Iedzīvotāju iespējas iegādāties savu mājokli ir visai ierobežotas. Vidusmēra ģimene ar ļoti lielām grūtībām var atļauties vai varbūt pat nemaz nevar atļauties vienlaikus dzīvot īrētā dzīvoklī Latvijas pierobežas reģionā un uzkrāt summu pirmajai iemaksai, ņemot hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Daļa ģimeņu nevēlas uzņemties ilgstošas kredītsaistības, bet citi neatbilst banku kreditēšanas nosacījumiem. Bankas ļoti strikti vērtē klientus un analizē potenciālos riskus kā, piemēram, kredītņēmēja maksātspēju, piedāvātās ķīlas un citus nosacījumus. Tādēļ vienīgā iespēja ir dzīvojamo platību īrēt. Tomēr arī šajā sektorā situācija nav spīdoša. Reģionos, arī Alūksnes novadā, dzīvojamais fonds sastāv no padomjlaikā un vēl pirms tā celtiem daudzdzīvokļu namiem. Tajos dzīvokļus īrei piedāvā gan privātpersonas, gan pašvaldība. Tomēr to kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām un, kā norāda īrnieki, privātpersonas par tiem prasa neadekvāti augstu īres maksu. Ar dzīvokļu izīrēšanu jau vairākus gadus nodarbojas alūksniete Laura Sideja (attēlā), un arī viņai ir savs viedoklis šajā jomā.
Alūksnieši Anete un Kristaps Kaktiņi ar saviem trīs bērniem dzīvo īrētā četristabu dzīvoklī Pilsētas bulvārī 5. Sākotnēji viņi īrējuši nelielu dzīvokli pilsētā, bet, ģimenei paplašinoties, bija nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības, tādēļ tagad viņi pārcēlušies jau uz trešo īrēto dzīvokli. “Alūksnē īrēt dzīvokli nemaz nav tik viegli, ļoti grūti dabūt piedāvātajai īres maksai adekvātu dzīvojamo platību. Arī kvadratūras ziņā cena bieži vien neatbilst tai, ko piedāvā izīrētājs. Mums paveicās, visi trīs izīrētāji ir ļoti pretimnākoši cilvēki. Viens no dzīvokļu īpašniekiem atļāva mums dzīvokli remontēt pēc saviem ieskatiem, lai mēs, tajā dzīvojot, justos komfortabli. Ieguldījām savus līdzekļus, bet viņš bija remontā ieinteresēts un mūsu iztērēto naudas summu atskaitīja no īres maksas,” atceras A. Kaktiņa.
Noslēdz līgumu
Pirms sākt īrēt kādu no dzīvokļiem, lai nebūtu problēmu, ģimene ar dzīvokļa īpašnieku noslēgusi līgumu, kurā atrunāti gan īrnieku pienākumi, atbildība un norēķinu kārtība, gan izīrētāja pienākumi. “Ar pašreizējā dzīvokļa īpašnieku esam noslēguši beztermiņa līgumu, ar noteikumu, ka katru gadu abas puses to pārskata un līgumā atjauno saistības,” stāsta Anete. Viņa ir apmierināta ar īres maksu, kuru gan neatklāj, bet norāda, ka tā, viņasprāt, ir adekvāta vairāk nekā 80 m² lielam mēbelētam dzīvoklim, turklāt ģimeni apmierina tā atrašanās vieta, tehniskais un vizuālais stāvoklis, kā arī tas, ka mājai, kurā dzīvoklis atrodas, drīzumā tiks veikti renovācijas darbi.
Ne visi ir pretimnākoši
Dzīvojot īrētā dzīvoklī, klientiem jārēķinās, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki būs atsaucīgi. “Pati ar to neesmu saskārusies, bet esmu dzirdējusi, ka ne visi ir pretimnākoši un atļauj īrniekiem dzīvokli iekārtot pēc saviem ieskatiem. Ne katram no viņiem patīk arī tas, ka īrnieks ir gatavs dzīvokli remontēt, ieguldot savus līdzekļus un padarot to mūsdienīgāku, līdz ar ko arī paaugstinot tā vērtību. Tādēļ izīrētājam, pirms dzīvokli piedāvā klientam, tomēr būtu kritiski jānovērtē sava prece, jo uzskatu, ka pašlaik daudzi īrei piedāvā dzīvokļus ļoti sliktā stāvoklī, bet prasa par to neadekvāti augstu samaksu. Īres dzīvokļu cenas kā Rīgā, bet ienākumi – kā laukos,” domā A. Kaktiņa.
