Traģēdijas brīdina, bet vai mēs mācāmies?

Bieži vien uzmanība kādai problēmai tiek pievērsta un risinājumi meklēti tikai tad, kad ir notikusi traģēdija. Tā arī pēc traģiskā Ventspils jauno dziedātāju un diriģenšu brauciena 10. janvārī uz Daugavpili raisījās diskusijas un izvirzījās dažādi jautājumi. Kā organizēt skolēnu autopārvadājumus uz koncertiem, sacensībām, festivāliem, Dziesmu un deju svētkiem, lai tie būtu droši? Kā zināt, vai pie stūres būs tāds šoferis, kurš ievēro satiksmes noteikumus un ir pietiekami profesionāls, lai viņam uzticētu skolēnus? Kuram ir jāatbild par pašdarbības kolektīvu un sportistu transportēšanu uz pasākumu vietām, un kā šī atbildība tiek fiksēta, lai tai būtu juridisks spēks?

Pēc avārijas tiek spriests ne tikai par to, kā tiek organizēti skolēnu pārvadājumi, bet arī par svarīgu drošības nosacījumu (ne)ievērošanu, piemēram, ka obligāti jāpiesprādzējas arī autobusos un mikroautobusos, ne tikai automašīnās. Medijos tika ziņots, ka minētajā braucienā bērni nebija piesprādzējušies. Nepagāja ilgs laiks – tikai desmit dienas pēc traģiskās avārijas uz Ventspils šosejas, kad satiksmes negadījumā Olainē cieta skolēnu autobuss, – tā vadītājs veicis kreiso pagriezienu, nepārliecinoties par drošu manevru. Par laimi, neviens no 18 pasažieriem smagi necieta. Taču izrādījās, ka daļa skolēnu nebija piesprādzējušies.

Vai ir svarīgi, kurš būs šoferītis?

Drošības jostas, protams, ir svarīgas. Un to lietošana būtu jāiemāca katram bērnam un jālieto jebkurā braucienā katram pieaugušajam. Bet ar to vien skolēnu pārvadāšanas jautājumus neatrisināt.

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks transporta un citos tautsaimniecības jautājumos, teic, ka nevienā likumā vai noteikumos neesot regulēta skolēnu pašdarbības kolektīvu un sporta klubu dalībnieku pārvadāšanas drošība – tā esot katras pašvaldības un iestādes atbildība. “Iespējams, ka skolēnu pārvadājumiem ir jāizdala atsevišķa dotācija, lai tie nebūtu pakļauti brīvā tirgus nosacījumiem un tiem būtu atsevišķas prasības un finansējums. Bet tam ir nepieciešams papildu finansējums, kura, visticamāk, nebūs. Ja tas būtu nodrošināts, šoferis būtu pārbaudīts variants, nevis kaut kāds nejaušs ārpakalpojumā sagādāts cilvēks, kurš katru dienu brauc ar citu autobusu,” secina A. Salmiņš. Droši vien daudziem vecākiem un skolotājiem atmiņā ierastā prakse, kad uz koru konkursiem vai sporta sacensībām vienmēr veda viens un tas pats zināmais skolas šoferītis, kurš, gadiem vizinot skolas bērnus, viņus bija labi iepazinis, tāpat kā audzēkņi viņu. Vai tad, ja šoferis ir skolēniem, skolotājiem gadiem pazīstams, ir drošāk? Autotransporta direkcijas komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis pilnībā nenoliedz, ka tam nebūtu absolūti nekādas nozīmes. Viņaprāt, tāds uzskats esot raksturīgs lielākoties lauku reģionos – tur gribot zināt, kas tas par cilvēku, kurš vedīs skolēnus. “Bet vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā Rīgā vai kādā citā pilsētā, jūs par to domājat? Nē, taču. Jūs uzticaties cilvēkam pie stūres, jo zināt, ka tiesības pārvadāt cilvēkus nedos kuram katram. Šoferis no malas nenozīmē, ka viņš slikti brauc,” saka V. Zaķis.

