Ziemeru ceļam tiks ilgi gaidītā seguma divkārtu virsmas apstrāde

Lai pārrunātu aktuālākos ceļu jautājumus, Alūksnes novadā darba vizītē bija ieradies valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (“LVC”) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš tikās ar novada pašvaldības domes vadību, vietējiem uzņēmējiem Ziemera ciemā, kur viens no galvenajiem jautājumiem bija Ziemeru ceļa seguma uzlabošana. M. Lazdovskis apliecināja, ka jau tuvāko nedēļu laikā notiks iepirkums, lai šovasar varētu nodrošināt ceļa seguma divkārtu virsmas apstrādi. Autoceļa virsmas segums iegūs asfaltam līdzīgu segumu, tomēr tas nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai un nestspējai, tādēļ sarunā ar ziemeriešiem viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēc ceļa seguma uzlabošanas visiem jābūt vienlīdz atbildīgiem pret tā saglabāšanu, – nepārvadāt smagākas kravas, kā pieļaujams, ievērot masas ierobežojumus šķīdoņa laikā. Līdz ar dubulto virsmas apstrādi tiks sakārtotas arī caurtekas, grāvji, ceļš līdz ar jaunu šķembu kārtu paaugstināsies. “Plānots, ka darbi sāksies jau jūnijā un līdz augusta beigām ceļam vajadzētu būt gatavam,” solīja uzņēmuma vadītājs.

Atjaunos arī citus ceļu posmus

Pēc tikšanās ar ziemeriešiem pašvaldības vadība iepazīstināja M. Lazdovski ar Pils ielas posma no Kolberģa ielas līdz Kalnadruvu ielai plānoto pārbūvi, informēja par nepieciešamību turpmākos gados atjaunot senāk pārbūvēto pilsētas tranzītielu asfalta segumu un kā vienu no nākotnes mērķiem iezīmēja nepieciešamību asfaltēt ceļa posmu ap Alūksnes ezeru gar Šūpalām.

M. Lazdovskis informēja, ka Alūksnes novada iedzīvotāji tuvāko gadu laikā izjutīs vairāku valsts ceļu seguma uzlabojumus, tostarp Jaunlaicene – Māriņkalns asfalta atjaunošanu, Alūksne – Ziemeri divkārtu virsmas apstrādi, A2 šosejas posma no Grundzāles līdz Jaunlaicenei atjaunošanu, turpināsies arī ceļa Alūksne – Ape pārbūve. “Šo ceļa posmu sakārtošanai vien nepieciešami teju 20 miljoni eiro. Lielākās izmaksas sastāda asfalts, kas aptuveni ir 200 līdz 250 tūkstoši eiro kilometrā, bet ceļa posmā Alūksne – Ape nepieciešami arī pāļi, jo ceļš iet caur purvu. Savukārt šosejas A2 posmā nebūs ceļa pārbūve, bet asfalta atjaunošana, kurai tiks lietota valsts nauda,” saka M. Lazdovskis. Viņš atklāj, ka sabrukuša ceļa atjaunošanai, kāds tas bija posmā Alūksne – Ape, jārēķinās ar miljons eiro kilometrā lielām izmaksām.

“Sāpju bērns” – vietējie ceļi

“Kovida laikā “Latvijas Valsts ceļi” bija sagatavojuši ievērojamu projektu portfeli, tādēļ laika posmā līdz 2022. gadam reģionālajos, vietējos un galvenajos ceļos varējām ieguldīt 200 līdz 240 miljonus katru gadu. Šobrīd esam tādā situācijā, ka varam ik gadu vairs ieguldīt tikai 140 miljonus eiro, jo materiālu cenas ir par 20 procentiem augstākas, nekā tās bija iepriekš. No transportlīdzekļu vadītāju maksātajiem nodokļiem “Latvijas Valsts ceļiem” paliek tā nauda, ko viņi maksā par ekspluatācijas nodokli. Savukārt lielākā daļa, aptuveni 900 miljoni, ko autovadītāji samaksā kā akcīzes nodokli, paliek vispārējā valsts budžetā. “Viss uzņēmuma budžets ir 300 miljoni eiro, no kuriem 60 miljoni ir pašvaldību mērķdotācijas, vēl 60 miljoni nepieciešami ceļu uzturēšanai, ieskaitot ceļu tīrīšanu ziemā, kas aiziet ceļu uzturētājam, uz visu Latviju tātad mums pāri paliek aptuveni 140 miljoni eiro. Salīdzinājumam – Lietuvā uz tikpat lielu ceļu tīklu kā Latvijā gada valsts autoceļu budžets, ieskaitot pašvaldības mērķdotācijas, ir 900 miljoni eiro,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Tomēr drīzumā galvenos ceļus būsim sataisījuši, paliek atklāts vien jautājums, ko darīt ar Rīgas apvedceļiem un Pierīgu, kur satiksmes intensitāte ir ļoti augsta,” sacīja M. Lazdovskis.

Puse no plānotā paveikta arī uz vietējiem un pagastu centru ceļiem, atlikušais darbs jāpaveic līdz 2027. gadam. Taču ceļi ne tikai jālabo, tie arī jāuztur. M. Lazdovskis lēš, ka pie esošā budžeta vidēji reizi desmit gados būtu jānoņem asfalta kārta un jāuzliek jauna virskārta. “Ļoti grūti ir salikt prioritātes, jo no kopējā ceļu tīkla “sāpju bērni” ir tieši vietējie ceļi, kas no kopējiem valsts 20 000 kilometru autoceļu sastāda 12 000 kilometru, no kuriem 10 000 kilometru ir grants seguma ceļu. Objektīvi vērtējot, nākamajos 20 līdz 30 gados šajos ceļos mēs vairāk par to uzturēšanu neko nespēsim ieguldīt. Valsts griezumā šie ceļi vērtējami kā nelielas satiksmes intensitātes ceļi, turpretī pašvaldības kontekstā, iespējams, tie ir vieni no svarīgākajiem. Tādēļ mums ir svarīga sadarbība ar pašvaldību,” saka M. Lazdovskis.

