Valdība apstiprināja rīkojumu par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām. Svētki norisināsies Rīgā nākamgad no 5. līdz 13. jūlijam. Jaunieši šos svētkus tradicionālā formātā nebūs pieredzējuši desmit gadus, jo iepriekšējie notika 2015. gadā (2020. gadā kovida pandēmijas dēļ svētkus pārcēla, un 2021. gadā tie notika netradicionālā formātā). Daudzi kordiriģenti un pedagogi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus gan sagaida ar bažām par kustības nākotni. Par sākotnēji plānoto 30 tūkstošus lielo dalībnieku skaitu radās stipras šaubas un izvirzījās jautājums, vai izdosies aizpildīt vismaz pusi no Sidraba birzs estrādes.

Kultūras ministrijas izstrādātajā plānā “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.–2023. gadam” norādītais dalībnieku skaits gaidāmajiem Skolēnu dziesmu svētkiem bija pat cerīgāks nekā Dziesmu un deju svētku padomes plānotais – 50 tūkstoši. Tomēr pērnā pavasara Dziesmu svētku skatēs redzētais organizatoriem lika raukt uzacis. No Kurzemes ieradās vien 20 % no visiem reģionā pastāvošajiem skolu koriem. Kopumā uzstājušies tikai 7000 dziedātāju, kas ir par 10 000 dalībnieku mazāk nekā 2015. gadā.

Dziedātāju daudzums skatēs esot bijis satraucošs, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, tagad tomēr optimistisks ir noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. “Dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits bija mazāks,” viņš saka “Latvijas Avīzei”. “Paveikts vērtīgs darbs, mudinot skolēnus dziedāt. Plānojam, ka svētkos dalībnieku skaits būs lielāks, nekā redzējām pagājušajā pavasarī.”

Valsts izglītības satura centrs informēja par pirmā posma reģistrācijas datiem, kas apkopoti 1. novembrī. Tie liecina, ka svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem. 2015. gada svētkos piedalījušies 12 704 dziedātāji no 331 kora (pavisam 37 890 svētku dalībnieku). Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc nākamā gada pavasara skatēm.

E. Vītols analizē: “Dalībnieku skaita samazinājumu skolu koros ietekmē vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, to ietekmē dzimstības samazināšanās Latvijā. Otrkārt, pandēmijas laikā daudzi jaunieši pārorientējās uz individuālu interešu izglītību. Lielu lomu spēlē skolu reforma, kuras dēļ skolas apvieno vai likvidē, un lauku skolās kora nodarbības daudzi skolēni nevar apmeklēt, jo jāpaspēj uz skolas autobusu. Savukārt dažās lielajās skolās koris vispār netiek piedāvāts, jo vadība nevēlas to finansēt. Pietrūkst arī kvalificētu speciālistu.”

Iesaistās katrs trešais

Šā gada septembrī pēc svētku lieldrauga “Swedbank” pasūtījuma veikts pētījums, kurā aptaujāti 1007 Latvijas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 18 gadiem un kam ir 7 – 22 gadus veci bērni vai mazbērni. Pētījums liecina, ka katrs trešais Latvijas bērns vai jaunietis no 7 līdz 22 gadu vecumam iesaistās Dziesmu un deju svētku kustībā, tomēr dalībnieku skaits reģionos ir dažāds. Visaktīvāk iesaistīti bērni un jaunieši no Vidzemes, veidojot gandrīz pusi no visiem dalībniekiem (47 %), aiz tā seko Kurzeme (39 %), tad Latgale (34 %) un Zemgale (33 %).

Tikai 19 % no aptaujāto atvasēm dzied korī, bet 55 % nodarbojas ar sportu. Trešā daļa respondentu uzskata, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem nav aktuāla, jo mūsdienās tiem ir citas intereses – Dziesmu svētki esot vecmodīgi un garlaicīgi. Pusei (54 %) no bērniem trūkst intereses par tautas dejām vai kori. Lai gan pārliecinošs vairākums uzskata, ka ikviens sabiedrības loceklis ir atbildīgs par Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanos.

