Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki?

Vai pašvaldībai ir pienākums apmācīt pensionārus datorprasmēs bez maksas?

Alberts Sirmulis, 79 gadus vecs jelgavnieks, ir pensionēts virpotājs. Savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Grāmatā pat esot atradis kļūdu. Viņam patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa, un arī cienījamos gados apgūt ko principāli jaunu nav viegli. Atceros, kā pats 24 gadu vecumā 1991. gadā pirmoreiz apsēdos pie datora un cik grūti veicās pirmajos mēnešos. Bet ir 2024. gads, un datoru esmu apguvis tikai tik daudz, cik man tas vajadzīgs žurnālista darbam. Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, pārsteigts secinu, ka viņš pat prot atsevišķas tādas lietas, ko es nemāku. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties vai saprast citas vairākas elementāras lietas un apjūk vienkāršās situācijās. Taču par to vēlāk. Vispirms par A. Sirmuļa pretenzijām pret Jelgavas bibliotēkām un pašvaldību.

Kas ir vai nav pašvaldības pienākums

Alberts Sirmulis uzskata, ka pašvaldības pienākums ir pensionārus bez maksas apmācīt datorprasmēs. Par to daudzkārt esot dzirdējis runājam valdību un pašvaldību. Bibliotēkās redz datorklases, kas gan lielākoties stāvot tukšas. Bibliotēkās pie garderobistēm saņemamas pieteikšanās veidlapas datora, viedtālruņa un interneta izmantošanas bezmaksas apmācībām. Bibliotekāres gan Albertam skaidri nevarot pateikt, ir vai nav bibliotēku pienākums bez maksas apmācīt pensionārus.

“Visi taču redzam, ka uz papīra drukātais teksts strauji iet mazumā – tas pāriet uz ekrānu, tāpēc bibliotēku pienākums ir mūs apmācīt apieties ar datoru. Mācīt, kamēr iemācāmies, nevis pa stundai nedēļā vai pat retāk. Es, piemēram, mācos lēni: man saka, ka vēl desmit minūtes un es iemācīšos, bet es skaidri zinu, ka neiemācīšos,” pārliecināts ir pensionārs.

Pašvaldību labā griba

Kā noskaidroju Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu jāapmāca apieties ar datoriem.

“Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru ietvaros var apgūt datorprasmes,” man saka LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

“Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes,” man saka Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde.

Pašvaldība rīkos apmācības

Alūksnes novadā atbalstu senioru datorprasmju uzlabošanai šobrīd iespēju robežās sniedz Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienību – Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki. Klientu centri visās novada bibliotēkās atvērti pērn. Cita veida organizēti bezmaksas apmācību kursi šobrīd nav piedāvājumā, laikrakstu informē Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Taču pašvaldība iesaistīsies VARAM īstenotā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības digitālo pašapkalpošanās prasmju attīstību sabiedrībā, it īpaši pieaugušajiem un senioriem, lai veicinātu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā – ikdienas sadzīves jautājumu risināšanām dzīves kvalitātes uzlabošanā, nodarbinātībā utt. “Šī projekta laikā tiks apmācīti mentori – pasniedzēji un sagatavota apmācību programma, lai tālāk mentori savas pašvaldības teritorijā varētu apmācīt interesentus,” stāsta pašvaldības pārstāve. Patlaban vēl nav uzsākta mentoru atlase un apmācība.

Nestāv klāt, bet sniedz konsultācijas

Alūksnes novada bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa pastāstīja, ka bibliotēkā senioru grupas datorprasmju apgūšanai savulaik organizētas reizi gadā, taču pēdējās bija apmēram pirms divdesmit gadiem. Tagad tāda interese no lietotājiem nav novērota, turklāt tam nebūtu arī nepieciešamā cilvēkresursa – Alūksnes novada bibliotēka darbinieku skaita ziņā ir mazākā reģionā. Palīdzība jebkuram interesentam ikdienā tiek sniegta konsultāciju veidā, kas vērstas uz konkrēta pakalpojuma saņemšanu. “Darbinieces ikdienā vairāk saskaras ar situācijām, kad seniors jau kaut ko datorā prot paveikt, taču viņam vajag palīdzību konkrētā jautājumā, piemēram, atvērt kādu rēķinu, apmaksāt to, kaut ko ieskenēt, izdrukāt, elektroniski nosūtīt. Tādas tīri praktiskas vajadzības,” skaidro I. Ozoliņa.