Kaktiņu ģimene pirmos divus īres dzīvokļus iekārtojuši ar savām mēbelēm, bet trešais, kurā dzīvo pašlaik, jau sākotnēji bijis gandrīz pilnībā mēbelēts. “Tas uzliek papildu atbildību ar dzīvokļa saimnieka mantu rīkoties atbildīgi, taču arī viņam jārēķinās, ka mēbeles laika gaitā nolietojas un tās jāatjauno. Pēc pieredzes zinu, ka ne visi, taupot savus finanšu līdzekļus, to vēlas darīt,” novērojusi A. Kaktiņa.
Pašvaldībai jāatbalsta
Kaktiņu ģimene uzskata, ka vietējai pašvaldībai, rūpējoties par demogrāfisko situāciju novadā, vairāk jāatbalsta ģimenes ar bērniem, īpaši tās, kurās ir trīs un vairāk bērnu. “Jāatbalsta ne tikai ar dzīvojamo platību vai pabalstiem, bet arī visos citos iespējamajos veidos. Jārada priekšrocības, lai ģimenes ar bērniem paliktu novadā. Pašvaldības dzīvojamais fonds ir novecojis, tādēļ apsveicama ir iniciatīva būvēt jaunus zemas īres maksas dzīvokļus, ko piedāvāt jaunajiem speciālistiem, jaunajām ģimenēm. Cik es būtu gatava maksāt par šāda dzīvokļa īri? Ņemot vērā mūsu ģimenes cilvēku skaitu, ienākumus un izdevumus, īres maksas griesti par šādu dzīvojamo platību varētu būt 300 eiro mēnesī,” saka A. Kaktiņa.
Cenas līdzīgas
Sludinājumu portālā www.ss.com 30 m² liela vienistabas dzīvokļa ar visām ērtībām Alūksnē, kas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra, ezera un Pilssalas, īre maksā 50 eiro dienā vai 1,67 €/m². Par trīsistabu ar visām ērtībām mēbelēta dzīvokļa īri Torņa ielā saimnieks prasa 250 eiro mēnesī, savukārt par daļēji mēbelētu četristabu dzīvokli pilsētas centrā būs jāmaksā 400 eiro mēnesī vai 4 €/m². Salīdzinot ar kaimiņu novadu, sludinājumu portālā īres dzīvoklis Smiltenes novadā ir tikai viens, tas pats neremontēts un vienistabas ar malkas apkuri, par kura īri saimnieks prasa 100 eiro mēnesī. Pārējie seši dzīvokļi Smiltenē tiek piedāvāti tikai pārdošanai.
Portālā piedāvātās īres cenas galvaspilsētā ir līdzīgas. 1935. gadā celtā renovētas fasādes namā par trīsistabu īres dzīvokli Rīgas vēsturiskajā centrā jāmaksā 800 €/mēnesī vai 9,41 €/m². Tālāk no centra – Teikā – mēbelēts trīsistabu dzīvoklis, kas aprīkots ar visu nepieciešamo sadzīves tehniku, TV un virtuves piederumiem, dabūjams par 350 €/mēnesī vai 5,83 €/m².
Līdzīgs piedāvājums arī, piemēram, Bolderājā. Tātad īres dzīvokļu cenas Alūksnē ir stipri pietuvinātas izmaksām Rīgā, lai gan zināms, ka Alūksnē cilvēku maksātspēja ir krietni vien zemāka nekā galvaspilsētā dzīvojošajiem.