Kuru katru pie skolēniem nelaiž

Komentāros pie publikācijām interneta portālos varēja arī izlasīt, ka Ventspils iedzīvotāji vēl pirms traģiskās avārijas esot šausminājušies par avāriju izraisījušā šofera braukšanas manierēm. Viņš savulaik strādājis pašvaldības Izglītības pārvaldē, bet pēc tam, kad tur bija samazināts darba vietu skaits, kļuvis par nepilna darba laika autobusa šoferi pašvaldības uzņēmumā “Ventspils reiss”, kas nodrošina regulāros starppilsētu pārvadājumus, un piestrādājis arī uzņēmumā “K.K.Transports”. Taču uzņēmuma “Ventspils reiss” direktors Arvis Bernics “Latvijas Avīzei” atklāj, ka konkrētajam autovadītājam nekādi pārkāpumu neesot bijuši. Uzņēmums regulāri veicot autovadītāju novērtēšanu, rīkojot profesionālās meistarības konkursus, kuros vērtē autovadītāju spējas un sniegumu. “Ventspils reiss” ir uzvarējis iepirkumā par Izglītības pārvaldes veiktajiem pārvadājumiem, tātad nodrošina šoferus un autobusus skolēnu reisiem. Bet vai uzņēmuma vadība spēj izzināt savu padoto braukšanas manieres, to, cik droši viņi ir pasažieriem? “Mūsu uzņēmumā strādā aptuveni 90 šoferi, kuru vidējais vecums ir 50 gadi un jaunāki. Mēs redzam viņu profesionālo līmeni novērtēšanas laikā, kad viņi brauc konkrētā trasē, pārvarot noteiktus šķēršļus. Šī profesionālā novērtēšana vairāk vai mazāk ietekmē viņu atalgojumu. Mūsu uzņēmuma iekšējās darbības noteikumi prasa, ka ik gadu visiem autobusa šoferiem ir jānokārto eksāmens. Autovadītājs, kurš ieguvis vadītāja apliecību pirms trīsdesmit gadiem, nenokārtos nevienu eksāmenu bez papildu apmācībām. Visiem šoferiem ir jābūt drošiem. Taču ir atšķirība – tas autovadītājs, kurš brauc pa novadu, netiks nosūtīts uz tālajiem pārvadājumiem,” skaidro uzņēmuma direktors.

Traģisko avāriju izraisījušais šoferis neesot piedalījies regulāro reisu apkalpošanā – viņš sūtīts atsevišķos tuvajos braucienos pa novadu un tik tālā reisā kā Daugavpils nekādā gadījumā nebūtu komandēts, saka A. Bernics.

Vai būtu kas uzlabojams?

Andis Groza, Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītājs: “Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes, lai nodrošinātu savu audzēkņu pārvadāšanu uz konkursiem un pasākumiem, kas notiek citās pilsētās, veic transporta pakalpojuma cenu aptauju katrā atsevišķā gadījumā. No saņemtajiem piedāvājumiem iestāde izvēlas pakalpojuma sniedzēju, rūpīgi pievēršot uzmanību drošības prasībām. KM ar izglītības iestāžu vadītājiem pārrunās ar audzēkņu un pedagogu pārvadāšanas drošību saistītos jautājumus.”

Edijs Šauers, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs: “Izglītības un zinātnes ministrija ir vērsusi pašvaldību uzmanību uz to, ka bērnu pārvadājumiem jānotiek droši un atbildīgi. Bērnu pārvadājumi pašvaldību teritorijā ir pašvaldību un skolu atbildība, bet, protams, primāri– autovadītāja atbildība. Ministrija uzsver, ka, plānojot pārvadājumu loģistiku, tam jānotiek atbildīgi un domājot par bērnu vajadzībām.”

Pārskatīs tiesību aktus

Arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir pieņēmis lēmumu veidot darba grupu, kurā iesaistīšot pašvaldību speciālistus, tajā skaitā arī no Ventspils domes, kuri esot tiešā sasaistē ar mūzikas un mākslas skolām. Centra vadītāja Signe Pujāte sola, ka tikšot pārskatīti tiesību akti kultūras jomā un izstrādātas vadlīnijas, lai kultūras iestādes, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, būtu vienotas savā rīcībā, nodrošinot transportu uz tādiem reģionāliem pasākumiem, kāds bija plānots Daugavpilī, un citiem, kuri vēl tikai gaidāmi.

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”

Drošība autobusos – kopīga rūpe

Kā skolēnu pārvadājumi notiek Alūksnes novadā, kāda ir skolotāju un šoferu pieredze šādos braucienos un cik droši tie ir, un galu galā – vai vecāki var justies droši par savām atvasēm?