Viņa gan norāda, ka apmeklētājus ar šādiem lūgumiem pieņem lasītavas darbiniece, kuras pārziņā ir virkne citu darba pienākumu, līdz ar to veltīt laiku individuālu apmācību veikšanai būtu sarežģīti vai pat neiespējami. “Ja darbinieks atnāk uz bibliotēku un mācās patstāvīgi, lasītavas darbinieks paralēli lasītavas klientu apkalpošanai un virknei citu pienākumu var ik pa laikam pievērsties un kaut ko paskaidrot, taču fiziski nav iespējams ilglaicīgi veltīt laiku tikai vienam klientam,” stāsta I. Ozoliņa. Bet, ja kāds lūgtu individuālas apmācības? “Mēs censtos rast iespēju palīdzēt, bet droši vien nevarētu pakārtoties klienta vēlmēm pēc noteiktām nodarbību stundām vai norises laikiem,” atbild vadītāja. Viņa pieļauj, ka nevienā bibliotēkā nav tik lielas kapacitātes, lai darbinieks varētu veltīt laiku tikai, piemēram, šādiem kursiem. “Iespējams, Gulbenes bibliotēkā, kas ir bibliotēku reģionālais mācību centrs un kur ir trīsreiz vairāk darbinieku, šim nolūkam varētu būt zināms cilvēkresurss, bet ne mazajās bibliotēkās.”

Ja pieļaujam teorētisku iespējamību apmācību grupas organizēšanai, tā varētu būt no trim līdz pieciem cilvēkiem liela, un būtu jāsavāc interesenti ar apmēram vienādiem zināšanu līmeņiem, kas varētu būt sarežģīti. Savulaik tas skaidrots ar anketēšanas palīdzību.

Jādara pašiem

Bibliotēkas direktore uzskata, ka mūsdienās, kad cilvēkam neizbēgami ir vajadzība darboties elektroniski, katram ir jābūt elementārām zināšanām, lai pie datora paveiktu nepieciešamo minimumu. Bibliotēka šim nolūkam bez maksas piedāvā datorus, internetu, citas tehnoloģijas – nāc kaut vai katru dienu un mācies! “Bibliotēkā konsultē, kā vajadzīgo izdarīt, atrast, pirmo reizi parādam vai pat izdarām klienta vietā, taču nākamajā reizē jāmēģina pašam, un tikai tā jau tās prasmes var iegūt,” uzsver I. Ozoliņa. Šādas interesentes – seniores – esot bijušas vairākas. “Sākumā stāvēja darbiniekam aiz muguras, viņš rādīja, kur kas jāspiež, un nākamajās reizēs jau ievēroju, ka sēž pie datora un dara pašas,” stāsta bibliotēkas direktore.

Viņa gan piebilst, ka bibliotēkas klientiem, tostarp senioriem, jāapzinās, ka ir lietas, ko bibliotekārs viņu vietā nedrīkst un nevar darīt, piemēram, darboties ar viņu personas datiem, parolēm, PIN kodiem vai sniegt konsultāciju, ko rakstīt elektroniskajā deklarēšanās sistēmā. “Mazākos pagastos, kur cilvēki viens otru pazīst, šī darbinieku sniegtā palīdzība reizēm mēdz būt uz robežas, bet, kur gan citur senioram vērsties, ja nav tuvinieku, kuri palīdz?” retoriski vaicā bibliotēkas direktore. Ja tuvinieki ir, tad I. Ozoliņa pieļauj, ka bērni un mazbērni šādās situācijās var palīdzēt, nekā bibliotēkā vai nodarbībās.

