Jaunlaicenes muižas svētku laikā, 27. jūlijā, pulksten 15, ievada pasākumā pie Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas būs skatāma Strūves mērījumu rekonstrukcija, ko rādīs profesionāļi – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti. Šogad aprit 200 gadi kopš mērījumu veikšanas Strūves ģeodēziskajā lokā, kas pasludināts par UNESCO Pasaules mantojumu, tādēļ šovasar vairākos Strūves loka punktos notiks svinīgas aktivitātes, tostarp Oppekaln jeb Opekalnā.

Zinātnes un tehnikas sasniegums pasaules līmenī

Strūves ģeodēziskais loks ir līnija, kas vērsta ziemeļu – dienvidu virzienā. Tās mērījumi ir definēti kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loku garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas. Astronoms Frīdrihs Georgs Vilhems Strūve vēlāk uzsāka savā vārdā nosauktā meridiāna loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi un tiem ir tāda pati vērtība, kā pie ekvatora, tā pie Zemes poliem. “Tas ir ļoti nozīmīgs objekts ne tikai Latvijas, bet pasaules līmenī. Šis unikālais zinātnes un tehnikas sasniegums 2005. gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tas izsaka visu,” uzsver Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš.

Mūsdienās to vairs nepaveiktu

“Izveidotais Strūves ģeodēziskais loks ir grandiozs vēstures notikums, šaubos, ka mūsdienās kāds vēl spētu ko tādu paveikt un mērīt
– no Ziemeļu ledus okeāna līdz Melnajai jūrai,” pārliecināts ir I. Liepiņš.

Šī ir tā laika modernākā zinātne, izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. “Kad šī mērījumu metode attīstījās, to pēc tam izmantoja kartēšanā. Ar kartēšanas palīdzību varēja uzzināt, piemēram, cik tad īsti ir muižu zemes, kāda veida un cik ir ceļu, un kartēšana noderēja arī karošanai – piemēram, Napoleons bija labi nodrošinājies ar kartotētiskajiem materiāliem, kamēr pretiniekiem tādu nebija,” vēsturi ieskicē Ģeodēzijas departamenta direktors.

Varēs izmēģināt mērījumus

Opekalnā Strūves ģeodēziskā loka punkts ir Opekalna luterāņu baznīcā. Šeit Strūvem par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa regulārās piramīdas smaile, kas balstījās uz astoņām kolonnām. “Kolonnas no apakšas bija aptvertas ar margām, kas tādējādi veidoja skatu laukumu (galeriju). Mērījumus nebija iespējams veikt no baznīcas torņa skatu laukuma, tāpēc instruments novietots blakus baznīcai un sasaistīts ar torņa centru,” informē kultūras darba speciāliste Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu teritorijā Kristīne Ābola. Instrumentam bija stingrs stāvpunkts, kas atradās uz rietumiem no baznīcas, gandrīz uz galvenās ieejas atrašanās vietas plaknes pagarinājuma.

“Pati Strūve atradās ārpus baznīcas, bet punkts bija tornī. Cerība, ka 27. jūlijā būs iespēja uzkāpt baznīcas tornī, kad būs atlikti virzieni uz blakus esošajiem punktiem. Domāju, no paša torņa varēs redzēt nākamo punktu
– Kortenhof, kas ir Beļavas pilskalnā,” stāsta I. Liepiņš un piebilst, ka Strūves mērījuma rekonstrukcija būs ar mūsdienu instrumentiem. “Pasākumā, kopā ar speciālistiem, stāstīsim par Strūves ģeodēzisko loku, rādīsim instrumentus un interesentiem skaidrosim, kā Frīdrihs Georgs Vilhems Strūve to visu ir darījis un veidojis. Katrs varēs izmēģināt mērījumus, tādā veidā pārbaudot savu acumēru liela attāluma noteikšanai,” informē I. Liepiņš. Viņš pastāsta, ka ar GPS palīdzību ikviens varēs pastaigāt, pameklēt koordinātes, lai redzētu, kā to dara mūsdienās.

Kultūras darba speciāliste aicina visus apmeklēt Jaunlaicenes muižas svētku ievada pasākumu. “Noteikti ir vērts redzēt ģeodēzisko uzmērījumu paraugdemonstrējumus, kā to savulaik darīja Strūve. Pateicoties Strūves lokam, būtiski progresēja liela mēroga valstu kartēšana visā pasaulē,” objekta nozīmīgumu uzsver K. Ābola. Gaidāmais pasākums noteikti būs interesants un izglītojošs – unikāls notikums, kad iedzīvotājiem būs iespēja redzēt un uzzināt, kā kādreiz veica mērījumus.

Strūves ģeodēziskais loks:

• ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai;

• 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla;

• sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma;

• izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība.