Vasaras brīvlaiks skolēniem ir ne tikai atpūtas laiks pēc mācību gada, bet arī iespēja no 15 gadu vecuma iegūt pirmo darba pieredzi. Alūksnes novadā ir darba devēji, kas vasaras sezonā piedāvā darbu skolēniem, un jaunieši šo iespēju izmanto. Patiesībā vēlme strādāt ir lielāka nekā pieejamo darba vietu skaits.

Latvijā par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumiem atbild Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un skolēnu nodarbināšanai paredzēts arī valsts atbalsts. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbina skolēnu, saņem dotāciju 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja tiek nodarbināts skolēns ar invaliditāti, dotācija atbilst pilnam minimālās mēneša darba algas apmēram. NVA sedz skolēna obligāto veselības pārbaužu izmaksas, ja to paredz normatīvie akti, kā arī nodrošina apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Papildus tiek piešķirta dotācija skolēna darba vadītāja atalgojumam. Darba devējam savukārt jānodrošina līdzfinansējums skolēna algai, jāveic nodokļu nomaksa un jāapmaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Skolēna atalgojumam par pilnu nostrādātu darba mēnesi jāatbilst valstī noteiktajai minimālajai algai – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. Skolēns pasākuma ietvaros var tikt nodarbināts no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem. Skolēnus gan nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai vai attīstībai. Darba devēji darba vietas varēja pieteikt līdz marta vidum, Latvijā kopumā pieteicās vairāk nekā septiņi simti darba devēju.

Ņemot vērā lielu darba devēju atsaucību, skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5 283 416 eiro, kas ir pietiekams, lai izveidotajās darba vietās vienu mēnesi nodarbinātu 13 804 skolēnus.

Interese liela, vietu nepietiek

Alūksnes novadā 16 darba devēji pieteikuši 74 darba vietas. Pirmie jaunieši jau uzsākuši darbu, un lielākoties visām darba vietām darbinieki jau atrasti. Tomēr vakanto darba vietu, uz kurām skolēni var pieteikties vasaras darbam, saraksts joprojām tiek aktualizēts. Raksta tapšanas brīdī Alūksnes novadā vakantas bija 12 darba vietas, piemēram, tobrīd meklēja vairākus viesmīļus, pavāra palīgus, viesnīcas istabeni, nomas punkta darbiniekus.

Lielākais darba devējs novadā ir Alūksnes novada pašvaldība – dažādās iestādēs kopumā ir 44 darba vietas, vienā iestādē vairākas. Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolā, Alūksnes Sporta skolā, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, “Spodra”, Alūksnes novada muzejā, pirmsskolas izglītības iestādēs “Pūcīte”, “Pienenīte” un “Sprīdītis”, Tūrisma informācijas centrā, Alūksnes novada bibliotēkā, Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldē, Viktora Ķirpa Ates muzejā. Alūksnes novada pagastu apvienības personāla speciāliste Elita Laiva atzīst, ka skolēnu interese par darbu vasarā ir ļoti liela, taču visiem interesentiem darba vietu diemžēl nepietiek. “Esmu saņēmusi arī vecāku zvanus ar lūgumu rast iespēju viņu bērnam strādāt, taču diemžēl nākas atteikt,” stāsta E. Laiva. Viņa norāda, ka sagatavošanās darbi sākas jau martā, kad jāiesniedz darba vietu pieteikumi. “Jāatzīst, ka tas ir salīdzinoši agri – gan darba devējam, gan skolēnam vēl šķiet, ka vasara ir tālu. Taču, ja jaunietis vēlas vasarā strādāt, par to jādomā jau pavasarī,” uzsver E. Laiva.

Mīts par slinkiem jauniešiem

Visvairāk jauniešus nodarbina “Spodrā”, kur jūnijā strādā divi jaunieši, jūlijā – trīs, bet augustā – divi. “No skolēnu puses interese ir, un darba vietu vajadzētu vairāk. Noteikti atrastos, kas strādā. Jaunieši iestādēm ir lieli palīgi. Piemēram, kad vadīju Zeltiņu pagasta pārvaldi, katru vasaru nodarbinājām vienu, reizēm pat divus bērnus. Manā uztverē, viņi bija lieli palīgi. Bija degsme gribēt darīt. Protams, viss atkarīgs no darbiņa, ko jaunietim uztic un kā viņam tas padodas. Daudz atkarīgs no paša bērna, ko viņš spēj. Viens labāk strādā ar datoru un var daudz ko palīdzēt, bet cits savukārt labāk dodas ravēt un kopt. Ja darba devēji ir gatavi jauniešus pieņemt darbā gadu no gada, tas apliecina, ka viņi ir palīgi, uz kuriem var paļauties, un ka darba devēji ir apmierināti ar paveikto,” saka E. Laiva.

