ministrijai akcentēja šādus problēmjautājumus un nepieciešamības.

1. Pašvaldības policijas apmācība, kur būtu paredzama arī no valsts budžeta finansēta ievadapmācība.

2. Pašvaldību policijas sociālās garantijas vismaz valsts policijas līmenī.

3. Kompetenču un funkcionālais sadalījums starp Valsts policiju un pašvaldības policiju, kā arī atbalsta un sadarbības formas ievērošana. Pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem, diemžēl, likumā “Par policiju” ir izslēgta norma, ka pašvaldības policiju var finansēt arī no valsts budžeta.

4. Pašvaldību likuma 4. pantā teikts: “Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.” Jautājums – kādi būtu finansējuma avoti?

Nebūs vienots pašvaldības policijas standarts

Iekšlietu ministrijas atbildes uz Latvijas Pašvaldību savienības izvirzītajiem jautājumiem (publicējam saīsināti).

* Pašvaldības policijas uzdevumi vispārīgi ir noteikti likuma “Par policiju” 19. pantā un cita starpā tā ir likumpārkāpumu profilakse; informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem; pašvaldības saistošo noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kontrole, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde; vardarbības draudu novēršana.

* Pašvaldības policijas kompetence administratīvo pārkāpumu jomā pašlaik noteikta vairāk nekā 60 likumos, kā arī attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.

* Ņemot vērā to, ka iespējas un īstenotā pieeja pašvaldības policijas veidošanā katrā pašvaldībā atšķiras, nav iespējams noteikt vienotu pašvaldības policijas “standartu”. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām (pašvaldību policiju) izstrādāja vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai. Vadlīnijās arī ierosināts pašvaldībai slēgt sadarbības līgumu ar Valsts policiju vai ar Valsts policijas reģiona pārvaldi, kuras apkalpojamajā teritorijā ietilpst attiecīgā pašvaldības policija. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

* Jautājums par apmācību cieši saistīts ar pašvaldībās pieejamo finansējumu. Pašlaik Valsts policijas darbinieku apmācību nodrošina Valsts policijas koledža, taču tajā nav specifiskas apmācību programmas pašvaldības policijas darbiniekiem. Šādas programmas izstrāde ir iespējama, taču tās īstenošana auditorijai, kas nav Valsts policijas darbinieki, būtu iespējama tikai kā maksas pakalpojums. Valsts policijas koledža izvērtē šādas programmas īstenošanas iespējas.

* Vadlīnijās pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai noteikts, ka pašvaldības policijas darbinieku kandidātu atlasē ievērojamas likumā “Par policiju” noteiktās vispārīgās prasības. Pašvaldība kā darba devējs pašvaldības policijas darbinieku kandidātiem var paredzēt specifiskas prasības attiecībā, piemēram, uz izglītību, veselības stāvokli, fizisko sagatavotību, stresa noturību, profesionālo pieredzi (tajā skaitā darbs tiesību aizsardzības iestādēs), transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju utt. Vienotu standartu izstrāde un ieviešana ir atkarīga no pašvaldību specifikas un tajā skaitā finansiālajām iespējām.

* Pašvaldību likuma 4. panta ceturtajā daļā noteikts, ka autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Likumā “Par policiju” noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Kā sokas Latgalē

Bažas un jautājumus par pašvaldības policijas veidošanu savos novados pērn izteica Krāslavas un Augšdaugavas novadu amatpersonas. Kā novadu pašvaldību vadītāji situāciju vērtē tagad?

Gunārs Upenieks, Krāslavas novada priekšsēdētājs: “Toreiz biju pret to, ka pašvaldībai jāveido sava policija, ja nedod līdzi finansējumu. Bijām gatavi pat slēgt līgumu un maksāt Valsts policijai par pakalpojumu sniegšanu. Šobrīd mums ir 13 pašvaldības policisti, kas strādā diennakts režīmā – cik tas ir kvalitatīvi, jau ir cits stāsts. Gribētu vēl divus trīs cilvēkus. Svarīgs jautājums ir par sagatavotību – kur, par kādu naudu –, jo mums darbam pašvaldības policijā piesakās cilvēki arī uzreiz pēc vidusskolas. Cilvēkam taču svarīgi saprast, piemēram, kā un kurā virzienā šaut, kā noformēt dokumentus un tamlīdzīgi. Neesam tik bagāti, lai paši nodrošinātu apmācību. Jau tā pašvaldības policijai daudz tērējam: šogad algās ap 300 000 eiro, tehniskajam nodrošinājumam un pamatlīdzekļiem – 147 000 eiro.”

Pēteris Dzalbe, Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors: “Pašlaik mums ir trīs pašvaldības policisti. Vēl trīs būs no 1. oktobra un vēl četri – no nākamā gada 1. janvāra. Strādājam. Šogad un vēl vismaz 2025. gadā pašvaldības policisti strādās astoņas stundas dienā, ne diennakts režīmā. Domāju, ka tas ir pietiekami, lai tiktu galā ar sabiedrisko kārtību. Vidēji rēķinām divus policistus uz 500 kvadrātkilometriem. Mums ir laba sadarbība ar Valsts policiju un Zemessardzi, kad rīkojam pasākumus, savukārt robežsardze aktīvi piesedz pierobežu ar savu klātbūtni. Ar Daugavpils pašvaldības policiju oficiāli sadarbības nav, taču abu pašvaldību policisti ar informāciju apmainās. Šogad novada pašvaldības policijas budžets ir 160 000 eiro, nākamgad plānojam 280 000 eiro.”

