Alūksniešiem.lv redakcija
Lai nodrošinātu attālāk no skolas dzīvojošu bērnu pieejamību izglītībai, pašvaldības vairāk gādā par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, nekā steidz iekārtot dienesta viesnīcas vai tā saucamos skolu internātus. Par to liecina gan “Latvijas Avīzes” izpēte, kas atspoguļota rakstā “Kur dzīvot skolēnam, kam skola tālu” 28. augusta numurā, gan reģionālo laikrakstu publikācijas.
Piemēram, kā vēsta laikraksts “Ziemeļlatvija”, Valkas novada pašvaldība savu iespēju robežās dara visu, lai bērni ar pagastu autobusiem tiktu aizvesti uz skolu un atpakaļ uz mājām. Arī vairums vecāku tomēr labāk izvēlas, lai bērns agri ceļas, bet dzīvo mājās, nevis dienesta viesnīcā. Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs uzsvēris, ka novadā ievēro principu, ka bērnam ir jāaug ģimeniskā vidē: “Līdz ar to nav tāda uzstādījuma, ka tālāk dzīvojošiem bērniem būtu jāpaliek skolu dienesta viesnīcās, nevis katru dienu jādodas uz mājām.”
Pagulēt kaut 15 minūtes ilgāk
Dzirdētas sūdzības, ka bērniem, kas dzīvo tālāk no skolas, jāceļas ļoti agri, jo skolēnu autobusu maršruti parasti ir diezgan gari vai autobusiem pirms stundu sākuma jāpagūst izbraukāt vairākus maršrutus. Tomēr reģiona laikrakstu sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem liecina: vietvaru darbinieki daudz domā par to, kā skolēnu rītus padarīt pēc iespējas vēlākus.
Piemēram, Valkas novadā, kur pēc skolu tīkla kārtošanas palikušas tikai divas vispārizglītojošās skolas – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija un Ērģemes pamatskola –, visagrāk jāceļas Zvārtavas pagasta bērniem, jo viņi brauc uz skolu ar pārsēšanos. Pirmie bērni autobusā Zvārtavas pusē iekāpj jau pulksten 6.50.
“Veidojot autobusu kustības grafiku, redzu iespēju mazliet vēlāk ļaut izbraukt Zvārtavas pagasta autobusam. Cerams, ka šajā mācību gadā bērni no rītiem vismaz 15 minūtes varēs pagulēt ilgāk,” laikrakstam “Ziemeļlatvija” solījis Valkas novada pagasta pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons.
Valkas pašvaldība jūlijā Vijciema pagasta pārvaldei iegādājusies jaunu ar 36 sēdvietām aprīkotu “Mercedes-Benz” markas autobusu, par to samaksājot 193 158 eiro. Kopumā skolēnus vadā seši autobusi.
Kā vēsta laikraksts “Dzirkstele”, Gulbenes novada vecākais loģistikas speciālists Juris Osis septembrī pat pats braucis līdzi skolēnu autobusu reisos, lai labāk izprastu to maršrutus. Reisu garums ir atšķirīgs, taču iekļaujas robežās no 50 līdz 100 kilometriem. J. Osis negrib piekrist tiesībsarga norādītajam, ka Gulbenes novadā dažam skolēnam jāceļas pulksten 5.30, lai paspētu uz skolēnu autobusu, un ceļā uz izglītības iestādi jāpavada pusotra stunda. Pašvaldības pārstāvis apgalvojis, ka neviens skolēnu autobuss reisu nesāk agrāk par pulksten 7 un brauciens iekļaujoties vienā stundā. Tikai izņēmuma gadījumos braukšanai nepiemērotu apstākļu dēļ reiss varot ieilgt, piemēram, slidenā vai dubļainā laikā.
Ved tikai uz tuvāko skolu
Gulbenes novada vidusskolas skolēnus “salasa” sešos maršrutos; Lejasciema un Rankas pamatskolām – trīs; Lizuma un Tirzas pamatskolām – divos maršrutos. Šāds pakalpojums nav nepieciešams Stāķu pamatskolai, bet Sveķu pamatskola pati ar savu transportu vadā skolēnus. Ar Gulbenes novada nodrošināto transportu uz iepriekš minētajām skolām ved arī Alūksnes un Madonas novadu bērnus.
Tajā pašā laikā Gulbenes pašvaldība nenodrošina skolēnu autobusa pakalpojumus bērnam, kurš dzīvo Kalnienā, bet skolu apmeklē Stāķos. Tas tāpēc, ka tā nav tuvākā skola dzīvesvietai, tāpēc vecākiem pašiem esot jāparūpējas par bērna nonākšanu no Kalnienas Stāķu pamatskolā.
