Ilze Posta: “Ja paku dalīšana paliek līdzšinējā apmērā un tas būtu pašvaldības pienākums, tad novadam pasākums izmaksātu 110 tūkstošus eiro gadā. Tādu līdzekļu pašvaldībai nav.”
Kaut Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde par izmaiņām paku izsniegšanā ir lietas kursā un skaidro tās arī klientiem, pārvaldes vadītāja Ilze Posta norāda, ka par izmaiņām nav saņemts neviens oficiāls dokuments. “Šobrīd ir vien Labklājības ministrijas preses relīze, kas ļauj secināt, ka gatavo lēmumprojektu par samazinājumu. Tas arī viss. No sarunām nojaušam, ka pārtikas pakas vairs nedalīs maznodrošinātām personām, bet trūcīgām personām un ceturksnī tās būs nevis divas, bet viena paka. Tāpat arī pakas joprojām dalīs krīzes situācijās un Ukrainas pilsoņiem,” stāsta I. Posta.
Trūcīgo vairāk kā maznodrošināto
Trūcīgā vai maznodrošinātā statuss Latvijā tiek piešķirts ģimenēm vai personām, kurām ienākumu nav vispār vai tie ir ļoti zemi. Ir noteikti minimālie ienākumu sliekšņi un materiālā stāvokļa līmenis sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusa saņemšanai. Trūcīgā statusa saņemšanai tie ir 343 eiro pirmajam un vienīgajam cilvēkam ģimenē, bet 240 eiro – katram nākamajam ģimenes loceklim, savukārt maznodrošinātu personu ienākumu slieksnis pirmajai un vienīgajai personai ģimenē nedrīkst būt augstāks par 411 eiro, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – 288 eiro. Noteikts arī materiālā stāvokļa līmenis, lai saņemtu sociālo palīdzību. “Formula ir tāda – ja cilvēkam pieder daudz gan kustamās, gan nekustamās mantas, tad kāda runa var būt par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu? Tā ir nespēja efektīvi saimniekot. Atbalsts pienākas tiem, kuriem tiešām nekā nav. Diemžēl ne vienmēr cilvēki labprātīgi un bez meliem sniedz mums šīs ziņas. Reizēm spēlējam izmeklētājus un meklējam, vai sniegtās ziņas ir patiesas,” norāda I. Posta.
Pašvaldība neuzņemsies
Alūksnes novadā oktobrī maznodrošinātās personas statuss bija 70 iedzīvotājiem, bet par trūcīgām personām atzītas 355. Personu skaits ar atbilstošu statusu katru mēnesi mainās. Iestājoties rudenim, ziemas periodam, šo personu skaitam ir tendence nedaudz palielināties. “Alūksnes novads ir ar salīdzinoši lielu senioru skaitu, kam ir mazas pensijas. Vidējais pensijas apmērs ir 300 līdz 320 eiro, līdz ar to visi šie seniori kvalificējas atbalstam. Pat ne maznodrošinātās personas, bet trūcīgās statusam. Noteikti vairākiem senioriem un ģimenēm šīs pārtikas pakas ir būtisks atbalsts un viņi rēķinājās ar tām. Tomēr nevaru noliegt, ka atsevišķas personas šīs pakas izmanto arī ne tām paredzētajam mērķim. Ir negodprātīgi paku saņēmēji, kuri saņemto paku pārdod un līdzekļus izlieto citām vajadzībām. Tāpēc viennozīmīgi teikt, ka tas ir ļoti jēgpilns atbalsts, es nevaru,” saka I. Posta. Vai projektam pēc 2027. gada būs turpinājums, šobrīd nav zināms. Tomēr nav šaubu, ka Alūksnes novada pašvaldība un arī citas pašvaldības šo funkciju neuzņemsies. “Ja paku dalīšana paliek līdzšinējā apmērā un tas būtu pašvaldības pienākums, tad novadam pasākums izmaksātu 110 tūkstošus eiro gadā. Tādu līdzekļu pašvaldībai nav. Ir daudz citu vajadzību. Uzskatu, ka atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Ir jādod makšķere, nevis zivs, un pārtikas paka ir zivs. Protams, krīzes situācijās nevienu nepametīs, un atbalsts būs,” norāda I. Posta.