Apmācījusi 70 seniorus

Bet kā ir pagastos? Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe apliecina – ja Alsviķu bibliotēkā kāds seniors ierastos ar lūgumu pamācīt viņam datorprasmes, tā nebūtu problēma un interesenta vēlme būtu īstenojama. “Alsviķu bibliotēka regulāri organizējusi datorapmācību kursus, un šajā laikā esmu apmācījusi 70 seniorus. Acīmredzot mums visiem kopā tas ir pietiekami labi izdevies, jo pēdējā laikā neviens šādu vēlmi nav izteicis. Tagad seniori nāk uz bibliotēku un visu dara paši, turklāt arvien papildina savas prasmes, jo tehnoloģijas jau nestāv uz vietas,” stāsta S. Meļķe.

Rīko citas daudzveidīgas apmācības

Datorprasmju nodarbības tiešā to izpratnē Alūksnes novada bibliotēka neorganizē, taču regulāri piedāvā dažādas izglītojošas lekcijas un nodarbības, tai skaitā – medijpratībā, kuru mērķauditorija ir vietējās kopienas cilvēki, tostarp seniori. Tajās interesenti mācās izvērtēt reklāmu un sociālo mediju saturu, atpazīt viltus ziņas, saprast – kas mākslīgais intelekts par “zvēru” un kā to lietderīgi izmantot. Arī direktore bieži vien aicināta uz senioru tikšanās reizēm stāstīt par viņus interesējošām lietām, piemēram, e-parakstu. Tāpat tiek organizētas iespējas saņemt konsultācijas no dažādiem dienestiem, piemēram, konsultācijas par platību maksājumu pieprasīšanu un saņemšanu. “Šādu konsultāciju laikā mācās gan iedzīvotāji, gan bibliotēku darbinieki, lai turpmāk zinātu skaidrot klientiem. Bibliotekāri ir nepārtrauktā mācību procesā, jo katru dienu elektroniskajā vidē nāk klāt kaut kas jauns, un mums tas jāprot paskaidrot citiem, tostarp senioram,” stāsta I. Ozoliņa.

Pērn ar moto “Vienkāršākai ikdienai!” ikviens interesents aicināts uz praktiskām konsultācijām digitālo iemaņu uzlabošanai, kuras vadīja Alūksnes novada bibliotēkas speciāliste. Konsultāciju mērķis –
iedrošināt iedzīvotājus izmantot digitālos rīkus dažādu ikdienas situāciju risināšanā. I. Ozoliņa gan norāda, ka lielas interesentu atsaucības nav. “Bibliotēka tomēr gribētu abpusēju sadarbību – mēs piedāvājam iespējas apgūt, klients – cenšas apgūt un nākamreiz vairāk darīt pats.

Nevis problēma, bet sadarbības jautājums

Jautāta par iespējām, kur seniors varētu apgūt datorprasmes nevalstiskajā sektorā, Alūksnes nevalstisko organizāciju (NVO) centra vadītāja Dzintra Zvejniece teic – tā nav problēma, tas ir sadarbības jautājums. “Alūksnes novada sabiedrības centrs ir vieta, kur to varētu darīt, sameklējot kādu, kurš varētu būt pasniedzējs. Izklausās vienkārši, bet tā jau kopienā tas notiek – kādam vajadzīga palīdzība, viņš atnāk uz sabiedrības centru, kur vienuviet sastopamas vairākas NVO, to jautā, un mēs visi kopīgi mēģinām cilvēkam palīdzēt. Varētu sākt ar pilsētas un novada pensionāru biedrībām, ar Alūksnes novada invalīdu biedrību, pagastu senioru grupām, jauniešu centru, kas atrodas tepat blakus Sabiedrības centram, kur sameklēt kādu brīvprātīgo, kurš vienu stundu nedēļā būtu gatavs veltīt, lai senioram ierādītu pamatprasmes datorlietās. Nav jau jābūt sertificētam speciālistam, lai pamācītu. Ja veidotu grupu, tad tā būtu cita lieta, tad vajag pasniedzēju,” uzskata Dz. Zvejniece, kurai ir liela pieredze kopienu cilvēku sadarbības organizēšanā. Vai tiešām kāds būtu gatavs uzņemties pamācīt, ja šodien ar šādu vēlmi centrā ierastos kāds seniors? “Jā, protams, tā taču nav problēma! Vienkārši vaicāt cilvēkiem, vai tev gadījumā nav laiks un vai tu gribētu. Tā tas kopienās notiek – gan pilsētā, gan pagastos. Sadarbībā. Cilvēki nepārtraukti strādā brīvprātīgi, tas pie mums ir normāli,” pārliecināta Dz. Zvejniece. Sabiedrības centrā šim nolūkam ir ne tikai vieta, bet arī projektos sarūpēti datori. Sabiedrības centra saimniece ievērojusi, ka tur apmetušos organizāciju seniori paši tiek galā ar datorlietām. Ja ne, pavaicā biedram. Kādreiz kaut ko palūdz nokopēt, izprintēt.