Pieprasījums īrei ilgtermiņā
Alūksnē un novadā ir vairākas privātpersonas, kuras nodarbojas ar dzīvokļu piedāvāšanu īrei. Zināmu pieredzi šajā jomā iemantojusi alūksniete Laura Sideja. Viņa īrei piedāvā pavisam astoņus labiekārtotus dzīvokļus daudzdzīvokļu mājā Pils ielā 44, no kuriem divi pieslēgti centrālajai apkurei, pārējie apsildāmi ar malkas krāsnīm. Dzīvokļos nepieciešamais aprīkojums ir tikai virtuvē, pārējās telpās klients nāk ar savām mēbelēm. “Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir ļoti liels. Pašlaik visi ir aizņemti, bet ar septembri kādi no tiem atbrīvosies un būs pieejami tirgū. Vislielākais pieprasījums ir pēc dzīvokļiem ilgtermiņa īrei, tos vēlas dažāda gadagājuma cilvēki. Vislabprātāk izīrēju ģimenēm, jo jaunieši ir, kā es saku, viendienas īrnieki, kuriem dzīvojamo platību piedāvāju nelabprāt. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem pieauga pēc pašvaldības realizētās skolu reformas. Tad telefons ik dienu bija karsts no zvaniem. Kad visi bija jau izīrēti, žēl bija atteikt, piemēram, mammām ar trīs bērniem, kuras žēlojās par tālo ceļu, kas tagad mazajiem jāmēro no laukiem uz pilsētas skolu,” stāsta L. Sideja.
Izīrē arī pašvaldība
Alūksnes novadā pavisam ir 330 pašvaldībai piederošu dzīvokļu, no tiem 150 pilsētā, bet 180 novada pagastos. Alūksnes novada pašvaldības SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Raivis Bisenieks stāsta, ka aptuveni 70 no šiem dzīvokļiem nav izīrēti. 65 no tiem ir dzīvošanai nederīgi, un, lai tos sakārtotu, nepieciešami palieli ieguldījumi. Pārējie ir trīs un četru istabu dzīvokļi, kam ir liela platība, piemēram, “Pīlādžos”, Mālupes pagastā, pēc kuriem ilgstoši nav pieprasījuma. No 330 pašvaldībai piederošajiem 100 dzīvokļi ir ar visām ērtībām – ūdeni, kanalizāciju un centralizēto siltumapgādi, tomēr dzīvojamais fonds ir gana novecojis, celts vēl padomju laikā vai pirms tā.
SIA “Alūksnes nami” pašvaldības vārdā dzīvokļus izīrē, noslēdzot īres līgumus, bet dzīvokļu īres maksa tiek noteikta ar domes lēmumu. “Pašreizējā maksa par īri ir salīdzinoši zema un nav konkurētspējīga tirgū. Tā nav pārskatīta kopš 2018. gada, tādēļ pašlaik SIA “Alūksnes nami” kopā ar pašvaldību strādā pie jauna modeļa, kurā īres maksas lielums varētu būt atkarīgs arī no dzīvokļa tehniskā stāvokļa un tā atrašanās vietas,” stāsta R. Bisenieks. SIA “Alūksnes nami” visām īrnieku sociālajām grupām izraksta vienādus īres rēķinus, bet, ja kādam no viņiem nepieciešama atlaide, īrnieks ar iesniegumu vēršas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē, kur tas tiek izvērtēts.
Plāno dzīvokļus remontēt
Īrniekiem arī pašiem ir tiesības pašvaldības dzīvoklī veikt uzlabojumus, piemēram, pirms ieguldījumu veikšanas tos saskaņojot ar izīrētāju, nomainīt logus, durvis, uzlabot apkures iekārtu stāvokli vai ko citu. Ja pašvaldība iecerētos darbus akceptē, īrnieka materiālie ieguldījumi tiek kompensēti caur samazinātu īres maksu.
“Protams, arī pašvaldības dzīvokļu sektorā ir parādnieki, kuriem ir grūtības norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem un īri, ar kuriem strādājam papildus,” norāda R. Bisenieks.