Nepieciešama pārmantojamība

“Ja bērns jau no mazotnes netiek iepazīstināts ar kori, tad viņam arī vēlāk nebūs vēlmes piedalīties. Tā vietā tiks izvēlēts futbols, jo tas ir populārs. Pirmsskolas vecuma bērniem vajadzētu būt iespējai pamēģināt gan dejas, gan dziedāšanu, gan sportu. Šīm aktivitātēm jābūt iekļautām pamatizglītībā vismaz līdz sestajai klasei, lai veicinātu daudzpusīgas personības attīstību,” uzskata E. Vītols.

Vissvarīgākais šobrīd esot sadarbības veidošana ar Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Dziesmu svētku biedrību, lai vispārizglītojošajās skolās nostiprinātu mūzikas priekšmetu, kurā notiktu līdzdalības aktivitātes, piemēram, kordziedāšana. Salīdzinājumā ar sportu, kam mācību plānā atvēlētas trīs stundas nedēļā, koris ir brīvprātīga interešu izglītības nodarbe. Nepieciešams integrēt kora stundas mācību procesā tā, lai skolēniem tas būtu ērti un pieejami. Jāveicina interese arī pašvaldību un skolu vadītāju vidū, lai būtu vēlme no vadības puses iekļaut kori vai citu kopmuzicēšanas formu savā izglītības pamatpiedāvājumā.

“Kultūras ministrija atbild par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, bet, lai tie notiktu, nepieciešama pārmantojamība, kas iespējama, ja bērni piedalās Jaunatnes dziesmu svētkos. Lai pārmantojamības ķēde nepārtrūktu, tā ir jāstiprina. Tādēļ uz abiem notikumiem nepieciešams skatīties kā uz kopumu,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna. Viņasprāt, svarīgi ir novērtēt katru, kurš piedalās svētku īstenošanā, un izcelt Dziesmu svētku unikalitāti kā paaudzēs pārmantotu tradīciju. Tāpat kā lepojamies ar olimpiskajiem sportistiem, līdzīgi jācildina mākslinieciskie kolektīvi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus Latvijā un ārpus tās.

“Uzmanību pievērš tikai tad, kad problēmu vairs nevar ignorēt. Tad Dziesmu svētku kustību mēģina atdzīvināt. Taču jāsāk ar profilaktiskām darbībām, konstruktīvi risinot jautājumus valdībā un pašvaldībās. Tajā pašā laikā jāizvairās no apgalvojumiem, ka koru māksla ir uz izzušanas robežas. Tā vietā jāslavē koristi un jāaicina pievienoties arī citus. Pubertātes vecumā notiek vērtību izvērtēšana, tādēļ jaunietim ir svarīgi, ka viņa intereses ir aktuālas, nevis nodēvētas par izmirstošām,” uzskata E. Vītols.

Diriģentiem apmaksā divas stundas nedēļā

E. Vītols stāsta, ka situācijas reģionu skolās ir dažādas. “Finansiālais nodrošinājums atšķiras katrā pašvaldībā, un to koriģē katra skola pati. Skolām ir tarificētās stundas, kuras jāatvēl interešu izglītībai. Dažas skolas izvēlas neveidot kultūras pulciņus, un tas ir degradējoši ne tikai skolai, bet visai pilsētai,” uzskata E. Vītols. Būtisks esot apmaksātais stundu skaits, jo netiekot apmaksāts darbs ārpus mēģinājuma – nošu materiālu sagatavošana, tērpu nodrošināšana, projektu rakstīšana tērpu iegādei, koncertu darbība un braucieni.

“Situācija ir absurda. Ja man nedēļā tarificē divas stundas, tad visu pārējo daru ārpus darba laika bez atlīdzības. Stundas jātarificē atbilstoši darba specifikai un loģiskajam saprātam. Daudzi diriģenti izvēlas nestrādāt skolās, jo tiek apmaksātas tikai mēģinājuma kontaktstundas,” uzsver E. Vītols.