Ja runājam par pašvaldību iesaisti, Dzintra zina stāstīt, ka, piemēram, Smiltenes novadā šādas un līdzīgas apmācības notiek Izglītības pārvaldes organizētā mācību ciklā “Senioru akadēmija”. Šādu praksi viņa ieteiktu arī citām pašvaldībām.

Artis Drēziņš “Latvijas Avīze”

Sandra Apine “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Grib apgūt jaunas prasmes

Vairāk nekā puse jeb 56 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, no kuriem daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās. Tā liecina mācību centra “Baltijas datoru akadēmija” un pētījumu aģentūras “Norstat” pagājušā gada septembrī veiktā aptauja. Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36 % aptaujāto. Kā liecina aptaujas dati, 26 % iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12 % plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8 % – apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību. Aptauja notika augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

Datorprasmes atsvaidzina katru trešdienu

Anna Rebane, seniore: “Mājās man datora nav un nav arī tādas vajadzības, lietoju viedtālruni, bet, ja ko vajag izdarīt datorā, eju uz Alsviķu bibliotēku. Var teikt, ka protu visu man vajadzīgo atrast un izdarīt, bet, ja kas nesanāk, bibliotekāre Sarmīte Meļķe visu paskaidro un velta tik daudz laika, cik man vajag. Pamata datorprasmes viņas vadībā apguvu jau pirms kādiem desmit gadiem, un kopš tā laika mēs, apmēram astoņas seniores, ik trešdienu pulcējamies bibliotēkā pie datoriem. Sarmīte mums arvien kaut ko jaunu pamāca vai arī vienkārši pavadām laiku datorā, komunicējam, viena otrai kaut ko ierādām. Tas jau arī tāds socializēšanās veids. No mājām iziešana. Dumja datoros neesmu, bet par mani ir daudz gudrākas seniores, prot deklarācijas aizpildīt vai veselības lietas apskatīties. Viņas var pamācīt pat citus. Ja kāds seniors tagad atnāktu uz Alsviķu bibliotēku un lūgtu viņu pamācīt, esmu pārliecināta, ka viņš saņemtu palīdzību.”

Kur senioriem vēl apgūt datorprasmes?

■ Latvijas senioru kopienu apvienība par saziedoto un projektu naudu katru trešdienu Rīgā pēc iepriekšēja pieraksta bez maksas apmāca seniorus datora un citu viedierīču lietošanas prasmēs. “Arī mūsu organizācijas biedri novados cenšas senioriem palīdzēt – pārsvarā tas notiek par pašvaldības un dažādu projektu līdzekļiem. Šai ziņā aktīvas ir Kuldīgas senioru skola, pensionāru biedrība Dobelē, bet Madonas bibliotēkā par pašvaldības naudu divas bibliotekāres centīgi apmācīja seniorus. Jāsaprot, ka tas nav viegls darbs, kas tiek darīts iespēju robežās. Nevar būt tā, ka cilvēks bibliotēkā ierauga datoru un pieprasa bezierunu palīdzību un uzmanību neierobežotu laiku. Tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka bibliotēkās senioriem palīdz, tās ir ieinteresētas, lai uz tām nāktu cilvēki un tās neslēgtu, īpaši, ja runa par mazapdzīvotām vietām. Bibliotēkas uzņemas tādu kā sociālu darbu, kas ir labi, un ļoti vēlētos, lai seniori to novērtētu kā pretimnākšanu, nevis kaut ko pašu par sevi saprotamu,” saka Latvijas senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