Kuldīgas novadā diennakts režīmā

Kuldīgas novada pašvaldības policija izveidota 2000. gadā, kad tā sāka darbu četru cilvēku sastāvā. Tagad tajā ir 19 darbinieki, kas strādā diennakts režīmā. Priekšnieks Kaspars Šabāns stāsta, ka vēl esot kur augt, lai stabili nodrošinātu pastāvīgas divas ekipāžas ielās, ceļos un objektos. Gribētu kā Talsos, kur visu laiku ir diennakts dežurants, un ekipāžām nav jādomā, kas ir iecirknī uz vietas. Tam būtu nepieciešamas vēl divas štata vietas.

Uz pašvaldības policiju K. Šabāns atnācis strādāt par inspektoru 2011. gadā no Valsts policijas, kopš 2019. gada – priekšnieks. Vadītāja amatā esot stājies, lai attīstītu, nevis kardināli ko jauktu, jo iestrādnes visu laiku bijušas labas. Krietnus līdzekļus pēc novada reformas nācies ieguldīt Alsungā, bet Skrundā jau lietas bijušas sakārtotas. Sapratis, ka nepieciešamas nakts redzamības kameras cīņai ar maluzvejniekiem uz Ventas Rumbas un citur – tādas četras dabūtas no Valsts zivju fonda. Tagad uzrakstījis pieteikumu Zemkopības ministrijai, lai tiktu pie nakts redzamības drona, ka maksā ap 7000 eiro.

“Maluzvejnieki arī mācās, viņiem ir nakts redzamības optika, vaktē mūs. Bet drons var klusi pielidot no augšas un nofilmēt, tā skaņu slāpē upes šalkoņa. Mums jau maluzvejnieku vajag piefiksēt ar nēģiem un zivīm: ja noķeram naktī upē vienu pašu, tad var sagaidīt atbildi, ka atnācis pastaigāties un pie reizes patestēt gumijas zābakus, vai nav cauri, kas neesot taču aizliegts…” piebilst. K. Šabāns.

Vēl priekšnieks vēlētos, lai pašvaldības policistiem tāpat kā valsts policistiem būtu izdienas pensijas. Viņaprāt, tas motivētu nākt uz dienestu jaunākus cilvēkus, jo 60 gadus vecs policists fiziskā ziņā uz ielas neesot tas pats kas 40 gados. Vēl no valsts vajadzētu panākt, ka arī pašvaldības policijai ir sarkanās bākugunis. Ir tikai zilās un pie tām transporta līdzekļa vadītājs teorētiski var neapstāties… Kā saka – kompetenci palīdzēt Valsts policijai uzturēt kārtību uz ceļiem iedeva, bet par sarkanu lampu aizmirsa…

K. Šabāns uzskata, ka kopumā kārtība un drošības situācija uzlabojoties, taču atslābt nedrīkstot. Esot laba sadarbība ar Zemessardzi un Valsts policiju. Saulainā un siltā rudens dienā, kad viesojos Kuldīgā, pēc priekšnieka ierosmes kopā ar Valsts policiju notika reidi pie skolām un citur, lai kontrolētu, kā jaunieši lieto moto spēkratus, jo bija ienākušas iedzīvotāju sūdzības. Reidā piedalījās pašvaldības policijas, kā arī trīs Valsts policijas ekipāžas, tostarp ar motociklu, kā arī videonovērošanas kameras, kas fiksējušas vairākus motorolleru vadītāju pārkāpumus – agresīvu braukšanu un citus –, ko izskatīs Valsts policija.

“Lai jaunatne brauc un arī izklaidējas, bet pēc noteikumiem. Lai redz, ka mēs vērojam, tad būs prātīgāki,” nosaka K. Šabāns, kurš tagad domā, kā labāk rīkoties arī ar visiem citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri neievēro ceļa zīmes, piemēram, video redzams, ka no pieciem vadītājiem četri neapstājas pie “Stop” zīmes. Ar vainīgajiem bijušas pārrunas, bet, ja situācija neuzlabosies, sekos sodi.

Motoreida sausais atlikums: viens motociklu un viens motorolleru vadīja bez tiesībām, viens savu pārvietošanās līdzekli nebija apdrošinājis, divi brauca agresīvi, viens braucot lietoja mobilo tālruni, trīs nebija aizsprādzējuši ķiveri.

Ventspils novadā būs policists drons

Ventspils novada pašvaldības policijas birojā Popes pagasta kultūras centrā ierodos jau pēc darba laika. Jā, šī pašvaldības policija nestrādā diennakts režīmā: darbadienās no astoņiem rītā līdz pieciem, sešiem vai četriem vakarpusē, bet brīvdienās vispār slēgta. Tiesa, tas visai formāli, jo policija uz norādīto telefona numuru atbildot arī pārējā laikā, kad ir dežūras.