Arī novada deputāts Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” sacījis – tas ir sens princips, ka bērns ar skolēnu autobusu ir jānogādā līdz tuvākajai skolai: “Ja vecāki izvēlas bērnam kādu citu skolu, tad tā jau ir viņa problēma.”
Lielāko daļu bērnu Gulbenes novadā līdz skolai gan aizved sabiedriskais transports. Skolēniem izsniegtas braukšanas kartes, par braucieniem ar pārvadātājiem norēķinās pašvaldība. Daudzus bērnus uz skolu aizved vecāki. Piemēram, māmiņa Viktorija Slavinska-Kostigova “Dzirkstelei” teikusi, ka paši uz skolu ved bērnus tāpēc, ka tad viņi no rīta var pagulēt 40 minūtes ilgāk. Vecāki līdz skolai aizved pusstundā, kamēr skolēnu autobuss brauc stundu vai pat ilgāk. Bet atpakaļ uz mājām jāved pašiem tāpēc, ka bērni interešu nodarbību dēļ nokavē skolēnu autobusus. Dažreiz gan dažādu apstākļu dēļ tomēr vēlas izmantot skolēnu autobusu. Mamma ir pateicīga par to, ka ir iespēja sazvanīt skolēnu autobusa šoferi, lai informētu, ka būs jāved arī šīs ģimenes bērni.
Šoferi, kuri nodarbojas ar skolēnu speciālajiem pārvadājumiem, nemainās. “Tas ir pluss. Skolēnu autobusa šoferis zina par vedamajiem bērniem vairāk nekā jebkurš skolotājs. Zina, kurš bērns slimo. Šoferis un vecāki savā starpā sazvanās, bieži jau iepriekšējā vakarā,” stāstījis J. Osis.
Vietas vairāk nekā izmanto
Kaut arī uzsvars likts uz pārvadājumiem, daudzviet skolēniem tomēr ir iespēja arī palikt dienesta viesnīcās.
Valkas novadā skolēniem – gan pašu novadā dzīvojošajiem, gan arī no citām Latvijas vietām – ir iespēja dzīvot dienesta viesnīcā Valkā. Tā ir mūsdienīga, skolēnu ikdienai pielāgota vide ar mūsdienīgu interjeru, plašām telpām, kas aprīkotas ar sadzīves tehniku. Valkas J. Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos Tatjana Rumjanceva “Ziemeļlatvijai” stāstījusi, ka mācību gada laikā dienesta viesnīcā dzīvo vairāk nekā 20 skolēnu, kuri mācās no 8. līdz 12. klasei. Par dzīvošanu dienesta viesnīcā mēnesī ir jāmaksā 4,50 eiro. Dienesta viesnīca Valkas novadā gan esot nepietiekami noslogota – vietas būtu pat 94 skolēniem –, kas liecina, ka liela pieprasījuma pēc šī pakalpojuma nav.
Savukārt Smiltenes novadā kopumā ir trīs dienesta viesnīcas. Šajā mācību gadā jauna dienesta viesnīca atvērta Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā, bet jau līdz šim tās bija Smiltenes vidusskolā un Palsmanes pamatskolā.
Smiltenes vidusskolā šajā mācību gadā par dzīvošanu dienesta viesnīcā jāmaksā 17,42 eiro mēnesī, bet Gaujienas un Palsmanes dienesta viesnīcās dzīvojošie maksā tikai par ēdināšanu.
Kā raksta avīze “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Gaujienā savulaik bijusi internātskola, tāpēc internāta telpas te ir vēsturiski. Vietas paredzētas 45 audzēkņiem, bet šobrīd tur mitinās vien trīs bērni – 4., 8. un 9. klašu skolēni. Visi ir Smiltenes novada pagastu bērni, kas skolā nakšņo tāpēc, ka viņu vecākiem nereti jāstrādā nakts maiņas.
Laikraksts “Staburags” vēsta, ka Aizkraukles novadā dienesta viesnīcas ir visās vidusskolās, izņemot Pļaviņu. Dzīvot tajās bez maksas var gan vidusskolēni, gan pamatskolēni. Daži dienesta viesnīcā rezervējuši vietu, bet paliek tur tikai dažreiz.
Paredzams, ka Kokneses vidusskolas dienesta viesnīcā jaunākais skolēns būs piektklasnieks, viņš tur dzīvos kopā ar vecāko māsu. “Ģimeņu izvēle ir dažāda un atkarīga no iespējām, arī materiālajām, jo pamatskolēniem viesnīcā bez maksas ir gan brokastis, gan vakariņas. Ja tā ir daudzbērnu vai cita sociālā atbalsta ģimene, tad arī pusdienas skolā ir bez maksas, un tas ir liels atbalsts,” stāstījusi Kokneses vidusskolas direktore Inese Saulīte.
