Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Alūksnes pašvaldības policija – viena no mazākajām

Alūksnes novada pašvaldības policija ir viena no cilvēkresursu ziņā mazākajām Latvijā, tajā ir četri darbinieki. Raksta tapšanas brīdī gan struktūrvienībā reāli strādā tikai divi, jo viens ir atvaļinājumā, otrs – bērna kopšanas atvaļinājumā. Pašlaik ir viena vakance, kas ik pa laikam ir sāpīgs jautājums, jo ir grūti dabūt darbinieku tik specifiskā, taču tajā pašā laikā ne pārāk bagātīgi atalgotā sabiedriskās kārtības uzturēšanas darbā. Pašvaldības policijas vecākais inspektors Gints Teterovskis ir otrs ilggadējākais darbinieks struktūrvienībā aiz priekšnieka Arda Tomsona. Viņa un kolēģu pārraudzībā ir visa Alūksnes novada sabiedriskā kārtība, protams, darāmo dalot ar Valsts policiju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saeima ar likuma grozījumiem pērn noteica, ka no šā gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. Lielākajā daļā vietvaru sava policija jau bija, izņemot septiņās. Turklāt vadlīnijas paredz, ka pašvaldības policijai jādarbojas 24/7 režīmā ar vismaz 16 darbiniekiem. Likuma izmaiņu autori toreiz pamatoja, ka pašvaldības policijas izveide radīšot jaunas darba vietas, kā arī atslogošot Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības noteikumu izpilde. Taču viena lieta ir uzrakstīt uz papīra, otra lieta – lēmumus īstenot dzīvē. Pašvaldības jau toreiz iezīmēja un arī tagad uzrāda problēmas. Alūksnes novada pašvaldības policija ir viena no mazākajām Latvijā, un raksta tapšanas brīdī struktūrvienībā reāli strādā tikai divi darbinieki.

Šogad – 30 gadu

“Iekšlietu ministrija izstrādājusi skaistu dokumentu, kā vajadzētu būt ideālajā pasaulē, nesaprotot to, ka pašvaldības ir dažāda lieluma ar dažādām finansiālajām iespējām. Ja mēs parēķinām, cik pašvaldībai izmaksā 16 policisti – algu fonds, formastērpi, tad daudzu pašvaldību budžeti to nevar pavilkt, jo ir taču arī citas, vēl akūtākas vajadzības. Alūksnes novada pašvaldības policija varētu būt viena no senākajām, tā izveidota jau 1994. gadā, šogad jūnijā apritēja 30 gadu, taču tas nenozīmē, ka esam daudzskaitlīgākā,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons, kurš pats struktūrvienībā strādā gandrīz no tās pirmsākumiem.

Grūti atrast darbiniekus

Pašlaik struktūrā strādā četri darbinieki: Ardis Tomsons, Gints Teterovskis, Aleksandrs Fins un ar 1. novembri no bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezīsies inspektore Alise Kenca. Ir viena inspektora vakance plus viena vakance civilās aizsardzības speciālistam, kāds vajadzīgs saistībā ar prioritāšu noteikšanu ar civilo aizsardzību saistītajos jautājumos, taču šis darbinieks nav ar inspektora tiesībām. Divi jau pieteikušies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vakance inspektora amatam šajā struktūrā ir ik pa laikam, jo piemērotu darbinieku grūti atrast. Uz amata vietu parasti piesakoties vieni un tie paši cilvēki, bet te vajag darbinieku ar pieredzi, kurš pārzina likumdošanu, var patstāvīgi strādāt, pieņemt lēmumus, risināt lietas. Kādēļ tik grūti tādu atrast? “Pašvaldības policijas darbs nenozīmē tikai skaisti izskatīties uz ielas. Pārsvarā tas ir rakstveža darbs, jo katrs pārkāpums prasa procesuālo kārtību. Cilvēkiem gan tas joprojām saistās ar apsarga profesiju, kas no balles izsviež ārā dzērājus. Taču tas nav tik šauri, tas ir plašs pienākumu diapazons. Turklāt ne katrs izvēlas strādāt spēka struktūrās, kur tomēr ir specifisks darbs. No tiem, kuri izvēlas, lielākā daļa dod priekšroku labāk apmaksātam darbam bruņotajos spēkos, tad – Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur atalgojums un sociālās garantijas ir labākas. Pašvaldības policijā nav konkurētspējīga alga, nav paredzētas ne piemaksas, ne izdienas pensija. Līdz ar to mēs esam “rindas galā” un potenciālo darbinieku mums paliek pavisam maz vai nemaz. Ja pašvaldības policijā vēlamies jaunu, simpātisku, smaidīgu, gudru, fiziski spēcīgu, piemēram, vīriešu dzimtas darbinieku, kuram ir jāuztur ģimene, mums nav daudz izredžu. Tā ir tikpat liela utopija kā 16 darbinieki katrā pašvaldības policijā,” skaidro A. Tomsons. Turklāt pašvaldības policijai nav tādu iespēju kā citām kārtībsargājošām struktūrām, kur darbinieks var strādāt un paralēli izglītoties arodā, kā tas ir Valsts policistiem un ugunsdzēsējiem. Šī gan nav tikai Alūksnes problēma, tā ir visur.

