Reorganizācijas tiesībsargājošās iestādēs – tuvina vai attālina iedzīvotāju?

Valsts policija, kur reorganizācija bijusi pirms 12 gadiem, pašlaik plāno strukturālo reformu, savukārt prokuratūrā reforma īstenota salīdzinoši nesen – pirms gada. Reformas, optimizācija Valsts policijā un prokuratūrā – kā tās gadu gaitā mainījušas šo tiesībsargājošo iestāžu pieejamību, vai tās ir sasniedzamas jebkuram iedzīvotājam, pietiekami kvalitatīvi un operatīvi veic savas funkcijas, skaidrojam sarunās ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, ģenerālprokuratūras, pārstāvjiem.

Reaģēšanas spēja – uzmanības centrā

Pagājuši vairāk nekā 12 gadi, kopš izveidotas Valsts policijas reģionu pārvaldes. Ir notikusi dažādu funkciju centralizācija, IT un daļēji saimniecisko funkciju nodošana Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Taču strukturālā reforma vēl priekšā.

“Pašlaik Valsts policijā tiek veikti rūpīgi un pārdomāti sagatavošanās darbi Valsts policijas strukturālajai reformai. Reformas ietvaros paredzēts, pārskatot darba organizācijas procesus un pieejamos personāla resursus, izveidot optimālu strukturālu modeli vienlaikus stiprinot analītisko un attīstības bloku un nodrošinot ātru un kvalitatīvu pakalpojumu kā pilsētās, tā lauku teritorijās visā valstī,” stāsta Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Nalivaiko. Jautāta, vai policijas reaģēšanas spēja strukturālajā reformā necietīs, ministrijas pārstāve uzsver – Valsts policijas reaģēšanas spēju attīstīšana šajā procesā ir uzmanības centrā.

Svarīga sadarbība

Kā prioritārus turpmākā darba mērķus saskaņā ar šī gada 7. janvārī apstiprināto Iekšlietu nozares stratēģijas karti, Iekšlietu ministrija noteikusi – profesionāli, motivēti un uz attīstību orientēti nodarbinātie un kvalitatīva darba vide. “Tikai mērķtiecīgi ieguldot infrastruktūras, materiāli tehniskā nodrošinājuma un personāla attīstībā ir iespējams nodrošināt drošu vidi un kvalitatīvu drošības pakalpojumu sabiedrībai,” uzsver S. Nalivaiko.

Ministrijai, vērtējot Valsts policijas darba rezultātus, nācies atzīt, ka nepieciešams nopietns un mērķtiecīgs atbalsts iekšlietu iestādēm, tajā skaitā Valsts policijai gan personāla piesaistes un attīstības, gan mūsdienīgu darba apstākļu un nodrošinājuma jomās. “Sabiedrības atbalsts un uzticēšanās ir būtisks elements sekmīgai iekšlietu iestāžu darbībai. Arī Valsts policija turpina aktīvi sadarboties ar citiem valsts, pašvaldību un nevalstiskajiem sadarbības partneriem. Sadarbība ar pašvaldību policiju, tieši ikdienas darbā koordinējot rīcību, tajā skaitā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, reaģēšanā uz izsaukumiem kā arī novēršot un atklājot noziedzīgus nodarījumus, ir viena no būtiskākajām ikdienas darba organizācijas sastāvdaļām. Arī Iekšlietu ministrijā analizē šo sadarbību un strādā pie šādas sadarbības un efektīvākas kopīgo resursu izmantošanas modeļa uzlabošanas, tajā skaitā sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības jomā,” viņa stāsta.

Ēkas sliktā stāvoklī

Jau izskanējis, ka Alūksnē plānots veidot jaunu katastrofu pārvaldības centru, kurā vienuviet tiktu izvietots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, papildus jaunajā ēkā plānots izvietot arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienību. “Tas ir ļoti svarīgi, jo esošā VUGD depo ēka Dzirnavu ielā 5, Alūksnē, nodota ekspluatācijā 1963. gadā. Tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī neatbilst ugunsdzēsības depo minimālajām prasībām. Sliktā stāvoklī ir gan ēkas fasāde, gan iekštelpas. Līdzīga situācija ir esošajā policijas iecirkņa ēkā Pils ielā 17a, kas nodota ekspluatācijā 1970. gadā. Arī šī ēka arī ir sliktā tehniskā stāvoklī, bojātas ēkas nesošās konstrukcijas,” atzīst ministrijas pārstāve. Jāpiebilst, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nepieciešamās telpas nomā no pašvaldības.