Aizkraukles novada vidusskolā un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā dienesta viesnīcu izmanto ap desmit bērnu, bet Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā dienesta viesnīcā līdz šim palikuši tikai daži vidusskolēni, pamatskolēni allaž braukuši mājās.
Jaunjelgavas vidusskolas dienesta viesnīcā līdz šim uzturējās skolēni no 8. līdz 12. klasei. Viņi ir gan no Bauskas, Iecavas, Valles un Birzgales. Visi ierodas jau svētdienas vakarā, lai pagūtu uz mācību stundām pirmdienas rītā, un dodas projām piektdienās. Ik dienu uz skolu no šīm vietām izbraukāt nevar.
Sunākstietes Ramonas Ukrinas meita Dārta mācās Jēkabpils Valsts ģimnāzijā un paliek dienesta viesnīcā. Uz turieni dodas jau svētdienas vakarā un projām no dienesta viesnīcas piektdienas pēcpusdienā. Tikpat ilgi prom no mājām meitene būtu arī tad, ja mācītos jebkurā no Aizkraukles novada vidusskolām, jo attālums no Sunākstes līdz tām visām ir pietiekami liels. Šobrīd ģimene esot apmierināta ar izvēli, un arī dienesta viesnīca ir laba. Bērni tur ir pieskatīti, tomēr mācās patstāvīgu dzīvi.
Gulbenes novadā Gulbenes novada vidusskolai un Lejasciema pamatskolai ir internāts, bet Rankas pamatskolai – dienesta viesnīca, vēsta “Dzirkstele”. Lejasciemā internātu izmanto aptuveni desmit bērni, kam tas vajadzīgs ģimenes apstākļu dēļ vai atsevišķos brīžos. Ir bērni, kuri internātā nepaliek katru dienu, bet tikai tad, ja ir jaunsargu nodarbības vai sporta skolas treniņi. Šīs aktivitātes beidzas vēlāk, nekā būtu jākāpj autobusā uz mājām.
Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā pašlaik mitinās līdz sešiem bērniem. Viņu gadījumā nav bijis iespējams rast risinājumu, lai bērns pēc stundām dotos uz mājām. “Ja kādam ir dienesta viesnīcā palikšana nepieciešama, rosinām vecākus tomēr vismaz nedēļas vidū bērnam būt mājās, būt ģimenē. Sociālās problēmas neņemamies risināt. Tā tas notika pirms desmit gadiem, nevis tagad. Protams, ir tālāki braucēji uz mūsu skolu – gandrīz no pašām Cēsīm, tad ir sarežģīti izbraukāt uz mājām, lai nekavētu stundas un mācību procesu,” sacījusi skolas direktore Aiga Loseva.
Dienesta viesnīca – tas skan smalkāk
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnes novadā ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca. Nosaukums no “internāts” uz “dienesta viesnīca” mainīts pagājušā gada septembrī. Iemesls – labskanība, stereotipi, kas valda sabiedrībā. Internāts nereti asociējas ar ko sliktu, un bērni mēdz kautrēties, ka dzīvo internātā, bet dienesta viesnīca “skan mīlīgāk un patīkamāk”, teikusi ģimnāzijas ēku un teritorijas pārzine Sarmīte Zilaua.
Dienesta viesnīca atrodas atsevišķā ēkā vien pāris soļu attālumā no ģimnāzijas un Alūksnes vidusskolas. Gultasvietas 100 skolēniem, bet viesnīcā dzīvo ap 40 abu skolu skolēni. Skolēni mitinās divatā vai trijatā. Ir kopēja virtuve un mācību telpa.
Iestādes uzturēšanu pilnībā sedz Alūksnes pašvaldība; no bērnu vecākiem līdzmaksājums netiek prasīts. Par ēdienreizēm bērniem gan jādomā pašiem, taču pannas un katli nav jāved, virtuve aprīkota ar visu nepieciešamo. Ir kopēja kartupeļu kaste, kur visi saber no laukiem atvesto un lieto kopā.
“Protams, nedēļas sākumā, kad vēl ir vecāku dotā nauda, dzīvo šiki, vairāk pērk gatavu pārtiku, pusfabrikātus, nedēļas beigās – cep kartupeļus un viens otram aizdod eļļu. Tā tas nemainīgi ir gadu no gada,” teikusi S. Zilaua. Šobrīd jaunākais no viesnīcas klientiem mācās 5. klasē.
Par telpu uzkopšanu te skolēniem nav jāraizējas. Tās uzkopj darbinieki, tostarp istabiņas, bet katram savas personīgās mantas ir jāsakārto.