Arī S. Pāvulēna piekrīt: “Koru vadītāji ir līdzvērtīgi profesionāļi kā, piemēram, matemātikas vai valodas skolotāji. Interešu izglītības skolotājiem, tostarp tiem, kuri iesaistās Skolēnu dziesmu svētku īstenošanā, būtu jābūt atlīdzībai, kas ir atbilstoša ieguldītajam.”

Līga Aija Lagzdiņa
(“Latvijas Avīze”)

Bērni vēlas dziedāt

Alūksnes novada skolēni korī iesaistoties labprāt, taču uztraukums ir, ka interese var mazināties dēļ sarežģītā repertuāra un dēļ tā, ka novadā “vokālā joma mākslīgi nodalīta no piederības skolai”.

Alūksnes novadā ir trīs skolēnu kori: 1. – 3. klašu koris un zēnu kora studija, Jauniešu koris un 4. – 9. klašu Alūksnes mūzikas skolas koris. Koros ir iesaistījušies vairāk kā 100 dziedātāju. “Priecē, ka Jauniešu korī dzied gan Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, gan Alūksnes vidusskolas jaunieši, kas mīl mūziku. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas Jauniešu un mūzikas skolas kori, kas atbilst dalībnieku vecumposmam. Visu trīs koru diriģente ir Ina Perevertailo, koncertmeistare Aiva Grosa. Sākumskolas vecuma korim pedagoģe ir Sarmīte Līce,” stāsta Alūksnes Bērnu un jauniešu centra (ABJC) direktore Eva Aizupe. Mūzikas pedagogi iegulda lielu darbu, lai koris pastāvētu un tā dalībnieki apgūtu repertuāru.

“Manuprāt, dalībnieku skaits ir pietiekošs, visi vecumposmi ir aptverti,” spriež E. Aizupe, kura ir arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Alūksnes novadā. Viņasprāt, interese dziedāt korī nav zudusi, vienīgi jāsaprot, ka daudzi mūsdienu bērni un jaunieši ir ļoti noslogoti – viņi dejo, sporto, apmeklē pūtēju orķestri, STEM pulciņus, Mākslas skolu un daudz ko citu.

Viens pulciņš bez maksas

Skolēni darbojas vairākās programmās, kas gatavojas dalībai svētkos. Tā ir folklora, mūsdienu un tautiskā deja, teātri, kori, ansamblis, pūtēju orķestris, kokles spēle, vizuālā māksla. “Kā atzīst pedagogi, repertuārs un programmas ir sarežģītas, tiek ieguldīts liels papildu darbs. Paldies pedagogiem un skolēniem par darbu,” atzinīgi izsakās E. Aizupe. Alūksnes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi “Par interešu izglītības programmu īstenošanu Alūksnes novadā” nosaka, ka izglītojamie, kuri mācās Alūksnes novada pašvaldības dibinātajās pamata un vidējās izglītības iestādēs, tiek atbrīvoti no līdzmaksājuma vienā ABJC interešu izglītības programmā. “Tas nozīmē – ja skolēns apmeklē kori, par to nav jāmaksā. Ja viņš apmeklē, piemēram, kori un vēl kādas nodarbības, tad viens pulciņš ir bez maksas, par pārējiem līdzmaksājums ir 7 eiro mēnesī. Ikvienam ir iespēja iesaistīties vienā programmā bez līdzmaksājuma,” viņa informē un piebilst, ka uz pirmsskolas interešu izglītības programmām šie noteikumi neattiecas.

Vecāku iesaiste ir svarīga

To, ka skolēni labprāt iesaistās korī, apstiprina arī diriģente Ina Perevertailo. “Svarīgi, ka viņi atsaucas iniciatīvai tieši no manas puses – es bērnus aicinu dziedāt. Viņi iedvesmojas no tā, kad redz citu uzstāšanos. Veidojas tāda kā domu biedru grupa, kurā ir līdzīgi domājoši, bērniem tas ir svarīgi,” stāsta diriģente. Viņa uzsver, ka pirmsākumā motivācija dziedāt korī nāk no vecāku puses. “Ja vecāki vēlas, lai viņu bērni muzicē, tad rezultāts ir. Svarīgi ir lepoties ar to, ka bērns dzied korī. Daudzi no tiem, kuri ir vidusskolas posmā, tagad saka, ka vecāki vēlējušies, lai dzied, tas ir bijis svarīgi. Un šī dziedātgriba saglabājusies no mazākajām klasēm līdz vidusskolas posmam,” secina I. Perevertailo.