Jaunā objekta būvniecība paredzēta jaunā vietā – Ziemeru ielā 4, Alūksnē. “Šobrīd ar pašvaldību tiek risināts jautājums par nekustamā īpašuma pārņemšanu valsts īpašumā,” stāsta S. Nalivaiko.

Noziegumi būtiski mazinājušies

Arī Valsts policija atzīst – pirms 12 gadiem notikušās reformas nu jau vērtējamas kā vēsturisks posms, kam tiesībsargājošā institūcija ir gājusi cauri. “Tomēr, neskatoties uz pārmaiņām, policija visu šo laiku spējusi nodrošināt iekšējo drošību. Par to arī liecina statistika, salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem noziegumi būtiski ir mazinājušies. Piemēram, 2013. gadā Alūksnes iecirknī uzsākti 457 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt 2021.gadā uz pusi mazāk – 209 kriminālprocesi,” stāsta Valsts policijas pārstāve Ilze Bukša.

Speciāliste norāda, ka pārmaiņas un reformas ir neizbēgamas un iestādei ik pa laikam ir pienākums pārskatīt savu struktūru, veikt uzlabojumus. “Tā arī notiek šobrīd, jo Valsts policija aktīvi strādā pie jaunu strukturālo reformu ieviešanas, noris aktīvi un rūpīgi sagatavošanas darbi. Operatīva reaģēšana, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte, preventīva klātesamība, noziedzības apkarošana – tie ir prioritāri darbības virzieni, kuru uzlabošanu policija ir nospraudusi par mērķi,” saka I. Bukša.

Valsts policijas pārstāve nenoliedz, ka dienestam ir darbinieku nekomplekts, bet līdz ar jauno reformu, plānots pārskatīt darba organizācijas procesus un personāla resursus, tā, lai policija spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu jebkurā vietā un iedzīvotāji spētu justies drošībā.

Jāpalielina reaģēšanas jauda

Taču vājie punkti ir. “Konstatējām, ka iecirkņiem nebija pietiekami spēku, ko novirzīt uz reaģēšanu, tāpēc tika izveidoti reaģējošie spēki, lai palielinātu reaģēšanas jaudu – un tam šobrīd būtu jāmainās. Protams, tāpat ir noteikta reaģēšanas kārtība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuri izsaukumi ir prioritāri, bet uz tiem reaģē tuvākais norīkojums,” skaidro I. Bukša. Viņa atgādina, ka policija primāri reaģē uz notikumiem, kas skar cilvēka dzīvību un veselību, un noliedz, ka būtu gadījumi, kur resursu dēļ nebūtu reaģējuši uz kādu notikumu. “Neizslēdzam, ka var rasties situācija, kad policijas ekipāža vietām ir jāpagaida ilgāk, taču tas nenozīmē, ka policijas darbs apstājas. Policija strādā 24/7 sabiedrības pakalpojumu nodrošināšanai un ir atvērta komunikācijai,” stāsta policijas pārstāve.

Jautāta par tehnisko nodrošinājumu, I. Bukša zina stāstīt, ka Alūksnes iecirknim pietiek transporta. “Jā, šobrīd Vidzemes reģionā nav pilnībā nokomplektēts viss personālsastāvs, tajā skaitā arī Alūksnes iecirknī ir septiņas brīvas vietas, taču tās ir izveidojušās aizvadītā gada laikā un sakarā ar amatpersonu izdienas pensijas sasniegšanu. Iepriekš Alūksnes iecirknī nav bijušas būtiskas problēmas ar personālsastāva komplektēšanu,” stāsta I. Bukša. Arī viņa atzīst, ka esošā iecirkņa ēka ir sliktā stāvoklī, un stāsta par katastrofu pārvaldības centra būvniecības plāniem.

