Agita Bērziņa
Alūksnes novadā nav internāta, bet ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca. Nosaukums no “internāts” uz “dienesta viesnīca” mainīts pagājušā gada septembrī. Iemesls – labskanība, stereotipi, kas valda sabiedrībā. Internāts nereti asociējas ar ko sliktu, un bērni mēdz kautrēties, ka dzīvo internātā, lai gan apstākļi šeit ir ļoti labi. “Dienesta viesnīca ir atbilstošs nosaukumus, kā arī skan mīlīgāk un patīkamāk, un tieši tā vēlamies, lai te jūtas katrs skolēns, kuram šī vieta kļūst uz kādu laiku par otrajām mājām,” saka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēku un teritorijas pārzine Sarmīte Zilaua, kuras pārziņā iestādes ikdienas darba organizēšana ir jau 18 gadus. Dienesta viesnīca atrodas atsevišķā ēkā vien pāris soļu attālumā no ģimnāzijas un Alūksnes vidusskolas 7. līdz 12. klašu ēkas. Dienesta viesnīcā dzīvo abu skolu skolēni. “Ikdienā nešķirojam, kurā skolā kurš bērns mācās. Viņi visi dzīvo zem viena jumta un visi ir mūsējie. Vien tad, kad ir izlaidumu laiks, kad dodamies sveikt savējos, ir jāpiedomā, pie kura uz kuru izlaidumu jāiet. Mēs, dienesta viesnīcas kolektīvs, esam daļa no viņu dzīves, līdzpārdzīvojam un jūtam līdzi, tādēļ arī izlaidumā, kas ir svarīgs dzīves posma noslēgums, esam kopā ar viņiem,” saka S. Zilaua.
Dienesta viesnīcā gultas vietas ir paredzētas 100 skolēniem. Lielākais skaits ir bijis ap 60, šobrīd tie ir 41. S. Zilaua teic, ka ir, uz ko tiekties. Izremontēta ir puse istabiņu, kurās ir jaunas mēbeles un aprīkojums. Skolēni dzīvo divatā vai trijatā. Visiem ir kopēja virtuve un mācību telpa. Arī šīs telpas ir izremontētas – gaišas un patīkamas. “Istabiņas remontējam pašu spēkiem, tāpēc augstu novērtēju Alūksnes novada pašvaldības atbalstu, un arī skolas vadība vienmēr atbalstījusi mūsu izvēlēto ceļu uz pilnīgu telpu labiekārtošanu. Mums gribas, lai bērni dzīvo skaistā, sakoptā un estētiskā vidē. Redz labu! Bērni to novērtē. Diemžēl ne visiem dzīves apstākļi mājās ir tik labi, tāpēc te iedodam pārliecību, ka var dzīvot labāk. Lai tiecas uz labāku dzīvi,” saka S. Zilaua.
Pienākums – mācīties!
Iestādes uzturēšanu pilnībā sedz Alūksnes novada pašvaldība un no bērnu vecākiem līdzmaksājums netiek prasīts. Visas telpas uzkopj darbinieki, tostarp istabiņas, bet katram savas personīgās mantas ir jāsakārto. Ik nedēļu mainām gultas veļu, ko arī nodrošinām un mazgājam uz vietas.
“Protams, ir labi bērnus radināt strādāt, tomēr vairāku gadu pieredze rāda, ka uzskati par tīrību atšķiras. Kāds tiešām savu istabiņu iztīrītu kārtīgi, bet citam tas padotos ne visai labi. Istabiņas ir izremontētas, un pazaudēt kvalitāti var ļoti ātri, tādēļ to dara darbinieki. Jauniešiem priekšā visa dzīve, paspēs izmazgāties grīdas. Darām visu, lai viņi šeit justos komfortabli un patīkami. Viņu galvenais pienākums ir mācīties! Mācības ir prioritāte. Kad mācību gada noslēgumā dienesta viesnīcas bērnus godina par labām un teicamām sekmēm, ir lepnums un gandarījums. Tātad visu darām pareizi!” saka S. Zilaua. Mācīties reizēm palīdz arī darbinieki, it sevišķi mazākajiem. “Smejamies, ka atkal jāiekāpj bērnības kurpēs!” tā S. Zilaua.
Par ēdienreizēm bērniem jādomā pašiem – jāgādā produkti un pašiem jāgatavo. Savas pannas un katli gan nav jāved, virtuve ir aprīkota ar visu nepieciešamo. Ir kopēja kartupeļu kaste, kur visi saber no laukiem atvesto un lieto kopā. Jaunieši gatavo ļoti labprāt un garšīgi, it sevišķi labi tas padodas puišiem. “Protams, nedēļas sākumā, kad vēl ir vecāku dotā nauda, dzīvo šiki, vairāk pērk gatavu pārtiku, pusfabrikātus, nedēļas beigās – cep kartupeļus un viens otram aizdod eļļu. Tā tas nemainīgi ir gadu no gada,” smejoties teic S. Zilaua. Viņasprāt, vērtīgi būtu valstiskā līmenī domāt par vakariņu nodrošināšanu dienesta viesnīcās vai internātos dzīvojošajiem bērniem. Jo vairāk tādēļ, ka dienesta viesnīca kļūst par mājām arvien jaunākiem bērniem. Šobrīd jaunākais mācās 5. klasē.