E. Laiva nepiekrīt apgalvojumam, ka mūsdienu jaunieši ir slinki un nevēlas strādāt, dodot priekšroku laika pavadīšanai telefonos vai citās ierīcēs. “To noteikti nevar attiecināt uz visiem jauniešiem. Jā, iespējams, kāds darba laikā arī ieskatās telefonā, bet to taču dara arī pieaugušie. Teikt, ka tā būtu nopietna problēma, nevaru,” viņa uzsver. Viņasprāt, svarīga ir arī pieeja darbam ar jauniešiem. “Jaunieši ir jāieinteresē strādāt – nevar vienkārši uzdot uzdevumu, neizskaidrojot tā jēgu. Varbūt konkrētais darbs viņam ir pilnīgi jauns, piemēram, viņš nekad nav ravējis. Tad ir svarīgi ne tikai pateikt, ko darīt, bet arī paskaidrot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Vēl labāk – kādu brīdi pastrādāt kopā. Tad rodas interese, motivācija. Nevar tikai komandēt – jāiet blakus un jāatbalsta,” dalās E. Laiva. Par pilnu nostrādātu mēnesi jaunietis saņem valstī noteikto minimālo algu – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. E. Laiva uzsver, ka tas ir labs atalgojums, taču, lai to nopelnītu, ir arī godprātīgi jāstrādā.

Pirmo reizi Sporta skolā

Šovasar pirmo reizi skolēnu nodarbinātības programmā iesaistījusies Alūksnes Sporta skola, kur jūnijā un jūlijā strādās pa vienam jaunietim. Skolas direktore Līga Tomsone stāsta, ka viena no jaunietēm jau ir uzsākusi darbu, turklāt – viņa ir Sporta skolas audzēkne. Viņai ir iespēja ielūkoties Sporta skolas ikdienas darbā un saprast, cik daudz pūļu jāiegulda, lai vide vienmēr būtu sakopta un kārtīga. “Ikdienā jaunieši to varbūt nepamana un nenovērtē, bet, kad paši pamēģina darboties, viņi daudz labāk saprot darba nozīmi un vērtību. Šogad nolēmām iesaistīt jauniešus kā palīgus laikā, kad darbinieki dodas atvaļinājumā, jo darba no tā nekļūst mazāk,” saka L. Tomsone. Darba vietu pieteikšana kā iestādes vadītājai viņai nebija sarežģīta, jo pašvaldībā ir pieredzējis atbildīgais speciālists, kurš palīdzēja kārtot visus nepieciešamos dokumentus. Viņa neslēpj, ka lielākais satraukums bijis vien par to, vai vispār būs kāds jaunietis, kurš pieteiksies darbā.

L. Tomsone vērtē, ka šobrīd iestādē ar jaunietes darbu ir apmierināti – visi uzdevumi tiek paveikti, kā prasīts, un no darba nebaidās. “Esam patīkami pārsteigti. Protams, tas ir ģimenes nopelns, ka bērns ir gatavs strādāt un ieguldīties. Noteikti jaunietei ir savi sapņi, ko viņa vēlas īstenot ar šo nopelnīto naudu. Uzskatu, ka vecākiem būtu jādod iespēja ļaut bērnam šo naudu izlietot pēc savas vēlēšanās, nevis iekļaut to kopējā ģimenes budžetā. Tas veicinātu vēlmi un interesi strādāt arī nākotnē. Gribētu, lai darba devēji gan pašvaldībā, gan citur veido pareizu izpratni jauniešos, ka minimālā alga nenokrīt no debesīm un tā nav tikai par to, ka esi atnācis vispār uz darbu, – darbs ir jāpaveic godprātīgi un atbildīgi,” saka L. Tomsone.