Izvēlas nekārtot statusu
Bieži dzirdami apgalvojumi un neizpratne no iedzīvotājiem, kādēļ Sociālo lietu pārvalde dod naudu, lai to nodzertu. “Tas tā nav. Sabiedrības daļa, kura regulāri uzturas publiskās vietās, traucē ar savu izskatu un uzvedību sabiedrisko kārtību, ir bez noteiktas dzīves vietas, nav mūsu klienti un pabalstus nesaņem. Kur viņi ņem līdzekļus ikdienas aktivitātēm, mēs nezinām. Viņi nevēlas kārtot statusu, jo zina – atnākot uz pārvaldi, būs jāievēro noteikumi un jāveic konkrēti uzdevumi, un to viņi noteikti negrib. Jā, pirms vairākiem gadiem viņi vērsās pie mums un saņēma garantēto iztikas minimumu, ko gan pirmajā dienā jau notērēja. Tagad nosacījumi ir striktāki, tādēļ pie mums nemaz nenāk,” stāsta Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Ina Raipule. Pēc palīdzības gan ierodas no ieslodzījuma atbrīvotās personas. “Vēl esot cietumā, viņus informē par to, kādu atbalstu var saņemt, tādēļ uz pārvaldi nāk prasīt vienreizējo pabalstu. Ir pašvaldības, kur tāds ir, bet Alūksnes novadā nav paredzēts pabalsts personai, kura atbrīvota no ieslodzījuma vietas. Ja cilvēkam nav nemaz līdzekļu, noformējam krīzes izziņu, ar kuru var doties saņemt krīzes paku,” stāsta I. Raipule.
Izsniedz Alūksnē un Pededzē
Alūksnes novadā paku izsniegšanas funkcija deleģēta “Latvijas Sarkanajam Krustam”. “Visiem, kam pakas pienākas, tās arī izsniedzam, un jāsaka, ka visi tām ierodas pakaļ. Nav tā, ka pienākas, bet nepaņem. Ko tālāk dara, mēs nezinām. Saturs gadu gadiem ir nemainīgs, tādēļ saņēmēji to nekomentē. Esam gan ieviesuši vietu jeb kasti, kur atstāt tos produktus, kas nav nepieciešami, lai savukārt cits tos varētu paņemt. Ja zina, ka kāds produkts nav vajadzīgs, var uzreiz atstāt, lai nav lieks. Konkrēti nezinām nevienu, kurš saņemto paku būtu pārdevis tālāk, mums tādas informācijas nav,” stāsta biroja administratore Sarmīte Apsīte un darbiniece Vita Timofejeva. Paku saņēmēji, kuriem ir maznodrošinātās personas statuss, jau zina par izmaiņām nākamajā gadā. “Neko neiebilst, jo saprot, ka mēs to ietekmēt nevaram. Mēs tikai izsniedzam. Izdusmojas citur,” saka S. Apsīte. Alūksnes novadā pakas var saņemt Alūksnes pilsētā un Pededzē.
IZMANTO VISUS PRODUKTUS
Alūksniete Baiba šobrīd vairs pārtikas paku nesaņem, bet pērn trīs mēnešu periodā saņēma divas pakas. Tas bija ziemas periodā, kad nebija darba un pašvaldība piešķīra trūcīgās personas statusu. Tagad dzīve nokārtojoties un paku viņai nevajag. “Lai gan, ja parēķinātu, statuss man sanāktu, bet es to negribu,” teic Baiba. Abās pārtikas pakās iekļautos produktus viņas mājās izmantoja pilnībā. Nekas nebija lieks un pāri nepalika. “Es teiktu, ka paka bija laba. Visam bija labi derīguma termiņi, un vecs nekas nebija. Ja galva ir uz pleciem, tad var izdomāt, ko no iedotā pagatavot. Dažādas receptes var atrast arī internetā. Izmantojām pilnīgi visu, līdz pēdējam. Tas bija liels atbalsts,” teic viņa. Par to, ka maznodrošinātie ar jauno gadu pakas nesaņems, Baiba ir zinoša – viņasprāt, pareizi tas neesot. “Cilvēkiem laukos naudas ir maz, tādēļ izmanto visas atbalsta iespējas. Zinu vairākas pensionāres, kuras saņem pakas, bet ar jauno gadu viņām nepienāksies. Kā dzīvos? Ja nauda pēc rēķinu samaksāšanas un zāļu nopirkšanas pāri nepaliek,” saka Baiba. Viņa personīgi nepazīst nevienu, kurš saņemto pārtikas paku pārdotu tālāk. “Pašiem jāliek kas vēderā, kamdēļ pārdot?” teic viņa.