Koris nav prioritāte

Ja skolotājam pašam mirdz acis par konkrēto skaņdarbu, tad nevar būt tā, ka bērniem tas nepatīk. “Bērni atspoguļo, nolasa, kļūst tikpat ieinteresēti kā kora vadītājs. Iniciatīva rada iniciatīvu. Tas ir dzīves likums – ja skolotājam ir iniciatīva, tāda noteikti būs arī bērniem,” uzsver koru diriģente, kura vada trīs korus un ir ļoti motivēta to darīt. Taču viņas ieskatā problēma ir reformētā Alūksnes novada interešu izglītības programma attiecībā uz skolu koriem. “Arvien biežāk manī ir izmisuma sajūta. Domāju, ka, mākslīgi nodalot vokālo jomu no piederības skolai, ir nodarīts kaitējums. Pirms tika reformēta interešu izglītības programmas “Koris un vokālā mūzika” piederība, tas bija vienots, dzīvs “organisms” skolā, par tā pastāvēšanu rūpējās strukturēti, sākot ar skolas direktoru, vietniekiem audzināšanas darbā, mūzikas skolotājiem, audzinātājiem un vecākiem. Koris padarīja spilgtākus un emocionālākus pasākumus, kas saistīti, pirmkārt, ar patriotisko audzināšanu, nacionālām vērtībām. Šobrīd tas, ka koris nav skolas prioritāte, rada sarežģījumus, barjeras, distancēšanos. Pasākumus, kas veltīti Latvijas nozīmīgām, vēsturiski svarīgām tēmām, rada kolektīva vadītājs –
šajā gadījumā “pulciņa” vadītājs, piedāvājot to kā produktu ar bažām – pieņems vai varbūt atteiks,” stāsta skolotāja.

Turklāt – ja divas mācību iestādes plāno pasākumus, tie neviļus var sakrist, dublēties – bet tie ir nozīmīgi pasākumi, kuros jaunieši ir situācijas ķīlnieki. Diriģente uzsver – ja koris būtu skolas kolektīvs, tas nenotiktu. Skola veido ne tikai izglītības, bet arī kultūras izpratnes pamatus.

Pārāk sarežģīts repertuārs

Nebūt neesot tā, ka bērni nāk uz kori tikai tāpēc, ka tuvojas dziesmu svētki. “Bērni tiecas uz labu sajūtu, kaut ko darot,” viņa secina. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus diriģente gaida ar lielām bažām, jo repertuārs ir apjomīgs un sarežģīts. “Tā būs… brīnuma paveikšana. Bērniem, kuri iepriekš nav dziedājuši korī, tā ir gandrīz neiespējamā misija. Repertuārs ir plašs – 20 harmoniski sarežģītas partitūras, kuras jāzina no galvas,” stāsta diriģente. Vidusskolas vecuma bērniem ir krietni lielāka pieredze, bet 4. – 9. klašu kora grupā ir grūti, jo nav pietiekošas prakses un pieredzes daudzbalsīgo kora partitūru apguvē.