Desmit vasaras Tūrisma centrā

Alūksnes Tūrisma informācijas centrā vasarās jaunieši strādā jau desmito gadu – kopš 2015. gada. “Šo gadu laikā pie mums strādājuši daudzi dažādi jaunieši – katrs ar savām prasmēm un personību. Darbs tūrisma un viesmīlības jomā prasa ne tikai zināšanas par novadu un nozari, bet arī spēju komunicēt, ātri reaģēt un orientēties informācijā. Ja kādu faktu nezini – jāprot atrast. Svarīgākais ir tas, ka šī iespēja ļauj jauniešiem iegūt pirmo darba pieredzi. Interese vienmēr ir lielāka nekā pieejamo vietu skaits, tāpēc kandidātus aicinām uz pārrunām, un daudziem tā ir pirmā pieredze un iespēja saprast, kā notiek atlases process un kā funkcionē darba tirgus. Jauniešiem tā ir pieredze, bet mums liela atbildība. Šī pieredze var būt gan pozitīva, gan negatīva – un tieši mēs varam to veidot par veiksmīgu. Tas, ka daudzi jaunieši izvēlas pie mums atgriezties vēl citās vasarās, liecina, ka viņu pieredze šeit bijusi pozitīva,” stāsta centra vadītāja Iveta Veļķere.

Viņa uzsver, ka jauniešu iesaiste ir lielisks veids, kā vasarā nodrošināt darbaspēku tūrisma objektos. “Jaunieši mums ir lieli palīgi. Šī programma ir ļoti laba un abpusēji izdevīga – jauniešiem tā dod iespēju gūt pieredzi, bet mums – vērtīgu atbalstu ikdienas darbā,” saka I. Veļķere. Desmit gadu laikā pieredze ar jauniešiem bijusi tikai pozitīva – nevienas darba attiecības nav nācies pārtraukt priekšlaicīgi.

“Kļūst gatavi dzīvei”

Kafejnīca “Marta”, kas atrodas Alūksnes ezera krastā, jau vairākus gadus ir vieta, kur jaunieši sper pirmos soļus darba pasaulē. Pašlaik tur divi jaunieši strādā kā viesmīļi, un arī jūlijā un augustā plānots nodarbināt vēl divus skolēnus. “Pieredze ir ļoti veiksmīga – kopš pirms septiņiem gadiem pārņēmu saimniekošanu “Martā”, katru vasaru pie mums strādā jaunieši. Arī iepriekš vasarās kafejnīcas darbā iesaistīja jauniešus – tik, cik ir šī Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātā programma, tik vasaras arī kafejnīcā strādā jaunieši,” stāsta saimniece Sanita Fjodorova.

Jaunieši, kuri šobrīd strādā kafejnīcā, ir ar iepriekšēju pieredzi viesmīļu darbā, tomēr ne vienmēr tā ir, kas nozīmē vairāk laika ieguldīt apmācībā. “Nereti jauniešiem vispār nav nekādas darba pieredzes – viņi nav strādājuši un nezina, kā veicami pat vienkārši uzdevumi. Taču mēs visu iemācām, un pēc diviem mēnešiem, kad pienācis laiks doties prom, viņi jau ir daudz zinošāki un prasmīgāki – kā saka, gatavi dzīvei,” stāsta S. Fjodorova un uzsver, ka tas nekad nav bijis šķērslis, lai piedalītos NVA atbalsta programmā un piedāvātu darbu jauniešiem. “Esam gatavi apmācīt un ar to rēķināmies. Tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka NVA sedz pusi no darba algas. Tas uzņēmumiem ir būtiski,” viņa norāda. Septiņu gadu laikā pieredze bijusi ļoti pozitīva – tikai divos gadījumos nav izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar darbā pieņemto jaunieti. Viņasprāt, ļaut jauniešiem strādāt tikai divus vasaras mēnešus ir optimāli. “Viņi vēl ir bērni, viņiem vajag arī atpūtu. Trīs mēneši būtu par daudz – vismaz vienam mēnesim vasarā jābūt brīvam, lai atjaunotu spēkus pirms jaunā mācību gada,” saka kafejnīcas saimniece.