Šajā novadā pašvaldības policija pēc būtības sākusi strādāt tikai šogad 3. jūnijā, kad priekšniekam Broņislavam Ostrovskim bija pirmā darba diena. 23. jūnijā viņam pievienojās lietvede, 8. un 21. jūlijā – pa inspektoram. Visi vajadzības gadījumā var strādāt uz ielas – sanākot divas ekipāžas ar jauniem “Dacia Duster” džipiem. Priekšnieks Ventspils novadā ieradies no tāda paša amata Bauskas novadā – 58 gadu vecumā sapratis, ka dzīvē vēlas ko pamainīt un kaut ko radīt no jauna. Bauskā bijis labs 39 cilvēku liels kolektīvs un darbs sekmējies, šķīries ar asarām acīs.

Kopš jūnija izbraukājis visus pagastus, ticies ar visiem pagasta pārvalžu vadītājiem, apmeklējis skolas. Sapratis, ka esot diezgan mierīgi – vismaz salīdzinot ar Bausku. Pagastos vakaros tukšs un kluss, visi pa mājām. Dažos pagastos dzīvojot tikai 200–300 cilvēku. Bijis Jūrkalnes Saulgriežu svētkos. Ap 3000 apmeklētāju un nevienas piezīmes par kārtību, pat neviena “kritušā”, kurš nejaudātu saviem spēkiem doties projām. Bet savi darbiņi tāpat rodoties. Kopš 3. jūnija saņemti 30 iesniegumi, uzsāktas desmit administratīvo pārkāpumu lietas.

“Ugālē ļaudis sūdzējās par driftētājiem naktī. Izskaitļoju viņus un vienā pusnakti mēs satikāmies uz ceļa: es un bariņš jaunu cilvēku. Teicu, ka saprotu, kas ir jaunība un adrenalīns, vēlme izpausties, bet uz ceļa jāievēro noteikumi. Gribat karu, dabūsiet karu – piecus soda punktus un 280 eiro naudas sodu. Puiši nebija bravūrīgi un, šķiet, saprata. Mans princips: vispirms jārunā, ne vienmēr uzreiz jāsoda. Tajā pašā Ugālē cilvēki novietoja zaļajā zonā automobiļus. Saliku brīdinājuma lapiņas un vairs neliek. Problēmas ir ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Popē kaimiņa suns trusi nokoda, citā gadījumā – divi suņi citu suni,” stāsta B. Ostrovskis.

Priekšniekam esot labs kontakts ar pašvaldība izpilddirektoru Juri Krilovski. Abi vienojušies, ka pagaidām pašvaldības policija pastrādāšot dažādos režīmos, arī vēlos vakaros, lai saprastu vajadzības un iespējas. Par diennakts režīmu runas neesot bijis: tam nepieciešami daudz lielāki štati un finansējums. Ir ideja sadarboties ar Valsts policiju, pamiksēt ekipāžas, vienam no otra pamācīties. Ar Ventspils pilsētas pašvaldības policiju vēl neesot ticies, bet noteikti sadarbība būšot arī ar to. Ar izpilddirektoru runājuši, ka jāejot viedais attīstības ceļš, piemēram, nepieciešams programmējams drons. Tas varētu daudzos gadījumos ne tikai aizvietot cilvēkus, bet būt pat labāks. Stāvētu tāds drons bāzes stacijā un patstāvīgi lidotu pēc ieprogrammēta grafika vai norādēm šurpu turpu uz atkritumu konteineriem, drifta vietām, ugunsgrēkiem mežā.

B. Ostrovskis kopā ar pašvaldības amatpersonām apsekojis Usmas ezera krastu, kur daudzviet nesakopts, sabrukušas piestātnes. Tapšot pašvaldības saistošie noteikumi, kas uzliks par pienākumu ļaudīm savus īpašumus sakopt arī tur. Priekšnieks aizbraucis arī uz jūras malu, kur brāļi lietuvieši šovasar aizsargjoslā slikti uzvedušies: pārvietojušies ar transporta līdzekļiem, uz stabiem cēluši teltis un nojumes, kādas divdesmit tāda veida nometnes fiksējis. Turklāt lietuvieši viltīgi: vieni brauc projām, otri jau vietā, bet vietējie jaukajās atpūtas vietās klāt netiekot. “Lietuviešiem teicu: šogad brīdinu, nākamvasar jau likšu 1500 eiro sodu. Nevajag izlikties pa muļķiem! Kad es aizbraucu uz jūsu Kuršu kāpu, es taču netaisu apmetni aizsargjoslā un neaizbildinos, ka kaut ko nezinu vai nesaprotu!” B. Ostrovskis var būt arī bargs.

UZZIŅA

Pašvaldības policijas pienākumi
Likumā “Par policiju” noteiktie pašvaldības policijas pienākumi:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;

3) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde;

4) Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;

5) tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.