■ Tālākizglītības centrs “BDA” (iepriekš zināms kā “Baltijas datoru akadēmija”) ir viens no lielākajiem profesionālo mācību centriem Latvijā un visā Baltijā. Tas piedāvā vairāk nekā 250 kursu, ko pasniedz 120 pasniedzēju, īpaši specializējoties digitālo prasmju mācībās un sertifikācijā gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem. “BDA” projektu vadības nodaļas vadītāja Līga Peisniece norāda, ka centrā iespējams par maksu apgūt dažāda līmeņa iemaņas darbībā ar viedierīcēm, bet tas nav lēts prieks. Tāpēc L. Peisniece iesaka senioriem pamatiemaņu apguvei rūpīgi sekot bezmaksas iespēju kursiem gan “BDA”, gan citos uzņēmumos, kas ik pa laikam tiek izsludināti.

“Tagad gan ir tāds pārtraukums, bet domāju, ka iestādes tupinās uzsaukt dažādus kursus, kam pieteiksies gan “BDA”, gan citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar apmācību. Tie ir bezmaksas vai par simbolisku maksu. Senioriem jābūt vērīgiem un jāseko informācijai. Seniori iekļaujas pieaugušo mūžizglītības kategorijā. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra tuvākajā laikā plāno uzsaukt senioru apmācības kursus, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā ir projekts, kā strādāt ar portālu “latvija.lv”, Nodarbinātības valsts aģentūra organizē kursus. Saprotu, ka senioriem varbūt nav viegli atrast un orientēties informācijā, bet iespējas ir,” komentē L. Peisniece.

■ Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmuma SIA “Tet” ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa: “Tehnoloģijas un to izmantošana pamazām ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, un savā darbā ar klientiem novērojam, ka arī senioru prasmes izmantot datoru, planšetdatoru vai kādu citu ierīci ir uzlabojušās, ja salīdzina, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Lielākā daļa cilvēku gados vairs nav bezpalīdzīgi, jo viņi jau ir apguvuši pamatzināšanas. Periodiski esam organizējuši datormācības šai vecuma grupai un arī citiem interesentiem, bet pašlaik aktuālāka kļūst digitālā drošība. Tāpēc esam izveidojuši tīmekļa vietni “www.digitaladrosiba.lv”, kurā ikviens, tostarp seniori, var atrast aktuālāko informāciju par to, kā sargāt savus datus, naudu, un dažādu veidu informāciju par sevi no noziedzniekiem internetā. To nemitīgi papildinām ar aktuālāko informāciju. Ņemot vērā, ka arī vecuma ierobežojums ierīču lietošanā arvien palielinās, esam izveidojuši digitālās drošības ieteikumus pašiem mazākajiem, jau no pirmajiem dzīves gadiem palīdzot apgūt droša interneta lietošanu. Esam pārliecināti, ka vecmāmiņas un vectētiņi kopā ar saviem mazbērniem, sekojot līdzi Ričija Rū muzikālajiem piedzīvojumiem, var kaut ko pārņemt arī savā ikdienā pie datora. Savukārt senioriem pieejams digitālās drošības ceļvedis, kurā ir ne vien padomi un ieteikumi, bet arī pieredzes stāsti.”

Mācības (ne tikai datorprasmes) piedāvā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, aktīvas biedrības ir “Rīgas aktīvo senioru alianse RASA”, Ikšķiles senioru skola, Kuldīgas senioru skola un citas. Seniori par iespējām kontaktēties ar saviem domubiedriem un par apmācībām var interesēties arī savu novadu, pilsētu pensionāru biedrībās.

APTAUJA

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.