Interese par vasaras darba iespējām ir liela, un gribētāju netrūkst, tomēr visiem nodrošināt darbu nav iespējams. Vienlaikus jāņem vērā būtiska nianse – darbā tiek pieņemti tikai pilngadīgi jaunieši, jo kafejnīcā jāpasniedz alkohols un jānovāc trauki, kuros tas ticis lietots. Kopumā S. Fjodorova programmu vērtē ļoti pozitīvi – ieguvēji ir gan uzņēmēji, kuri var piesaistīt papildu darbaspēku, gan jaunieši, kuri iegūst pirmo darba pieredzi. “Ar jauniešiem saglabājam labas attiecības un ar interesi sekojam līdzi viņu tālākajām gaitām. Kāds no viņiem jau ir kļuvis par ārstu, cits – par uztura speciālistu. Aug par labiem cilvēkiem. Pie mums viņi spēra pirmos soļus darba pasaulē, kas deva viņiem vajadzīgās iemaņas turpmākai dzīvei. Kad viņi atgriežas Alūksnē, vienmēr iegriežas pie mums, jo arī viņiem saglabājušās siltas atmiņas par šeit pavadīto laiku,” stāsta S. Fjodorova un iedrošina arī citus uzņēmējus iesaistīties NVA programmā, kas sniedz būtisku atbalstu uzņēmumiem. “Dalība programmā nav sarežģīta – agrāk bija jāaizpilda daudz papīru ar roku un jāapmeklē NVA filiāle klātienē, bet tagad visu var izdarīt attālināti. Pieteikšanās un atskaišu iesniegšana notiek elektroniski, tāpēc viss ir daudz ērtāk un vienkāršāk,” skaidro S. Fjodorova.

Skolēni arī veikalos

Arī “Maxima Latvija” skolēnu vasaras nodarbinātības programmā piedalās vairākus gadus. Kā norāda uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule – jaunietim tā ir iespēja iegūt pirmo praktisko pieredzi, iemāca atbildību un veicina prasmes, kas noderēs arī nākotnē, neatkarīgi no izvēlētās karjeras. “Šovasar Alūksnes novada “Maxima” veikalos darbu uzsāks trīs skolēni. Arī iepriekšējos gados veiksmīgi esam sadarbojušies ar NVA, nodrošinot jauniešiem iespēju apgūt mazumtirdzniecības nozari. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šie jaunieši spēj veiksmīgi iekļauties kolektīvā un pildīt uzticētos pienākumus,” stāsta uzņēmuma pārstāve.

Strādājot “Maxima”, jauniešiem ir iespēja apgūt mazumtirdzniecības nozares darbības pamatprincipus, iepazīt veikala ikdienas procesus, attīstīt saskarsmes un komunikācijas prasmes, kā arī gūt praktiskas iemaņas, veicot preču izvietotāja pienākumus. Šai pozīcijai noteiktā darba samaksa ir 740 eiro bruto mēnesī, darba devējs sedz 50 % no atalgojuma, bet otru pusi sedz NVA. Papildus skolēnu nodarbinātībai vasarā “Maxima Latvija” uzsākusi īpašu ilgtermiņa karjeras programmu jauniešiem – studentiem. Programma piedāvā elastīgu darba grafiku, kas ļauj ērti apvienot studijas ar darbu gan tirdzniecības, gan ražošanas jomā.

UZZIŅA
■ 2025. gada skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā Alūksnes novadā apstiprinātas 74 darba vietas pie 16 darba devējiem. Profesijas, kurās ir visvairāk darba vietu – viesmīlis (16), palīgstrādnieks (8), nomas punkta darbinieks (7), tehniskais strādnieks (7), sezonas strādnieks (7), skolotāja palīgs (6), tūrisma gids (3).
■ Līdz 10. jūnijam (ieskaitot) darbu Alūksnes novadā bija uzsākuši 20 skolēni.
■ Vakancēm vēl var pieteikties:
https://www.nva.gov.lv/lv/skolenu-vasaras-nodarbinatiba-skoleniem.
■ Valsts līdzfinansētajās darba vietās strādāt var skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Darba alga par nostrādāto mēnesi – minimālā jeb 740 eiro pirms nodokļu nomaksas.
AVOTS: NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRA

Katru dienu jauns piedzīvojums

Trešo vasaru Tūrisma informācijas centrā strādā alūksnietis Lauris Ķikuts. Pati pirmā darba pieredze gan bija Alūksnes novada muzejā, bet pēdējos gados – TIC. “Protams, darbā ir sava rutīna, zinu, cikos ieradīšos darbā un cikos iešu prom, bet katra diena ir kā jauns piedzīvojums. Nezinu, kādi notikumi notiks un kādi cilvēki ieradīsies un ko jautās. Ir standarta jautājumi, uz kuriem atbildes es zinu, bet man ir uzdoti jautājumi, uz kuriem man nav atbildes, visu mūžu dzīvojot Alūksnē. Piemēram, kur ir tuvākais antikvariāts vai stikla taras nodošanas vieta, bez depozīta. Jautājumi var būt ļoti dažādi, un tiem nevar sagatavoties, nezini, ko pajautās. Vēl ir bijuši tūristi, kuriem neinteresēja apskates objekti, bet vēlējās redzēt Krievijas robežu,” stāsta Lauris. Viņa līdzšinējā pieredze darbā ar apmeklētājiem bijusi tikai pozitīva, nevienu reizi nav bijis jāsaskaras ar dusmām vai negatīvu attieksmi. Viņaprāt, vasaras darbs ir ļoti laba iespēja, lai saprastu, ko vēlies dzīvē darīt un ko tomēr ne. Jaunietis vēl nav izlēmis, kāda būs viņa nākotnes profesija, ir vēl gads domāt, bet šobrīd sliecas vairāk uz to, ka tā nebūs tūrisma joma. “Nevaru iedomāties, ka vasarā nedarītu neko. Protams, vēlējos nopelnīt. Arī mani draugi un māsa vasarās strādā, tādēļ likās pašsaprotami,” stāsta Lauris. Viņa darbs ir gan Tūrisma informācijas centrā pilsētas centrā, gan skatu tornī Tempļakalna parkā. Interesanti, ka Lauris vēl kā mazs zēns pirms 11 gadiem turēja skatu torņa atklāšanas lentu. Šodien viņš tur strādā. Viņaprāt, atalgojums kā jaunietim bez pieredzes ir gana labs. Ko ar nopelnīto naudu darīs, konkrētu plānu nav – krās.

Darbs vasarā – nevis pienākums, bet iespēja

Kafejnīcā “Marta” šovasar strādā Elīza Eislere un Matīss Kabluks. Abi jaunieši jau iepriekš guvuši darba pieredzi – arī pagājušajā vasarā viņi izmantoja brīvlaiku, lai strādātu. Divus mēnešus veltīt darbam ir viņu pašu izvēle, jo abi vēlas vasaru pavadīt jēgpilni un lietderīgi. “Strādāju, jo gribu pats nopelnīt savu naudu un tērēt to tā, kā pats vēlos. Mans mērķis ir skaidrs – vēlos sakrāt naudu savai pirmajai mašīnai. Manuprāt, vasarā ir labāk darīt kaut ko jēgpilnu, nevis vienkārši neko nedarīt. Protams, var arī neko nedarīt, bet tad jau arī nekā nebūs. Brīvlaiks ir pietiekami garš, lai paspētu gan pastrādāt, gan arī atpūsties,” saka Matīss.

Elīza vasarā nolēmusi strādāt divu iemeslu dēļ. “Pirmkārt – finansiālais aspekts, otrkārt – iespēja darīt kaut ko interesantu ārpus mājām. Es nespētu visu dienu vienkārši sēdēt mājās, neko jēgpilnu nedarot. Šeit varu gan iemācīties jaunas lietas, gan apgūt praktiskas iemaņas. Tā ir pieredze, kas var noderēt nākotnē,” stāsta Elīza. Lai gan savu nākotni viņa neplāno saistīt ar viesmīlību, tomēr iegūtās prasmes var noderēt. “Jebkura pieredze ir vērtīga. Man, piemēram, ļoti patīk komunicēt ar klientiem – lielākoties veidojas pozitīvas sarunas,” viņa piebilst. Matīsam gan ir gadījusies arī negatīva pieredze. “Ir gadījumi, kad klienti meklē kļūdas tur, kur to nemaz nav. Nepiekrītu teicienam, ka klientam vienmēr ir taisnība, – tā nav. Tomēr vienmēr cenšos būt atsaucīgs un pozitīvs, cik vien iespējams,” viņš saka. Abi zina arī citus jauniešus, kuri vasarā vēlējās strādāt, taču Alūksnē darba piedāvājums nav tik plašs, un diemžēl visiem darba vietu nepietiek. Abu jauniešu vecāki bērnu izvēli atbalsta – ja pašiem patīk, lai strādā. Runājot par atalgojumu, Elīza un Matīss atzīst, ka tas varētu būt lielāks. “Protams, saprotam, ka mums nav lielas pieredzes vai zināšanu. Skolēnam alga ir pieņemama, bet grūti iedomāties, kā ir pieaugušajam ar šādu atalgojumu. Minimālā alga ir pārāk maza,” viņi spriež. Abi ir vienisprātis – arī nākamajā vasarā noteikti strādās.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.