Pavisam nesen ir noslēgusies iepirkuma procedūra, kuras rezultātā izvēlēti vairāki pretendenti, kuri uz vispārējās vienošanās pamata veiks remontdarbus pašvaldības dzīvokļos atbilstoši konkrētajā gadā pieejamajam finansējumam. “Kopā ar pašvaldību prioritārā kārtībā noteiksim remontējamos dzīvokļus, remontdarbus veiks tas pretendents, kurš uz katru konkrēto dzīvokļa remontu būs iesniedzis zemāko cenu,” stāsta R. Bisenieks.
Noslēgts pilnvarojuma līgums
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers norāda, ka dzīvojamais fonds novadā ir ļoti novecojis. Lai situāciju mainītu, Alūksnes novada pašvaldībai šobrīd ir noslēgts pilnvarojuma līgums ar vienu komersantu par zemas īres māju būvēšanu Alūksnes novadā. Šim mērķim komersants no pašvaldības izsoles ceļā iegādājies zemesgabalu Kanaviņu ielā 7A un turpina darbu pie izvirzītā mērķa sasniegšanas.
Savukārt pašvaldība 2024. gadā ir izstrādājusi un dome pieņēmusi saistošos noteikumus “Par zemas īres mājokļu izīrēšanas kārtību Alūksnes novadā”. Tajos atrunāts, kāda būs dzīvokļu izīrēšanas kārtība dzīvojamās īres mājās novadā kontekstā ar MK noteikumiem Nr. 459. “Šie noteikumi nebūs attiecināmi uz pašvaldības dzīvokļu izīrēšanu, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā,” uzsver pašvaldības pārstāve Evita Aploka.
Priekšrocība kvalificētiem speciālistiem
Zemas īres mājokļu rindā Alūksnes novadā tiks uzņemtas mājsaimniecības, kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 459 35. punktā noteiktajiem kritērijiem. Noteiktas arī kategorijas, ko rindā uzņems prioritārā secībā. “Tie ir kvalificēti speciālisti ar atbilstošu augstāko izglītību, kas sākuši darbu novadā ne agrāk kā divus gadus pirms reģistrēšanās rindā novada attīstības programmā noteiktajās nozarēs – medicīnā, inženierijā vai enerģētikā vai ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu izpildē. Otra prioritārā kategorija ir mājsaimniecības ar vismaz trīs bērniem līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst izglītību,” norāda E. Aploka.
Turpina gatavot projektus
Pašvaldības pārstāve stāsta, ka zemas īres dzīvokļu īres maksas nosacījumus nosaka jau iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 459, kas paredz, ka īrnieks maksā īres maksu apmērā, kas tiek aprēķināta atbilstoši īrētā dzīvokļa platībai un kas nepārsniedz 5 euro/m2 mēnesī. “Vienlaikus arī MK noteikumi paredz, kādus maksājumus īrnieks maksā papildus īres maksai, tostarp apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodokli, pārvaldīšanas izdevumus, ikmēneša uzkrājumu remontiem,” saka E. Aploka.
Viņa atklāj, ka pašvaldības administrācija turpina gatavot divus projektu pieteikumus Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai sociālo mājokļu nodrošināšanai. Viens no projektiem paredz jaunas 24 dzīvokļu mājas būvniecību (atrašanās vieta vēl nav definēta). Otrā projektā pašvaldība plāno veikt pārbūves darbus daudzdzīvokļu mājā “Pīlādži”, Mālupes pagastā, esošajos pašvaldības dzīvokļos un veikt remontdarbus atsevišķos dzīvokļos dažādās adresēs novada teritorijā saskaņā ar dzīvokļos veiktajiem apsekojumiem.
Vēl viens pašvaldības projekts “Sociālo mājokļu atjaunošana” ir atbalstīts, un tajā paredzēts pārbūvēt ēku Jāņkalna ielā 8, Alūksnē, izveidojot 12 dzīvokļus. Turpinās iepirkuma procedūra.