Aku vāki klaudz arī citviet Latvijā

Uz jautājumu, kā novērst aku vāku klaudzēšanu uz tranzītielām, uz ko arī, vēršoties redakcijā, regulāri norāda iedzīvotāji, M. Lazdovskis saka, ka šis jautājums pastāv visā Latvijā un to nav tik vienkārši novērst. “Tā gan vairāk ir pilsētvides problēma, jo zem ielām ir šīs dažādu komunikāciju akas. Lai to novērstu, būtībā jāpārbūvē visa iela tā, lai šie aku vāki neatrastos uz braucamās daļas un netraucētu. Taču sūdzības uzņēmumā saņemam arī no tiem cilvēkiem, kuri dzīvo autoceļu malās, jo viņiem traucē ceļa vidus ribjoslas skaņa, kad uz tās uzbrauc transporta līdzeklis,” saka M. Lazdovskis.

Arī pašvaldības vadība piekrīt, ka tas ir postpadomju mantojums, jo akas izbūvētas tieši pa automašīnas riepas joslu, nevis pa ielas vidusasi vai kur citur. Lai problēmu novērstu, mainītas aku vāku blīves, kas dārgākās maksā 70 eiro, bet kalpo apmēram divus mēnešus. Pielietots arī lētāks variants – blīve par 15 eiro –, kura savukārt kalpo aptuveni vienu mēnesi. Ik mēnesi šim nolūkam pašvaldībā tiek tērēta liela nauda, bet cita risinājuma nav, saka pašvaldībā. Taupot naudu, pašvaldība ļoti izvērtē satiksmes intensitāti un noslodzi uz katra no ceļiem un ielām.

Neieguldīs trīs reizes lielākus līdzekļus

Alūksnieši nav apmierināti arī ar paveikto darbu Kolberģa ielā, jo uz tās seguma veidojas plaisas, kuras tiek regulāri labotas un rada vilciena sliedēm līdzīgu braukšanas defektu. “Arī šādas problēmas man ir zināmas. Tās rodas tādēļ, ka kādu no ceļiem mēs cenšamies salabot ar iespējami lētākām izmaksām. Varam kādu ceļa posmu salabot par tādām izmaksām, par kurām varē-
tu izbūvēt līdzīgus piecus. Tomēr cilvēki ir priecīgi arī par lētāku variantu, par asfaltētu ceļu ar pielāpītām bedrēm, jo braukšanas apstākļi ir nesalīdzināmi labāki, nekā bija pirms tam. Taču šādi gadījumi bojā uzņēmuma reputāciju, piemēram, trīs ceļu posmi Latvijā nodarīja tādu skādi, kas man draudēja ar amata vietas zaudēšanu,” atklāj vadītājs. Viņš uzskata, ka lietderīgāk ir ieguldīt 150 tūkstošus eiro par viena kilometra salabošanu, nevis uzreiz miljonu, un braukšanas apstākļus tomēr uzlabot. Viņa viedoklim piekrīt arī pašvaldības vadība un uzsver, ka arī tagad, ja šī iela būtu jāremontē, pašvaldība nebūtu gatava tur ieguldīt trīs reizes lielākus finanšu līdzekļus, jo šim nolūkam nav pietiekami daudz naudas. Turklāt novadā vēl ir gana grunts seguma ceļu, no kuriem “jātiek vaļā”.

Cenšas rast risinājumu

Novērots, ka nereti zemnieki, pārvietojoties ar lauksaimniecības tehniku, pret ceļa klājumu izturas bezrūpīgi. Tomēr zemnieki arī paši ir gatavi salabot kādu sev nepieciešamu valsts autoceļu posmu, taču apgalvo, ka viņi to nedrīkst darīt. “Tā tomēr nav. Ja ar šādu iesniegumu kāds no viņiem vēršas “Latvijas Valsts ceļos”, mēs cenšamies rast risinājumu un atļauju izsniedzam, slēdzam sadarbības līgumu. Tāpat arī ir ar kokmateriālu izvedējiem no meža, ja nepieciešams, konkrētajā brīdī, kur viņi strādā, piekrītam noņemt masas ierobežojumus, bet viņi pieved materiālu, lai pēc tam izlīdzinātu sabojāto ceļu. Tas pats sakāms arī par atputekļošanu. Uzņēmums to izdara tur, kur to varam izdarīt, bet, ja kāds vēlas papildu atputekļošanu, mēs viņam to neliedzam darīt, tikai jāsaskaņo,” atklāj M. Lazdovskis.

Vairāk darbiem vasarā

Šogad mazāk naudas iztērēts sniega tīrīšanai ziemā, tas dod iespēju paveikt vairāk darbu vasarā. Jau sākta atvašu un krūmu pļaušana pie autoceļa A2, lai uzlabotu redzamību. Plānots rakt grāvjus, taču M. Lazdovskis uzsver, ka šķīdonis ziemā prasījis papildu greiderēšanas darbus, ko normālā ziemā nedara. Slapjākās vietās ceļa klātne labota, uzvedot papildu šķembas. “Pērn šajā laikā ziemas darbiem bijām budžetu jau pārtērējuši, aizņemoties no vasaras darbiem paredzētā budžeta, bet šogad varēsim paveikt kādus papildu darbus vasarā,” saka uzņēmuma vadītājs.