Pārtikas paku regulāri saņem alūksnietis Jānis (vārds mainīts). Viņam piešķirts trūcīgās personas statuss. Dzīvo viens, veselības problēmu dēļ nestrādā un iztiek vien no invaliditātes pabalsta 190 eiro apmērā. Rūpes par dēlu uzņēmusies mamma, kura ir viņa aprūpētāja un pilnvarota risināt visus ar dēla dzīvi saistītus jautājumus. Arī pēc pārtikas pakām dodas mamma. “Pakas ir labas, saturs bagātīgs. Piemēram, tur ir eļļa, cukurs, olu pulveris, auzu pārslas, konservi, manna, sausais piens, bijis pat šokolādes krēms. Apēd visu pats, ja nu vienīgi zirņus un kādas pārslas atdod,” teic vīrieša mamma. Jānim nav iespējas paku pārdot tālāk, lai saņemtu naudu, jo to izņem mamma un vajadzīgo iedod vien tad, kad tas apēsts no iepriekšējās pakas, piemēram, ja eļļas pudele vēl nav tukša, jaunu nedod. “Viņa situācijā ir labi, ka var saņemt šādu paku. Pabalsts ir mazs. Vēl vasarā pašvaldība viņam atved malku, ja nekļūdos, trīs kubus, ir atlaide elektrībai, saņem mazgāšanās pakalpojumu. Ir arī atbalsta pakas no Alūksnes Invalīdu biedrības, kas vienmēr ir bijis noderīgi. Vien būtu labi, ja Alūksnē būtu zupas virtuve, jo ko viņš ikdienā ēd? Sviestmaizes vien, tāpēc vāru un vedu zupu,” stāsta sieviete. Viņas dēlu plānotās izmaiņas neskars – paku saņems arī turpmāk.
Abas sievietes laikraksta slejās vēlas palikt anonīmas, jo, kā saka Baiba, – pārtikas paku saņemšana nav goda lieta, tādēļ nevēlas ar to dižoties.
Agita Bērziņa
Atbalsts paredzēts tiem, kam ir vissmagāk
Šoruden diezgan negaidīti nāca ziņa, ka ar nākamo gadu tiks liegta pārtikas, higiēnas un skolas paku saņemšana maznodrošinātajiem. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, bet viņiem paku būs arī mazāk – līdz šim ceturksnī tās saņēma divas, bet no nākamā gada būs viena trijos mēnešos.
Labklājības ministrija valdībai skaidrojusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo “Eiropas Sociālā fonda Plus” (ESF+) materiālās nenodrošinātības programmā trūkstot līdzekļu. Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 miljoni eiro, un atbilstoši ministrijas aplēsēm ar to pietikšot līdz nākamā gada jūnijam. Saskaņošanas procesā pašvaldības iebildušas pret atbalsta samazināšanu, taču nesekmīgi. Kā situāciju skaidro ministrija? Kā uz nākotni raugās novados? “Latvijas Avīze” devās skaidrot. Saruna ar Labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadītāju Auriku Stratani.
– Atgādiniet, lūdzu, kas tās par pakām un par kādu naudu, kopš kura laika tās tiek gādātas un kas saņem!
A. Stratane: – Tautas valodā – tā ir Eiropas trūcīgo paku programma, kuru 90 % finansē Eiropas sociālais fonds “Plus” un 10 % – Latvijas valsts. Pirms šīs programmas bija cita – “Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām” no 2014. līdz 2020. gadam. Paku saturs, mērķu grupas un būtība bija tāda pati. Kopš 2015. gada trūcīgām personām ar konkrētu ienākumu slieksni un krīzē nonākušajiem ir iespējas saņemt atbalsta pakas. 2018. gadā ieviesām ienākumu slieksni arī maznodrošinātām personām ar tiesībām saņemt pakas, jo tad bija tādas finansiālas iespējas. Tātad kopš 2018. gada bija trīs mērķu grupas. Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā 2022. gadā uz pakām varēja pieteikties arī ukraiņu bēgļi – ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas iedzīvotāji.
Šie sliekšņi šobrīd ir šādi: trūcīgās mājsaimniecības statusu var saņemt, ja ienākumi mēnesī nepārsniedz 343 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 240 katrai nākamajai personai, maznodrošinātai mājsaimniecībai – attiecīgi 411 un 288 eiro. No nākamā gada šis slieksnis trūcīgas mājsaimniecības statusam būs attiecīgi 377 un 264 eiro mēnesī.
Maznodrošinātie pakas vairs nesaņems. Tā ir lēmusi valdība. Krīzē nonākušie pakas saņems – tie ir 1000 – 1500 gadā.
Visvairāk personu, kam tiesības saņemt pakas, bija 2022. gadā, kas atnāca ar karu, inflāciju un energoresursu cenu kāpumu. Trūcīgie tad bija 67 645, maznodrošinātie – 21 309, krīzē nonākušie – 1471. Pērn attiecīgi 63 387, 19 608 un 1226. Šogad par reāliem paku saņēmējiem mums precīzu datu pagaidām nav, lēšam, ka tie ir virs 90 % no tiem, kam ir piešķirtas tiesības (izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu).