Kāda devītās klases skolniece, kura vēlējās palikt anonīma, laikrakstam pastāstīja savu pieredzi. “Kādreiz, kad devāmies ar klasi ekskursijās, neviens neizmantojām drošības jostas. Neviens par to neaizdomājās. Taču jau nākamajā dienā pēc šī traģiskā gadījuma ar skolēnu autobusu skolotāja mums klasē stāstīja par drošības pasākumiem šādā situācijā un par nepiesprādzēšanās riskiem,” stāsta jauniete. Viņa atzīst minētais gadījums viņu un klasesbiedrus ļoti ietekmējis. Neilgi pēc tam klase devās pārbraucienā un aina bijusi pavisam citāda, jo visi bez ierunām piesprādzējušies – skolotājai pat nav bijis nekas jāsaka. “Paldies, ka skolotāja ar mums runāja, stāstīja, lika aizdomāties par drošību. Žēl, protams, ka tas notiek tikai pēc šādiem traģiskiem negadījumiem,” atzīst skolniece.

Dodas kontrolbraucienos

Kā Alūksnes novadā notiek skolēnu vešana uz konkursiem, sacīkstēm vai citām norisēm un kāda ir transporta pieteikšanas kārtība? “Ja skolēni vēlas doties kādā ekskursijā vai uz olimpiādi, skolas vadība raksta Alūksnes novada pašvaldībai iesniegumu. Ne vienmēr spējam nodrošināt transportu, jo mums ir septiņi šoferi, kuri ikdienā iesaistīti skolēnu pārvadājumos,” stāsta Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītājas vietniece Svetlana Prenka – Mihailova. Skolēnu pārvadāšanai Alūksnes novadā pieejams viens lielais autobuss un septiņi mikroautobusi – visi ir aprīkoti ar drošības jostām.

Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze piebilst, ka autobusu šoferiem, kuri pārvadā gan skolēnus, gan citus, ir uzdevums kontrolēt, lai pasažieri piesprādzējas. “Katrā autobusā ir arī informatīvie materiāli par drošību transportā. Šoferim jānodrošina droši pārbraucieni, bet jāatceras, ka vecākiem jāmāca savi bērni par to, kā jāuzvedas transportā. Pati esmu devusies kontrolbraucienos – ir bērni, kuri ignorē to, ka jāpiesprādzējas, līdz brīdim, kad viņiem aizrāda,” pastāsta I. Sniedze. Šoferis brauciena sākumā spogulī redz, kad bērns piesprādzējas, bet brauciena laikā jau viņš var nepamanīt, ja kāds atsprādzējas. “Katram par sevi jāuzņemas lielāka atbildība,” viņa uzsver.

Aicina runāt arī ģimenē

Alūksnes vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Esēnija Lielbārde stāsta, ka skolēni uz dažādiem valsts konkursiem dodas ceļā ar Alūksnes novada pašvaldības piedāvāto transportu. “Skola uzmanību drošībai vienmēr pievērš, bet jāsaprot, ka, pirmkārt, par to ir jārunā katrā ģimenē. Šoferis nevar uzņemties visu atbildību. Katram, kurš iekāpj autobusā, jāsaprot, ka noteikti ir jāpiesprādzējas. Noteikumi ir un paliek noteikumi. Arī privātajā automašīnā mēs taču piesprādzējamies. Kāpēc gan autobusā lai būtu citādāk?” spriež E. Lielbārde. Viņa uzsver, ka atbildība un drošība sākas ar katru pašu, – ar mūsu attieksmi un rīcību ikdienā. “Nav tikai jāpaļaujas uz šoferi vai skolotājiem, bet jāsaprot, ka par drošību jārūpējas kopīgi. Ja bērni un vecāki ikdienā ievēro noteikumus un domā par drošību, tad arī sabiedrība kopumā kļūst apzinīgāka,” saka E. Lielbārde. “Skola pilda Ministru kabineta noteikumus un pirms katras ekskursijas veic instruktāžu – noteikumi visiem vienmēr ir zināmi. Kā piemērs, kā uzlabot drošību, minams arī tas, ka vecākiem jāmāca saviem bērniem izkāpt pie skolas no automašīnas uz trotuāra pusi, nevis uz ielas pusi. Sabiedrībai kopumā ir jāmainās,” viņa secina un atzinīgi novērtē to atbildību, ko pedagogi uzņemas katra šāda brauciena laikā.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione Lapseniete stāsta, ka situācijās, kad kaut kur jāved skolēni, izglītības iestāde izmanto gan pašvaldības, gan komersantu piedāvājumus. Vienmēr tiek aktualizēta arī drošība. “Ņemot vērā notikušo, arī mēs esam aktualizējuši informāciju par drošību transportā, un tas attiecas ne tikai uz autobusiem. Pēc šīs traģēdijas vairāk par drošību runā arī pedagogi un vecāki. Ja autobusā visi nav piesprādzējušies, tad autobuss nemaz nevar kursēt,” savu nostāju pauž skolas direktore un piebilst, ka uzticas šoferiem un viņas pieredzē nekādi incidenti ar skolēnu pārvadājumiem nav bijuši.