“Reizēm pildām sociālo funkciju. Ja bērns no brīvdienām atgriežas tikpat netīrās drēbēs kā aizbraucis, mazgājam. Reizēm nav naudas autobusam, lai dotos uz mājām, vai pārtikai. Mācām personīgās higiēnas lietas, mācām lietot gultas veļu,” teikusi S. Zilaua.
Stingra prasība ir, ka bērnam jāziņo dienesta viesnīcas dežurantiem, kurp dodas pēc mācību stundām un vai nakšņos, jo nereti nedēļas vidū bērns dodas uz mājām.
Internāti – tikai, ja ir speciālā izglītības programma
Laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā dienesta viesnīcas nav. Ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe “Bauskas Dzīvei” teikusi, ka domājuši par internāta atvēršanu, taču pašlaik šis lēmums būtu atkarīgs no finansējuma. Viņasprāt, tas būtu sevišķi svarīgi ziemā, lai tālāk dzīvojošiem lauku bērniem ir pieeja mācībām ģimnāzijā.
Bauskas novadā internāti ir tikai divās pamatskolās ar speciālo izglītības programmu – Zālītē un Pamūšā. Skolu direktori atzīst – normālu ģimenes vidi nevar aizstāt neviens internāts, tomēr ir piemēri, kad bērnam mācību laikā skolā var nodrošināt labus ikdienas dzīves apstākļus, kādu nav mājās.
“Neviens internāts neaizvietos ģimeni, tomēr bērnam ir jāatpūšas, jāizguļas un jābūt paēdušam. Ja vecāki naktī plosto, kas tur par miegu?! Pirmajās skolas nedēļās ne viens vien bērns atēd to, ko vasarā nav saņēmis mājās. Dažā lauku ģimenē apstākļi ir sliktāki nekā skolā, bet te bērni ir aprūpēti, tīri, nomazgājušies. Ir tādi bērni, kuri uz skolu katru dienu nevar izbraukāt, jo autobuss kursē ik pārdienas un vēl daži kilometri jāiet pa mežu,” teicis Zālītes speciālās pamatskolas direktors Guntis Jurkevičs, kurš prognozē, ka bērnu, kam pie skolas vajadzīga apmešanās vieta, būs arvien vairāk.
Pamatskolā šovasar internāts remontēts un iekārtota atsevišķa plaša, gaiša telpa zēniem un otra – meitenēm, katra ar savu tualeti un dušu. Internātā mācību laikā dzīvo 29 bērni, vajadzētu vēl 6–7 vietas. Uzturēšanas izmaksas vienam bērnam internātā ir 355 eiro mēnesī – tas iekļauj darbinieku algošanu, ēdināšanu un ikdienas izdevumus. To sedz valsts.
Vienlaikus mūsdienu standarti, kā jau minēts raksta sākumā, rosina pēc iespējas iztikt bez internāta vai dienesta viesnīcas, ikdienā bērniem nodrošinot ģimenisku vidi.
Vallē maina domas
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš, stājoties amatā, plānoja atvērt internātu, lai tālāk dzīvojošiem bērniem nodrošinātu ērtākus mācību apstākļus. Tomēr no idejas nācās atteikties. Tas tāpēc, ka “daži novada vecāki, kas ar bērniem netiek galā un pilsētas skolās viņus vairs neuzņem, te redzēja iespēju savas atvases nogrūst pie mums”.
“Biju domājis internātu atvērt ar labu prātu, lai bērni, kam katru dienu grūti tikt līdz skolai, ir grūtāki apstākļi mājās, bet viņi grib mācīties, te varētu to darīt darbdienās mierīgā, sakārtotā vidē. Nevaru uzņemties tādu atbildību, ja internātā audzinātājiem jāpieskata agresīvi jaunieši, kas rada problēmas,” paudis J. Viegliņš. “Pēc komentāriem internetā redzu, ka vienam internāts ir glābējzvans, citam – ļaunuma simbols, bet jāapzinās, ka ne visi esam vienādi. Tagad Vallē bez internāta skola zaudējusi 12–13 audzēkņus, taču svarīgākais – lai šiem bērniem vispār būtu iespēja mācīties.”
Kopmītnēs gan skolēni un pieaugušie
Laikraksts “Zemgales Ziņas” vēsta, ka Jelgavas novadā skolas, “kur bērni paliek pa nakti”, palikušas divas – Lielplatones pamatskola-atbalsta centrs un Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola. Lielplatones dienesta viesnīcā šobrīd izmitināts 51 izglītojamais. Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas kopmītnes atrodas Zaļenieku ciema centrā. Četrstāvu ēka būvēta vēl padomju laikos, bet 2011./2012. gadā, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu latu ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu, ir renovēta un pielāgota mūsdienu vajadzībām. Kopmītnēs ir desmit vienistabas, 36 divistabu dzīvokļi, kā arī citas telpas.
Ilze Kuzmina
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Reklāma