Vēl viens auto – tikai nākamgad

Spoži nav arī ar tehnisko nodrošinājumu. “Mums ir viens transportlīdzeklis, taču plānots vēl viens – pašlaik ir noslēdzies iepirkums vēl vienai operatīvai transporta vienībai un ir zināms iepirkuma uzvarētājs. Piegādi gan sola uz nākamā gada augustu, Cerams, ka tiks uz pilsētas svētkiem, kad ir vairāk darba. Jāpiebilst, ka arī šis ir problemātisks moments – ir atšķirība, vai iepirkumu izsludina simts automašīnām, kā tas ir Valsts policijā, vai vienai. Mums vajag vienu, līdz ar to piegādātāju interese nav augsta, kas procesu paildzina,” stāsta amatpersona.

Kaut arī darbinieku skaits nav liels, struktūrvienības vadītājs uzsver – Alūksnes novada pašvaldības policija savas funkcijas pilda. Turklāt, ne viss darbalauks ir “uz papīra uzlikts”, reizēm jātiek galā ar neiedomājamām lietām. Sākot no satiksmes uzmanīšanas līdz pat sūdzībām, ka kaimiņu kaķis nokārtojas pie cita kaimiņa durvīm vai kādam izaugusi, pēc kaimiņa domām, pārāk gara zāle. “Protams, jo lielāks resurss, jo vairāk var izdarīt,” viņš piebilst. Pašvaldības policija darbdienās strādā no pulksten astoņiem līdz pieciem vakarā. Ja ir nepieciešami izbraukumi ar Bāriņtiesu, publiskie pasākumi vai tamlīdzīgas norises, tad strādā arī pēc darba laika un brīvdienās. Vasaras sezonā, kad ir lielāks cilvēku pieplūdums novadā, atsevišķas nedēļas darbs notiek arī brīvdienās. Ziemas mēneši ir brīvāki, protams, atskaitot publiskos pasākumus, kā, piemēram, Alūksnes ralliju un citus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Neredz vajadzību nakts dežūrām

Ar savu ilggadējo pieredzi struktūrvienības vadītājs atzīst – samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās iedzīvotāju kustība vakaros, naktīs, un lielākoties tādā mazpilsētā kā Alūksne naktīs nekas ārkārtējs nosacīti nenotiek, lai būtu nepieciešamas nakts dežūras. Savulaik, kad pašvaldības policijā bija seši darbinieki, struktūrvienība dežurēja līdz pulksten 24.00, un ar to bijis pietiekami. “Pat, ja nakts dežūras būtu, tas negarantētu, ka nekas nenotiks, vienkārši policijas klātbūtne un tas, ka iedzīvotāji kārtības sargus redz, ļauj viņiem justies drošāk. Turklāt – pat, ja atrastu tādam nolūkam naudu, tāpat būtu grūti atrast darbiniekus. Treškārt – vai tas būtu to vērts, jo Valsts policijas darbinieku kompetence ir lielāka, resurss lielāks, un viņi to varētu nodrošināt daudz labāk,” uzskata A. Tomsons.

Tādēļ nenovērtējama ir pašvaldības policijas sadarbība ar Valsts policiju (VP), kas ir ar lielākām iespējām operatīvi izbraukt uz notikumiem. Alūksnes novada gadījumā šī sadarbība noritot ļoti veiksmīgi. “Struktūrvienībai paveicies ar pieredzējušo darbinieku Aleksandru Finu, kurš darbu pašvaldības policijā apvieno ar darbu VP. Līdz ar to šāds darbinieks var būt gan eksperts ceļa zīmju izvietošanas jautājumos, kas ir pašvaldības pārziņā, gan palīdzēt informācijas apritē ar Valsts policiju. Ja zinu, ka viņš dežurē Valsts policijā, varu palūgt nokārtot kādas nekārtības, nezvanot uz VP Vidzemes reģiona pārvaldi, – tas ir izdevīgi abām struktūrām un secīgi arī iedzīvotājiem,” stāsta A. Tomsons.

Pašvaldības policijas priekšnieks uzskata – ja neskaita indivīdus, kam “vienmēr viss ir slikti”, iedzīvotāji pašvaldības policijai uzticas, jo tajā lielākoties vienmēr strādājuši vietējie cilvēki. “Iesniegums jau ir tas pēdējais salmiņš, ko cilvēks raksta, taču tas ne vienmēr atrisina situāciju. Policija aizbrauks, bet kaimiņš paliks. Tādēļ mēs sākotnēji mēģinām atrisināt situāciju tā, lai kaimiņi pēc tam nav ienaidnieki. Tāpat nekur nav zudis cilvēciskais faktors – ja redzam, ka seniorei cienījamos gados neizdodas slīpo ielai pieguļošo zonu nopļaut, mēģinām vienoties ar pašvaldības komunālo dienestu. Mēs nevaram “vicināt tikai zobenu”, vienmēr ir jāatrod zelta vidusceļš. Taču lielākoties sabiedrība uz mūsu aizrādījumiem reaģē, un varu teikt, ka gadu gaitā kļuvusi atbildīgāka un apzinīgāka,” uzskata Ardis Tomsons.

UZZIŅA

Alūksnes novada pašvaldības policijas vecākā inspektora, kurš pašlaik amatā aizstāj arī struktūrvienības priekšnieku, amata alga ir ~ 1200eiro pirms nodokļu nomaksas. Inspektoram – par simts eiro mazāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Alūksnes pašvaldības policija – viena no mazākajām” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.