Aicina policiju kontrolēt biežāk

Bieži uz konkursiem ārpus novada dodas Alūksnes Mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs Mārcis Kalniņš, kurš uzskata, ka Alūksnes novadā bērnu pārvadāšanai tiek izraudzīti uzticami šoferi. “Izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību, ir atjaunota transporta bāze, līdz ar to vajadzības gadījumā vienmēr var pieteikt un saņemt vajadzīgo transportu. Bieži vien liels atbalsts braucienos uz dažādiem konkursiem ir no vecākiem, un pārbraucieni notiek ar privātajiem transportiem,” stāsta M. Kalniņš, kurš pats ar privāto automašīnu parasti pārvadā mūzikas instrumentus, kad starp iestādi un skolotāju noslēgts patapinājuma līgums. “Pirms katra brauciena skolēni paraksta instruktāžas par to, kā jāuzvedas autobusā. Savukārt, runājot par privāto transportu, kas tiek izmantots braucieniem – ja mašīnā ir skolēns, noteikti pievēršu uzmanību, lai viņš ir piesprādzējies. Citādāk nemaz nevar būt! Tā ir mana atbildība,” viņš uzsver. Žēl, ka tikai pēc šādas traģēdijas sabiedrība pievērš pastiprinātu uzmanību drošībai.

“Manuprāt, ikdienā lielāka uzmanība skolēnu autobusiem jāpievērš no policijas puses. Manā pieredzē, kad braucam uz konkursiem ar autobusu, policija nekad nav apturējusi mūsu transportu, bet tas būtu jādara regulāri. Katrs brauciens ir liela atbildība,” saka M. Kalniņš.

Pievērš pastiprinātu uzvedību

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zane Vaskāne atzīst, ka pēc traģiskās avārijas Valsts policija pastiprināti pievērš uzmanību skolēnu pārvadājumu drošībai. “Regulāri tiek organizētas pārbaudes, lai kontrolētu, vai transportlīdzekļi atbilst visiem drošības standartiem un vai tiek ievēroti satiksmes noteikumi. Policijas reidi, kas saistīti ar skolēnu pārvadājumiem, notiek plānveidīgi un pēc nepieciešamības tiek pastiprināti, īpaši ņemot vērā sabiedrības bažas un iespējamos riskus,” viņa stāsta. Šo pārbaužu laikā tiek kontrolēts, vai autobusu šoferi ievēro ceļu satiksmes noteikumus, vai transportlīdzekļi ir tehniskā kārtībā un vai tiek ievēroti pasažieru pārvadāšanas nosacījumi. “Pēc minētās traģēdijas kopumā novērots, ka autobusu šoferi ir kļuvuši atbildīgāki attiecībā uz satiksmes drošību, tomēr policija turpinām uzraudzību, lai nodrošinātu, ka pārvadājumi notiek droši un atbilstoši noteikumiem,” saka Valsts policijas pārstāve un sola, ka pārbaudes tiks veiktas arī turpmāk, lai maksimāli novērstu iespējamos riskus un garantētu bērnu drošību.

Sāk ar aizrādījumu

Februārī (līdz raksta tapšanas brīdim) Valsts policija veikusi astoņas pārbaudes – profilaktiskos pasākumus ar akcentu uz pārvadāšanas drošību. To laikā pārbaudīti 18 satiksmes autobusi un 82 personas. Pārbaužu laikā būtiski incidenti netika konstatēti. “Protams, ka šo reidu laikā bija atsevišķi pārkāpumi, tomēr neviens netika sodīts – policija veica preventīvas pārrunas un izteica aizrādījumus, jo primāri svarīga ir iedzīvotāju, tostarp bērnu, drošība,” informē Z. Vaskāne. Tāpat viņa vēsta, ka Alūksnes novadā pēdējā laikā nav bijuši būtiski incidenti, kas saistīti ar skolēnu pārvadājumiem, tomēr policija aicina vecākus un skolotājus pievērst uzmanību bērnu drošībai un mudināt jauniešus ievērot noteikumus arī pašiem – piesprādzēt drošības jostas, ja tās ir pieejamas, un būt disciplinētiem transportlīdzeklī.

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.