Svarīgi saglabāt tradīcijas

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns Daniils Poļakovs (tenors) korī dzied kopš 2. klases. “Toreiz skolotāja Sarmīte Līce ieteica, lai eju uz kori, – sākumā šaubījos, bet aizgāju. Lielu lomu nospēlēja skolotājas Inas Perevertailo attieksme, kas ļāva man redzēt viņā ļoti jauku un labestīgu cilvēku. Ne reizi nenožēloju, ka dziedu tieši šīs skolotājas vadītajā korī,” pastāsta Daniils. Tiesa gan, viņš laika posmā no 7. līdz 9. klasei iepauzējis ar kordziedāšanu. Atsācis dziedāt 10. klasē un pirms gada uzsācis dziedāt arī Alūksnes Kultūras centra skolotāju korī “Atzele”. “Dziedot korī, visvairāk patīk dzirdēt gala rezultātu – kad pēc mēģinājumiem koncertā es ieraugu diriģentes gandarījuma un laimes sajūtu. Viņa parāda mums īkšķīti, kas liecina, ka esam nodziedājuši dziesmu labi,” saka kora dalībnieks. Koristam patīk dziesmu svētku repertuārs, kaut tas nav pārāk viegls. “Viss ir iespējams, īpaši mūsu kora talantīgajiem jauniešiem. Man nepatīk dziesmas, kuras viscaur jādzied unisonā – tad, manuprāt, kora, kā daudzbalsīga kolektīva, jēga pazūd,” viņš atzīst.

Muzikālais jaunietis aicina korī pieteikties vairāk puišu. “Dziedāt korī ir forši! Var iepazīt jaunus draugus un paziņas, lieliska iespēja piedalīties dažādos pasākumos, attīstīt savus talantus, harmonisko dzirdi, un, protams, ir iespēja piedalīties dziesmu svētkos, kas ir viena no manām personīgajām motivācijām. Mūsu diriģente ir kā otra mamma,” stāsta Daniils. Visvairāk skolotāja darbā viņš novērtē, ka tas rēķinās ar jauniešu viedokli, nepaliek vienaldzīgs, tad ir arī skolēna atdeve. “Saglabāt jebkuras tradīcijas ir būtiski, tāpēc arī korī dziedāt ir svarīgi. Ja nebūs koru, tad arī no Dziesmu un Deju svētkiem paliks tikai Deju svētki,” uzsver Daniils, kurš ļoti gaida svētkus, lai sadziedātos ar citiem koristiem Mežaparka estrādē.

Laura Felša

Smiltenes novadā – seši kori

Ilze Jēkabsone: “Bērni izvēlas savu brīvo laiku pavadīt citos interešu izglītības pulciņos vai profesionālās ievirzes skolās.”

Smiltenes novadā svētkiem gatavojas seši kori: Smiltenes vidusskolas jauktais koris “Lido” (diriģents Imants Točs); Smiltenes vidusskolas zēnu koris (diriģente Solvita Posse); Smiltenes tehnikuma jauniešu koris “Triole” (diriģente Baiba Žēbina); Smiltenes Mūzikas skolas vecāko klašu koris “SOL” (diriģente Baiba Žēbina); Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 4. – 9. klašu koris (diriģente Sandra Oto); Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas 4. – 9. klašu koris (diriģentes Dagnija Pakalne un Ilze Dāve). Smiltenes vidusskolas un tehnikuma koru koncertmeistare – Inga Strazdiņa, Mūzikas skolas kora koncertmeistare – Zaiga Petrovska.

Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra direktore Ilze Jēkabsone informē, ka novadā skolās (Apē, Blomē, Grundzālē, Gaujienā, Palsmanē, Raunā, Smiltenē, Trapenē) darbojas arī 1. – 4. klašu kori, kas uz svētkiem nebrauc, taču tiekas savā sadziedāšanas pasākumā maijā. “Tāpat kā visā valstī, arī pie mums dalībnieku skaitu ietekmē demogrāfiskais stāvoklis, arī pedagogu trūkums. Iespējams, arī tas, ka bērni izvēlas savu brīvo laiku pavadīt citos interešu izglītības pulciņos vai profesionālās ievirzes skolās,” stāsta I. Jēkabsone. Smiltenes novada pašvaldības finansiālais atbalsts vairāk ir saistīts ar transportu braucieniem, tērpu, tehniskās bāzes un materiālu, kā arī telpu nodrošināšanu. Finansiālais atbalsts tiek sniegts arī koru nozares pasākumu realizēšanai.