Ir potenciālie īrnieki
Alūksnes novada pašvaldība iesaistījusies arī Publiskās un privātās partnerības programmā, konceptuāli atbalstot savu dalību Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmā, kur plānots izbūvēt vismaz 48 īres dzīvokļus. Pirmajā lotē Alūksne netika izvēlēta, tagad pašvaldībai jāpieņem lēmums par 2. un 3. loti, kur eksperti izvērtēs teritorijas atbilstību.
Iesaistoties šajā programmā, veikts pētījums par iedzīvotāju maksātspēju un pieprasījumu pēc jauniem īres dzīvokļiem, analizējot dzīvokļu piedāvājumu, pieprasījumu un maksātspēju, statistiku par dzīvojamo fondu, migrāciju, demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas analīze, nākotnes pieprasījuma prognoze.
“Secināts, ka pieejamu īres dzīvokļu mērķa segmentā ir potenciālie īrnieki, taču tirgus nepiedāvā atbilstošu piedāvājumu. Šī mērķauditorija ir nodarbinātie, kas īrē dzīvokli un vēlas pārcelties, arī personas, kuras uz darba vietu Alūksnē brauc no citām pilsētām. Tie ir nodarbinātie gan uzņēmumos, gan valsts pārvaldes un aizsardzības struktūrās,” atklāj E. Aploka.
Problēmu netrūkst
LAURA SIDEJA: dzīvokļus izīrē jau vairākus gadus:
“Dzīvokļu īpašniekam ar izīrēšanu neveicas nemaz tik viegli, kā varētu domāt. Īrnieki gadās dažādi. Šo gadu laikā esmu satikusi visdažādākos – godīgus, kārtīgus cilvēkus, kuri ar cieņu izturas pret svešu īpašumu, bet arī tādus, kuru dēļ nākas ilgi atjaunot dzīvokli. Ar laiku izīrētājam attīstās “sestā maņa” – bieži vien jau pirmajā sarunā saprotu, vai cilvēks būs problēmu cēlonis vai sakarīgs īrnieks. Visbiežāk nākas saskarties ar nemaksātājiem. Nemaksā vienu mēnesi, sola norēķināties nākamajā, bet arī nākamajā parādu atdot neizdodas. Tad tikai konstatēju, ka īrnieki dzīvokli pametuši, atstājot neaizslēgtu, un, parādsaistības nenokārtojuši, pazuduši uz neatgriešanos. Šādi cilvēki mazina uzticību īrniekiem, lai gan citi savas saistības nokārto godprātīgi. Pati modri sekoju līdzi īrnieku uzvedībai dzīvokļos. Protams, netraucēju viņus un neeju pie viņiem katru mēnesi, bet, tā kā arī pati dzīvoju šajā ēkā, paturu viņus savā redzeslokā. Ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kuri strādā ārzemēs, bet Alūksnē palikušo dzīvojamo platību neizīrē un komunālos maksājumus par to maksā paši. Problēmu ar īrniekiem netrūkst, un tās risināt no attāluma nav iespējams.
Uzskatu, ka, salīdzinot ar citiem dzīvokļu īpašniekiem Alūksnē, prasu ļoti zemu īres maksu. Dzīvokļa īre manā mājā privātpersonai izmaksā apmēram 2,10 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Saprotu, ka alūksniešiem ir ļoti zema maksātspēja. Ja īres maksa būs augsta, cilvēks meklēs citu dzīvojamo platību, kuras izmaksas būs zemākas. Tādēļ esmu ieinteresēta, lai īrnieks manā dzīvoklī dzīvo ilgtermiņā. Uzskatu, ka starp abām pusēm nepieciešama lielāka cieņa, jo īrēšana nav tikai “samaksāju un tagad varu dzīvot, kā gribu”. Tā ir uzticēšanās, kur abām pusēm jābūt godīgām, bet diemžēl tā bieži vien tiek pievilta. Ilūzijas par to, ka katrs ir pelnījis otru iespēju, sen vairs neloloju, pieredze, darbojoties šajā biznesā Alūksnē, sen to ir skaidri iemācījusi, jo dzīvokļi tiek nodoti atpakaļ nolaisti un ar parādiem vairāku mēnešu garumā.”
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
