Jau gadiem Alūksnē ieilgusi problēma ar klaudzošajiem lietus notekūdeņu kanalizācijas aku vākiem tranzītielās. Uz to atbildīgo amatpersonu uzmanību katru gadu vērsuši iedzīvotāji un neskaitāmas reizes rakstīts laikrakstā. Īpašas neērtības šī skaņa sagādā tiem, kuru mājīpašumi atrodas tranzītielu tuvumā. Alūksnietis Mārtiņš Ikers (attēlā), kurš dzīvo Jāņkalna ielā, teic, ka, aku vākiem klaudzot, viņa bufetē pat glāzes šķind.

“Vai atbildīgās amatpersonas nevar sākt domāt kaut ko par aku remontu uz Jāņkalna ielas? Aku vāki ir līdz kritikai nosēdušies un pie dažiem jau veidojas bīstami iesēdumi ceļa braucamajā daļā. Tie var apdraudēt transporta līdzekļu drošu pārvietošanos,” redakcijai raksta lasītājs Kristaps Platais, un viņš nav vienīgais, kurš laiku pa laikam šādus jautājumus uzdod.

Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis nenoliedz, ka katru gadu gan lietus notekūdeņu kanalizācijas aku, gan ūdens un kanalizācijas aku vāki nosēžas, deformējas, to pamana ikviens autovadītājs. Viņš skaidro, ka aku vākus apsaimnieko pašvaldības iestādes “Spodra” un “Rūpe”, un sola, ka šopavasar speciālisti tos apsekos, lai varētu plānot, kad un kā šos iesēdumus labot.

Iestādes “Spodra” būvinženiere Natālija Jaunzema stāsta, ka esošie aku vāki ir uzstādīti pēc standartiem, kādiem tiem tranzītielās jābūt. Ielu segumu, kā arī aku vāku stāvoklis tiek pastāvīgi monitorēts. “Problēmas ar aku vākiem un akām pašvaldības iestāžu darbiniekiem ir zināmas. Kā katru gadu, tiklīdz iestāsies atbilstoši laika apstākļi, akas, iesēdumus un bedrītes ielu segumos uzskaitīsim un pasūtīsim to labošanas darbus ceļu būves uzņēmumam,” skaidro speciāliste. Problēmas novērst klaudzēšanu esot tiem vākiem, kuri laika gaitā ievērojamās slodzes uz tranzītielas iespaidā ir deformējušies. “Lai tos nomainītu pret jauniem, nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, ir jāizvērtē visi apstākļi un budžeta iespējas. Turklāt, nav prognozējams, vai pēc pusgada vai jau pēc dažiem mēnešiem tie atkal nebūs deformējušies,” stāsta būvinženiere.

Viņa skaidro, ka pastāv dažādi veidi, kā vākus sakārtot tā, lai tie pie slodzes neklaudz. Piemēram, iespējams nomainīt blīves, kas jau darīts arī iepriekšējos gados. Vākus iespējams aizliet ar bitumenu, kas gan novērsīs tā grabēšanu, tomēr tas nav pilnībā efektīvs līdzeklis, jo sagādās grūtības nepieciešamības gadījumā piekļūt akai.

Lai apzinātu labāko iespējamo variantu, būvinženiere sazinājusies gan ar aku vāku ražotājiem, gan ceļu būves uzņēmumu pārstāvjiem un citiem atbilstošās jomas speciālistiem, kā arī vērsusies pēc pieredzes citās pašvaldībās, kur arī pastāv šī problēma. “Tādēļ, pirms uzsāksim to labošanu, vēlreiz ar ceļu būves uzņēmuma pārstāvjiem apsekosim visus aku vākus un kopīgi plānosim, kā visefektīvāk problēmu novērst,” saka N. Jaunzema.

Konstruktīvas nepilnības

Andis Ērglis, Smiltenes ceļu būves uzņēmuma “Ceļinieks 2010” valdes priekšsēdētājs:

“Aku, kurās uz ielām atrodas dažādas inženierkomunikācijas, vākiem ir dažādas konstrukcijas. Ne jau visi aku vāki klaudz.

Iespējams, tiem, kuri klaudz, ir kāda kļūda konstrukcijā, tie nepareizi uzstādīti vai tam ir kāds cits iemesls. Slodzei nevajadzētu būt par lielu, jo gan uz tranzītielām, gan ietvēm tie uzstādīti atbilstoši standartam. Uzskatu, ka tās tomēr ir konstruktīvās nepilnības. Tomēr, lai saprastu, kā salabot konkrētās akas vāku, lai tas neklaudzētu, ir jāsasauc kompetentu speciālistu komisija, jāpaceļ akas vāks un jāizpēta, jāsastāda akts par to, kas konkrēti jādara. ”