Kādreiz dullojās vairāk
Stingra prasība – bērnam jāziņo dienesta viesnīcas dežurantiem, kurp dodas pēc mācību stundām un vai nakšņos, jo nereti nedēļas vidū bērns dodas uz mājām. “Mums ir jāzina, kur viņš ir un ko dara. Atbildīgi esam mēs – otrās mājas, otrā ģimene,” saka S. Zilaua. Pēdējos gados bērni ir apzinīgi un problēmsituāciju nav. Arī policiju nav nācies iesaistīt. Lietot alkoholu un smēķēt nedrīkst, šo noteikumu pārkāpšana var draudēt ar izslēgšanu. “Kopš mobilo telefonu un datoru ēras nedarbu un blēņu ir pavisam maz vai pat nemaz. Kādreiz dullojās vairāk. Ja kādreiz, nākot no rīta uz darbu, pie sevis nodomāju – “kas nu šonakt būs noticis”, tad pēdējos gados tā nav. Jāsaprot un jāpieņem, ka ir cits laiks un tā, kā bija, vairs nebūs. Mūsdienu problēma ir “saltu” smēķēšana, ko ir grūti kontrolēt. Nenoliegšu, esam šādus gadījumus konstatējuši,” atzīst S. Zilaua.
Šogad dienesta viesnīcā dzīvo skolēni no Rīgas un Ādažu novada, Madonas, Lejasciema, vairākiem mūsu novada pagastiem – Veclaicenes, Jaunlaicenes, Annas, Ziemeriem, Liepnas, Pededzes, Mālupes, Mārkalnes, arī Jaunalūksnes. Divas jaunietes ir no Ukrainas. Autobusu satiksme ir pielāgota, lai bērni pēc mācību stundām varētu nokļūt mājās uz jebkuru vietu novadā. Ja apmeklē pulciņu, dejas, mūziku, sporta nodarbības, pagūt nokļūt mājās ne vienmēr ir iespējams. Tad paliek dienesta viesnīcā,” teic S. Zilaua. Telpas kalpo arī kā naktsmājas Ukrainas civiliedzīvotājiem. Nepilnu trīs gadu laikā nakšņojuši 3000 ukraiņi.
Drošības sajūta
S. Zilaua teic, ka bērniem grib iedot drošības sajūtu, jo diemžēl ne vienmēr viņi to saņem savā ģimenē un mājās. “Jā, reizēm pildām sociālo funkciju. Ja bērns no brīvdienām atgriežas tikpat netīrās drēbēs kā aizbraucis, mazgājam. Reizēm nav naudas autobusam, lai dotos uz mājām, vai pārtikai. Mācām personīgās higiēnas lietas, mācām lietot gultas veļu. Te viņi iemācās dzīvi. Man pašai, mācoties Rīgā, bija nejauka komandante. Necenšos viņai līdzināties, bet strādāju ar pārliecību, ka ejam roku rokā, nevis konfliktējam. Esam līdzvērtīgi, manas kabineta durvis vienmēr ir atvērtas un darbinieku sirdis arī. Nekad neapstāties, iet, skriet, domāt, priecāties, darīt, sapņot, būt…” nosaka S. Zilaua.
Dienesta viesnīca arī Gaujienā
Reorganizējot trīs izglītības iestādes Smiltenes novada Gaujienā, no jauna izveidotajā Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskolā piedāvā audzēkņiem dzīvot dienesta viesnīcā. Pirms reorganizācijas tās bija internāta telpas Gaujienas pamatskolai, kur mācījās speciālo programmu bērni. Internāts Gaujienā bijis jau vēsturiski, un iepriekš par to vēstīja arī nosaukums internātskola. Infrastruktūra ir piemērota, tādēļ, veidojot jauno izglītības iestādi, saglabāta iespēja bērniem dzīvot skolai pietuvinātā vidē. Vietas paredzētas 45 audzēkņiem, bet šobrīd tur mitinās vien trīs bērni – 4., 8 un 9. klašu skolēni. Visi – Smiltenes novada pagastu bērni. Vecāku līdzfinansējuma nav, izmaksas sedz pašvaldība. Dienesta viesnīcai piesaistīti divi darbinieki, kuri uzrauga bērnus. “Pagaidām iespēju izmanto mazs skaits audzēkņu, bet mācību gads ir tikai sācies un, iespējams, nākotnē bērnu būs vairāk. Sarunās ar vecākiem noskaidrojām, ka nereti viņiem jāstrādā nakts maiņas un bērni paliek mājās vieni vai dodas pie radiniekiem. Lai tā nebūtu, bērni var nakšņot dienesta viesnīcā. Nav obligāti jādzīvo visu nedēļu, bet tikai atsevišķas dienas, kad tas ir nepieciešams. Protams, vislabākā vieta, kur bērnam augt un dzīvot, ir ģimene, bet reizēm ir apstākļi, kad nepieciešami citi risinājumi,” saka Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas direktore Līga Prazņicāne. Autobusu kursēšana pielāgota tā, lai visi bērni pēc mācību stundām varētu doties uz mājām, un lielākā daļa tā arī dara.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Reklāma