Vienmērīgāk sadalīta prokuroru slodze

Pagājis gads, kopš 2021. gada 1. martā noslēdzās prokuratūras struktūrvienību apvienošana. Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka atgādina, ka prokuratūras reformas rezultātā apvienotas rajona līmeņa prokuratūras, kā arī izveidota pavisam jauna statusa struktūrvienība – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, nosakot prokuroru specializāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts institūciju dienestā, tostarp, kas saistīti ar korupciju. “Reforma tika veikta nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, kā arī radītu vienmērīgāku prokurora darba slodzes sadalījumu un optimizētu struktūrvienību darbu, kas arī ir izdevies. Veiktās reorganizācijas ir uzlabojušas darba organizāciju prokuratūras iekšējā komunikācijā,” viņa uzsver.

Ģenerālprokuratūras darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis 2021. gada laikā veikto prokuratūras darbības reorganizāciju sauc par būtisku. “Ir grozītas gan prokuratūras struktūrvienību kompetences, gan to pārvaldības mehānisms kopumā. Mainīts prokurora funkciju izpildes mehānisms kriminālprocesā. Apgabala prokuratūras vairs neuzraudzīs un neveiks kriminālvajāšanu krimināllietās, attiecīgi visas krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu lietas būs rajona līmeņa prokuratūru darbs. Galvenais ieguvums ir tas, ka tagad ir iespējams vienmērīgāk sadalīt prokuroru slodzi un specializēties konkrētu noziedzīgu nodarījumu lietu uzraudzībā (izņemot ekonomiskajos noziedzīgajos nodarījumos, jo to izmeklēšanai ir izveidota specializēta nodokļu un muitas lietu prokuratūra), arī pietiekami smagu un izmeklēšanas ziņā apjomīgu lietu uzraudzībā, kur šī specializācija pilnīgi noteikti ir nepieciešama,” stāsta U. Kozlovskis.

Iedzīvotāji no izmaiņām necieš

Prokuratūras pārstāvis uzsver – reorganizācija pieejamību nav ietekmējusi. “Kaut arī pēc reorganizācijas Vidzemē palikusi viena struktūrvienība – Vidzemes prokuratūra – prokurori fiziski joprojām ir tajos pašos punktos jeb apdzīvotās vietās, kur tie bija līdz šim. Attiecīgi jūsu novadā tā ir Vidzemes prokuratūra Alūksnē jeb kādreizējā Alūksnes rajona prokuratūra.

Līdz ar to pieejamība, cik tā nepieciešama iedzīvotājiem uz vietas, nav traucēta. Ja kāds grib ierasties uz pieņemšanu vai pārrunāt kādus jautājumus, šīs iespējas ir saglabājušās. Tā kā iedzīvotāji no izmaiņām pilnīgi noteikti necieš,” pārliecināts ģenerālprokuratūras pārstāvis.

Viņš uzsver, ka viens no mūsdienās noteicošajiem efektīvas iestādes darbības kritērijiem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prakse ikdienā. “Arī prokuratūra nav izņēmums. Lai arī pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tās attīstības perspektīvas nākotnē ir faktiski neierobežotas. Prokuratūrā joprojām uzmanība tika un tiks pievērsta Prokuratūras informācijas sistēmas (ProIS) attīstībai. Pārsvarā visi prokuratūras iekšējie procesi tiek elektronizēti, tādējādi izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju dotās iespējas ne vien racionālākai ikdienas profesionālo pienākumu izpildei, bet paverot arī neierobežotas iespējas prokuratūras funkciju izpildes kvalitātes efektīvākai vērtēšanai ikdienas režīmā,” stāsta U. Kozlovskis.

Iztiesātas pirmās e-lietas

Ieviestie tehnoloģiskie risinājumi lieti noderējuši pandēmijas sākumposmā, proti, darbiniekiem, kuri to varēja atļauties, bija iespēja nekavējoties uzsākt darbu attālināti. Darba kārtībā ir arī e-lietas attīstība, kas ir būtiska visām kriminālprocesa īstenošanā iesaistītajām iestādēm un amatpersonām. U. Kozlovskis uzsver – pašlaik jau e-lieta ir ieviesta, pirmās e-lietas iztiesātas, un tas arvien vairāk dod iespēju strādāt attālināti, datorizēti un operatīvi.