– Viena pārtikas komplekta iepirkuma cena esot 25,37 eiro. Pēc mūsu sarunas aiziešu uz veikalu un salīdzināšu cenas: domāju, sanāks krietni lielāks skaitlis un līdz ar to maznodrošināto budžetā robs būs lielāks par šiem 25 eiro, sevišķi lauku apvidū, kur mazajos veikalos cenas ir augstākas nekā pilsētu lielveikalos.
– Pirms trim gadiem man produkti veikalā sanāca par 30 – 40 % dārgāki nekā pakā.
– Sociālās palīdzības dienestu ļaudis pauda bažas, ka ļaudis nu arī lētākos šādus produktus ne visi vairs varēs atļauties…
– Varam atļauties tik daudz, cik atļauj finansējums. Ar esošiem atbalsta sniegšanas nosacījumiem viena gada izdevumi programmā kopumā ir 15 – 16 miljoni eiro. Lai nākamgad turpinātu programmu līdzšinējā apjomā un tvērumā, jau pietrūkst četru miljonu.
– Varbūt varēja samazināt produktu daudzumu vai klāstu pakā, piemēram, iztikt bez olu pulvera vai makreles savā sulā?
– Gan regula, gan citi normatīvie akti un arī mūsu pārliecība mums saka, ka produktu klāstam jābūt pēc iespējas sabalansētākam: ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki. Lai tas tuvinātos atzītai uzturvielu sabalansētībai. To veidojuši eksperti. Kāds varbūt gribētu tikai makaronus un sautētu gaļu vai iebiezināto pienu ar cukuru… Tā nebūs. Nebūs arī svaigu dārzeņu un gaļas – uzglabāšanas dēļ, kā arī produkti ar mazu enerģētisko vērtību.
– Vai ir kādi pētījumi, ko cilvēki vislabprātāk lieto vai nelieto vispār? Dzirdēti arī stāsti, piemēram, ka griķi tiek izbaroti vistām vai olu pulveris izmests atkritumu kastē, jo cilvēks nezina, ko ar to darīt.
– Katru gadu aptaujājam paku saņēmējus. Jā, padsmit procenti neizmanto olu un piena pulveri. Bet vienmēr ir iespēja negribētos produktus atstāt paku izdales punktos, kur tos var paņemt citi cilvēki, vai arī nodot zupas virtuvēs. Protams, viss vienmēr cilvēkiem negaršos vienādi labi, bet šajā palīdzības programmā nevajadzētu domāt līmenī “garšo vai negaršo”. Nav arī nemaz tik grūti no olu un piena pulveriem, miltiem un iebiezinātā piena izcept garšīgas pankūkas.
– Pašvaldības un iesaistītās organizācijas iebilda ministrijas piedāvājumam. Vai tas tika uzklausīts?
– Jā, pašvaldības iebilda, ka samazinās atbalsts. Mēs atbildējām, ka arī negribētu neko mazināt, diemžēl finansējuma samazinājums liek to darīt. Labklājības ministrijas piedāvājums bija atbalstu fokusēt uz tiem, kam ir vissmagāk. Programma jau sākotnēji bija domāta tiem, kam vismazākie ienākumi. Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija tam piekrita. Vēl bija scenārijs turpināt, kā ir, un tad vienā brīdī nebūs nevienam.
– Daudzviet pašvaldības gan uztraucas, ka no jaunās kārtības visvairāk cietīs pensionāri, invalīdi un daudzbērnu ģimenes, ne tie, kas slinkuma vai atkarību dēļ vienkārši nestrādā vai nedara to legāli. Maznodrošinātais dzērājs kaut kur papildus piestrādās, bet ko darīt cilvēkam, kurš nespēj vairs strādāt un pelnīt?
– Jebkurā gadījumā pirmais kritērijs ir ienākumu slieksnis. Ja dalīsim pa kategorijām, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi un citi, tad šie citi teiks, pag, mums arī dzīvē nav veicies. Par to, protams, var diskutēt, bet cilvēkiem dzīvē var gadīties dažādas situācijas.
– Vai karš Ukrainā arī pasliktināja situāciju?
– 2022. gadā bija mēneši, kad Latvijā iebrauca aptuveni 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu mēnesī. Mūsu atbalsta paku programma bija labs instruments, kā atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus, tika piešķirti arī papildu līdzekļi. Tikām galā, un pakas saņēma visi.
Artis Drēziņš
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz
novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”,
“Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas
Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas
valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas
Avīze”.
Reklāma