“Prokuratūras uzstādījums ir pēc iespējas maksimāli pabeigt lietas izskatīšanu un iegūt lietas taisnīgu rezultātu pašā prokuratūrā, jo arī prokuroram ir tiesības piemērot vainīgajai personai sodu – prokurora priekšrakstu par sodu -, un kur vien iespējams, tas tiek arī darīts. Tas atslogo tiesu darbu, un tām ir laiks un resursi pievērsties smagākām lietām, kas “ievilkušās” gadiem.

Otra iespēja ir paātrinātais tiesas process. Struktūrvienībās dežūrējošie prokurori nodrošina, ka lieta 48 stundu laikā jau ir iztiesāta un iegūts gala lēmums. Tādā veidā lietu izskatīšanas termiņi tiek “saspiesti”, un lietas, kur tas iespējams, izskata maksimāli ātri.

Jautāts, vai prokuratūras struktūrvienību apvienošana radījusi arī optimizāciju darbinieku skaitā, kas ir būtiski reģionā pieejamo darba vietu kontekstā, U. Kozlovskis skaidro, ka radikāli darba vietu skaits nav mazināts. “Līdzšinējie amati ir pārcelti, savienoti, apvienoti, bet ne likvidēti. Struktūrvienību apvienošanā darba slodze jau nav samazinājusies, drīzāk – pieaugusi, jo šie paātrinātie procesi prasa resursu,” viņš stāsta.

Reformas rezultātus vēl vērtēs

Pagaidām nekādas turpmākās reorganizācijas nav iecerētas. “Katrai reorganizācijai ir vajadzīgs termiņš progresa novērtēšanai – vai tā ir devusi labumu vai nē. Nevar turpināt reformas, nenovērtējot, ko tās ir nesušas. Līdzšinējais vērtējums uzrāda, ka reorganizācija bijusi pamatota un veiksmīga, bet vai tā jāturpina, rādīs laiks un darba rezultāti,” saka ģenerālprokuratūras pārstāvis.

Jautāts, vai, piemēram, nākotnē varētu būt tā, ka uz vairākiem novadiem paliek tikai viena prokuratūras struktūrvienība, U. Kozlovskis atbild: “Tad ir jautājums par to, ko iedzīvotājs no prokurora vēlas. Ir iespēja ierasties uz pieņemšanu pie prokurora, bet prokurors jau juridiskas konsultācijas nesniedz. Prokuratūras klātbūtne uz vietas ir attaisnojama caur to, ka cietušais vēlas iepazīties ar lietas materiāliem vai apsūdzēto izsauc, lai veiktu procesuālās darbības, piemēram, kriminālvajāšanas uzsākšanu, lai viņš to var izdarīt vietējā prokuratūrā. Bet vienlaikus arvien plašāk tiek izmantoti dažādi elektroniskie risinājumi – e-lieta, e-paraksts. Ja šādi risinājumi attīstīsies, fiziskā prokurora klātbūtne attiecīgā apdzīvotajā vietā var ar laiku pārstāt būt nepieciešama,” saka U. Kozlovskis.

VIEDOKĻI

Universālais policists nav labs policists
Zigurds Safranovičs, pensionēts policists ar ievērojamu darba pieredzi, pašlaik strādā Smiltenes novada pašvaldības policijā:
“Reformas ne vienmēr nāk par labu, un arī Valsts policijas gadījumā tās nav uzlabojušas nekādus rādītājus, pie tam, operativitāte, pieejamība, izmeklēšanas kvalitāte drīzāk mazinājusies. Savulaik policijas klātesamību laukos stiprināja iecirkņa inspektori, kuri ļoti bieži brauca uz vietām, pārzināja vietējo situāciju. Tagad iecirkņa inspektorus vispār nemana, īpaši to varu teikt par savu dzīvesvietu – Trapenes pagastu. Labākajā gadījumā likumsargi reaģē uz iesniegumiem, bet profilaktiskais darbs, izskatās, nenotiek. Tāpat nevajadzētu mainīt personālijas, lai katrs savu vietu pārzina vislabāk, citādi ir haoss. Protams, cilvēku kļuvis mazāk, attiecīgi samazinājies arī policistu skaits, bet drošību tas nedrīkstētu ietekmēt. Te tomēr ir pierobeža.
Manuprāt, reģionālo pārvalžu sistēmā nav normāli tas, ka Alūksnē dežūrējošais izmeklētājs izbrauc uz notikumu Limbažos. Cik labi var izmeklēt noziegumu svešā vietā, kur neesi kāju spēris? Sagatavo lietas materiālu, ar kuru pēc tam strādā cits, un tas vispār neko nevar saprast.
Otrs aspekts. Jau padomju laikos milicijā plānoja reformas ar mērķi veidot universālo milicijas darbinieku, bet laikam nepaguva, tad nu tas notiek tagad. Policistam ir jādara viss, bez specializācijas, sākot no ceļu satiksmes negadījuma formēšanas, turpinot ar zapts burkas zādzību un beidzot ar izbraukumu uz slepkavību. Tas, kurš dara visu, īsti labi nedara neko, un ne jau darbinieks tur vainīgs, bet reformētāji. Nu nevar būt labs universāls policists.
Smiltenes novadu, kura ietvarā tagad ir bijušais Apes novads, pēc teritoriālās reformas apkalpo trīs Valsts policijas iecirkņi – Alūksnes, Valkas, Cēsu. Savukārt Smiltenes pašvaldības policijas atbildības teritorija ir gandrīz no Bērzkroga līdz Jaunlaicenes robežai. Izsaukumos mēdz būt pamatīga braukšana. Taču reaģējam gan uz signāliem par klaiņojošiem suņiem, gan izgāztiem atkritumiem.
Problēma, ko Valsts policijai būtu svarīgi pārdomāt – sieviešu īpatsvars policijā. Nevienu nediskriminēju, bet izbraukšana uz nopietniem noziegumiem, kur personas var pretoties, tomēr nebūtu sieviešu darbs.
Sadarbība ar Valsts policiju kārtības uzturēšanas jautājumos ir laba. Varu vērsties Alūksnes iecirknī pēc palīdzības un otrādi – ja no manis ko vajag, kāda runa. Jo darām lietas ar vienu mērķi – uzturēt sabiedrisko kārtību un drošību.”

Pamesti nav
Ilze Paia, attālākā – Liepnas pagasta – pārvaldes vadītāja:
“Tālu esam, tur neko nevar darīt. Taču policijas klātbūtne ir jūtama, sadarbība notiek un pamesti neesam. Piemēram, ceļu policija Liepnā ir diezgan bieži. Nav problēmu arī sadarbībā ar citām tiesībsargājošām institūcijām. Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektori pagastos lielākoties uzrauga sakoptību, taču atsaucīgi risina arī visus citus jautājumus, ko lūdzam.
Katram pagastam ir piesaistīti iecirkņa inspektori, arī Liepnas pagastā tāds ir. Viņi gan mainās, tagad mums ir Laila Šica. Ja kaut ko vajag, zvanām sava iecirkņa inspektorei, to iesaku darīt arī pagasta iedzīvotājiem, kuri nāk ar savu sāpi. Tad iecirkņa inspektore iespēju robežās un atkarībā no lietas būtības ierodas uz vietas. Bet, protams, daudzus jautājumos nokārtojam arī elektroniski. Piemēram, ja ir notikusi zādzība, pārvalde raksta iesniegumu, apraksta notikumu, pievieno pašu safotografētas bildes un nosūtām inspektorei.
Līdz šim nevaru nosaukt nevienu gadījumu, kas sadarbībā ar policiju būtu bijis problemātisks. Jā, pirms vairākiem gadiem Liepnā bija daudz zādzību no mājokļiem, tagad tas ir pierimis. Iespējams, tagad policija pie mums ir biežāk arī tādēļ, ka ir sakārtots ceļš Alūksne – Liepna. Pieļauju, inspektori izbrauc, apvienojot darīšanas arī pagastos pa ceļam – Malienā un Mālupē. Ceru, ka policiju vairāk nereformēs un neko nesamazinās, jo pašreizējā situācija ir apmierinoša.”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta “Reorganizācijas tiesībsargājošās iestādēs – tuvina vai attālina iedzīvotāju?” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.